MISTIKA: Labirintu maģiskās īpašības

Labirintu cilvēki pazina jau pirms daudziem tūkstošiem gadu, tā atveidi sastopami daudzās pasaules kultūrās. 20. gadsimtā tas atdzimis un ieguvis arī jaunu jēgu, bet savu maģiski noslēpumaino auru nav zaudējis. Tas ir ļoti mistisks simbols, iespējams, tāpēc, ka sniedz iespēju pāriet citā līmenī, citā pasaulē.

Kas tie ir, kā iedalās

Pats senākais, pirmatnējais ir tā dēvētais spirāles labirints – septiņas līnijas apvij centru. Senatnē dažādie labirintos veiktie rituāli bija saistīti ar auglību, iniciāciju. Spirāle pati par sevi jau ir ļoti ietilpīgs simbols, apzīmējot cikliskumu, augšupeju, evolūciju, pakāpenisku transformāciju. Senās rituāldejas tika izdejotas atbilstoši spirālveida zīmējumam, un tas nav zudis joprojām – lielās viesībās arvien tiek iets «vilcieniņā», veidojot līkločus, satinoties un attinoties. Nekur tālu no senču rituāldejām neesam aizgājuši, tikai dziļākā jēga zudusi.

Labirinti tiek dalīti divos veidos. Vienvirziena jeb viena ceļa labirinti ir tie, kuros viens ceļš ved tieši uz centru, bet pēc tam atkal uz izejas punktu. Te nav izvēles iespēju, nav galvas mežģu, mēģinājumu novirzīt ceļinieku no īstā ceļa. Ceļš ir maksimāli garš un nekur nekrustojas. Tas ir arī senākais, aizvēsturiskais labirinta veids, kas īpašā veidā iedarbojas uz cilvēka zemapziņu. Viena ceļa labirints ir meditatīvs, harmonizējošs; tie ir dievišķā meklējumi. Nokļūstot centrā, cilvēks pārceļas citā pasaulē – garīgā ziņā un reizēm arī fiziskā… Otrs ir daudzceļu labirints, kura mērķis ir sajaukt ceļiniekam prātu, novirzīt no ceļa. Te ir strupceļi, kuros jāmeklē atslēgas vai jāatrisina kāds uzdevums.

Simboliskā nozīme

Labirinta simbolismam ir daudz skaidrojumu: tā ir atgriešanās centrā, atgūtā paradīze, sasniegtais rezultāts pēc mokām, pārbaudījumiem; iniciācija, nāve un atdzimšana, dzīves ceļš caur šīs pasaules ilūzijām un grūtībām uz apgaismību un Debesīm; gara pārbaude, ceļš uz citu pasauli; mezgls, kas jāatraisa; liktenis. Spirālveida labirints simbolizē Saules ceļu, tās lēktu un rietu, arī – pavasara atmodu pēc ilgā ziemas gūsta. Labirints saistīts arī ar gredzenā savijušos čūsku, ar zīlēšanu, izmantojot dzīvnieku iekšas. Labirints gan atļauj, gan aizliedz; apgrūtina ceļu un neļauj sameklēt izeju. Atrast centru var vien ar īpašām zināšanām apveltītie, cienīgie. Citiem lemts iet bojā. No šī skatupunkta labirintam ir līdzība ar apburto mežu.

Tā kā labirints ir ceļš uz slēpto centru, to traktē kā zudušās pasaules, zudušās paradīzes, slēpto zināšanu, Svētā Grāla meklējumus. Austrumu simbolismā – kā atbrīvošanos no sansāras un karmas likumiem. Ieiet labirintā nozīmē nomirt, iznākt ārā – atdzimt. Labirints saistīts ar alām, pazemes pasauli, noslēpumainiem ceļojumiem uz citu pasauli, iniciācijas rituāliem, kas arī bieži vien tika veikti alās vai citās noslēgtās vietās; ar apbedīšanas rituāliem, kas vienmēr saistīti ar nāvi un atdzimšanu šajā vai citā pasaulē.

Labirinta transformācijas

Labirints ir ļoti daudzslāņains simbols, tā jēdziens ik pa laikam iegūst arvien jaunas nozīmes. Senatnē tam bija vairāk mistiska, maģiska, aizsargājoša nozīme, kas saistīta ar dažādiem rituāliem un meklējumiem. Jaunu formu un nozīmi senajiem simboliem piešķīra kristietība, un arī labirinti tika asimilēti kristīgajā kultūrā un mistiskajā pieredzē. Labirintu sāka uztvert kā alegoriju par cilvēka ceļu pie Dieva, un viena ceļa labirinti kļuva par populāru kristietisma simbolu: ejot caur to, cilvēkam jāpārvar šķēršļi – sātana liktie kārdinājumi, un, paļaujoties uz «zelta pavedienu» – ticību un nelokāmību, jārod ceļš pie Dieva. Taču ap 12. gadsimtu parādījās arī dārzu labirinti, kas īpaši iecienīti kļuva 16. gadsimtā. Sakrālā jēga tika aizmirsta, un tie kļuva par izsmalcinātas greznības un estētikas simbolu.

Mūsdienās labirinta nozīme ir tik plaša kā vēl nekad. Tas visā pasaulē atdzimst kā viens no garīgās attīstības, pārdzīvojuma veidiem, taču tas ir tikai viens no aspektiem. Ja vien vērīgi palūkojamies, labirinti ir mums visapkārt – pilsētu ielas, mūsu iekšējā auss, smadzenes, naivie zīmējumi žurnālu izklaides lapās, greizo spoguļu labirinti. Ikdienā lietojam šo vārdu, nereti pat neapjaušot tā īsteno nozīmi, lai gan spēlēties ar maģiskiem simboliem nav vēlams.

Bet ar vissarežģītāko labirintu sastopamies ik dienu – kas gan ir internets un datu bāzes, ja ne liels daudzlīmeņu labirints? Bezgalīgs ceļojums, un ej nu atrodi centru! Arī pāreja uz citu pasauli ir klātesoša – ne viens vien no reālās dzīves un pasaules jau sen pārceļojis uz virtuālo.

UZZIŅAI

Labirints pārveido, harmonizē, sniedz jaunu pieredzi. Ejot pa to, cilvēks atbrīvojas un attīrās, veic garīgo ceļojumu. Labirintam piemīt dziedinošs spēks. Tas simbolizē ceļu – gan dzīves ceļu, gan ceļu pie zināšanām vai Dieva, vai sevis paša, un ceļš, kā zināms, nav taisns un viegls, bet pilns šķēršļiem un negaidītiem pavērsieniem. Galvenais – būt atvērtiem un ļauties zelta pavedienam, kas droši ļaus pārvarēt grūtības un atgriezties dzīvē jau citā kvalitātē. Labirints ir sistēma, pasaule, Visums; tas pats rada realitāti.

Kā veikt labirinta ceļu

Pirms uzsākt ceļu labirintā, ieteicams nomierināties, mierīgi pastaigāt, pārdomāt aktuālo problēmu vai jautājumu. Labirinta ceļa pieredze tiek iedalīta trijās daļās – koncentrēšanās un fokusēšanās, apskaidrība, atbrīvošanās. Ceļu veic klusumā, nesteidzoties, pēc vēlēšanās apstājoties. Ja ir nedaudz bail vai rodas dīvainas sajūtas – par to nav jāuztraucas, tas ir normāli, saskaroties ar maģiskām struktūrām. Tāpēc pret tām būtu jāizturas ar zināmu cieņu. Uz katru cilvēku labirinta enerģija iedarbojas citādi, tas atkarīgs arī no koncentrēšanās, garīgās attīstības līmeņa u.c.

Apspiediet sevī vēlmi kontrolēt, analizēt; esiet brīvi un atvērti. Nekāpiet pāri līnijām. No sākuma var likties kaitinoši, ka ej, bet tuvāk centram netiec, taču pamazām, lēnām ejot, šīs sajūtas pazūd, dodot vietu mieram. Būtībā svarīgākais ir vienkārši iet, nedomājot par pareizumu vai to, kā nu tas no malas izskatās.

Labirinti Latvijā

Arī latviešu rakstos, zīmēs, folklorā un kultūrā pavīd labirinta simbols – kaut vai zarotajā Laimas krustā, ugunskrusta attēlojumā. «Krustiem auga bērzam saknes, Krustiem zvaigznes debesīs.»

Viens no plašai publikai zināmākajiem ir labirints pie Krimuldas baznīcas, veidots pēc Šartras katedrāles labirinta parauga.

Labirintus daudzviet veido kā izklaides elementu dažādās atpūtas vietās. Brenguļu pagastā pat tiek piedāvāts īpašs, tikai pieaugušajiem domāts erotisko skulptūru labirints.

Tomēr ir arī tiešām spēcīgas vietas un labirinti. Viens no tiem ir Deviņu loku labirints Piltiņkalnā, ap 5 km garš, ar maģiskajiem vārtiem un vārtu sargiem. Vēl kāda īpaša vieta ir Zilākalna priekškalnē, bioloģijas zinātņu doktora Tūra Selgas īpašumā, ko pats dēvē par Karalisti. Tūrs ir garīgā ceļa gājējs un savulaik ļoti ieinteresējies arī par labirintiem. Atklājis, ka īpašums atrodas enerģētiski ļoti spēcīgā vietā; visticamāk, arī senatnē te bijusi milzīga labirintu sistēma. Licies, kāds burtiski aiz rokas ved un saka, kas jādara! Pamazām uz senajām enerģētiskajām līnijām tapis savs labirints – ļoti prātīgi, ļoti lēnām un uzmanīgi, koncentrējoties, meditējot, pētot. Nu labirints veidojas un aug pats – koki, raženi augot īpašā veidā, veido taciņas. To malās ir izlikti akmeņi – tās ir ieejas biļetes, ko pa vienam atved katrs tuvais un tālais viesis.

Slavenākie labirinti

• Pats zināmākais, protams, ir slavenais Knosas labirints. Atbilstoši leģendai, to būvēja Daidals pēc valdnieks Mīnoja pavēles. Labirinta centrā tika ieslodzīts briesmonis, pa pusei cilvēks, pa pusei vērsis, vārdā Mīnotaurs. Ik pēc deviņiem gadiem no Atēnām tika sūtīti septiņi jaunieši un septiņas jaunuves kā upuris Mīnotauram – tā Mīnojs atriebās atēniešiem par viņa dēla Androgēsa nogalināšanu. Varonis Tēsejs Mīnotauru nogalināja, bet ceļu atpakaļ, ārā no labirinta, viņš atrada ar Mīnoja meitas Ariadnes dotā zelta pavediena palīdzību. Tiek uzskatīts, ka šis mīts simbolizē pārdzimšanu, nāves pārvarēšanu.

• Romiešu enciklopēdists Plīnijs gan vēsta, ka Mīnojs Knosas labirintu licis būvēt pēc Ēģiptes labirinta parauga. To cēlis valdnieks Amenemhets III 1800 g. p. m. ē. Tas bijis veidots vairākos līmeņos 70 000 m² platībā. Šis labirints vairāk bijis saistīts ar reliģiskiem rituāliem, kas savukārt ir ciešā saskarsmē ar dieva Ozīrisa kultu un ikgadējām viņa nāves un atdzimšanas mistērijām. Tika arī uzskatīts, ka labirints spēj pasargāt valdnieku gan no ienaidniekiem, gan pat no nāves.

• Pazīstamākais ir Francijā esošās Šartras katedrāles labirints, veidots 13. gadsimtā, apskatāms joprojām un kalpojis arī par iedvesmu daudziem citiem labirintiem. Baznīcu labirinti kļuva arī par simbolisku ceļojumu uz Svēto zemi – tie kristieši, kuriem nebija iespēju turp doties pa īstam, mēroja baznīcu grīdās veidotos labirintus uz ceļiem, skaitot lūgšanas.

• Slavena ir Karēlijā, Solovku salās, esošā labirintu sistēma. To uzskata par vienu no noslēpumainākajām vietām uz zemes. Te netrūkst ne kurgānu, ne dīvainu akmens rakstu. Dzīvnieki no šīs vietas izvairās, un arī neaug nekas, izņemot ogulājus un ķērpjus.

• Lielbritānijā dārza labirinti kļuva pat par nacionālo simbolu, tāpēc nav brīnums, ka pasaulē slavenākais dzīvžogu labirints atrodas tieši tur – tas ir Hemptonkortas pils labirints, veidots pēc Orānijas Vilhelma pasūtījuma no 1689. līdz 1695. gadam. Sevišķi jauki to aprakstījis Džeroms K. Džeroms grāmatā «Trīs vīri laivā». Tieši pateicoties šim darbam, labirints kļuva īpaši populārs. Joprojām katru gadu to apmeklē simtiem tūkstošu tūristu.