Pagājušajā nedēļā LNT noslēdzās šova «Lauku sēta» cīņa par traktoru, kuru savā īpašumā ieguva 38 gadus vecais Zigurds Bērzkalns no Talsiem.
Kamēr šova uzvarētājs savu laimestu vēl gaida darbībā vecāku zemnieku saimniecībā «Pūliņi», viņš gatavs dalīties ar »VZ« par šovā piedzīvoto un pēkšņajām atklāsmēm, kas viņu pārņēmušas.
Pateicoties hokejam, atceras pieteikties
Šovs «Lauku sēta» skatītājus priecēja jau trešo sezonu, un skatītājs varēja iedziļināties ne tikai tajā, cik daudz laika un piepūles prasa lauku darbi, bet arī tajā, cik nežēlīgi var būt šova dalībnieki cits pret citu. Intrigas un skandāli virmoja jau abās pirmajās daļās, kas lauku darbus nobīdīja otrajā plānā, bet tas Zigurdu Bērzkalnu nenobiedēja pieteikties. «Pirmo sezonu pat neredzēju, bet, uzzinot par iespēju pieteikties ikkatram, draugiem un tuviniekiem ieteicos, ka varētu pamēģināt. Otro sezonas pieteikšanos palaidu garām, bet, šovu skatoties, nolēmu, ka jāiet likt traktora tiesības. Un noliku pirms pusotra gada, maijā. Par pieteikšanos trešajai sezonai jāpasakās liktenim: reklāmas rullīti redzēju tikai vienu reizi un pusvienos naktī, turklāt tikai un vienīgi pateicoties tam, ka mīlu sportu un skatījos hokeja čempionāta spēļu atkārojumu,» atminās talsenieks.
Kritizē lauku sētas saimnieku
Jau pēc pirmā raidījuma sociālajos tīklos un interneta komentāros daudzi pauda pārsteigumu par netīrību un haosu zemnieku saimniecībā «Zaķīši», kas, kā liecina informācija internetā, esot populārs tūrisma objekts, bet vēlāk sašutumu par šmuci aizēnoja pats saimnieks, kurš nav guvis simpātijas ne skatītāju, ne «Lauku sētas» dalībnieku vidū. «Lauku sētas Latvijā ir tik dažādas, un mums bija jābūt gataviem uz visu. Protams, ka varēja aizvest uz paraugsaimniecību, bet tas nebūtu loģiski, jo tur nebūtu, ko darīt,» spriež Bērzkalns, kurš gan saimnieku nenolīdzina zemāk par zāli. «Es kā saimnieks noteikti daudz lietu darītu savādāk, bet mums vajadzēja būt gataviem uz vistrakāko. Paši savu dzīvojamo platību iztīrījām, un man nekas netraucēja. Kāpēc es nekritizēju? Es, ienākot citā mājā, neesmu tiesīgs pārmest saimniekam, kas te nav labi. Ir jāpieņem, un viss. Viņš tur saimnieko, un viņam ir sava kārtība, tāpēc nenosodu un nekritizēju,» atzīst uzvarētājs.
Stratēģija no pirmās dienas
Zigurds Bērzkalns atklāj, ka stratēģiju jau izdomājis, pirms šovs sākts filmēt: «Pirms mūs veda uz lauku sētu, nakti pavadījām Rīgā, un es sadraudzējos ar dalībnieku Maigoni un izprašņāju viņu par stratēģiju. Tāpat visiem dalībniekiem uzsvēru, ka es nebalsošu ārā cilvēku, kas labi un apzinīgi strādā un kurš nelec virsū man nepatiesi. Dalībnieki jau ir nežēlīgi un cits citam mēģina ieriebt un iezāģēt. Tāpat arī es nevērtēju pēc gatavošanas mākas, jo katrs gatavo ēst tā, kā viņš māk, un tik ļoti jau neēdams nav, ka nevar ēst. Mana vienīgā apzinātā izbalsošana bija tad, kad mēģināju ievilkt finālā Edgaru un vajadzēja atbrīvoties no Anitas, kurai vietu es finālā neredzēju.» Diemžēl Zigurda vēlēšanās nepiepildījās un finālistu vidū iekļuva Anita, kura bija viņa sīvākā konkurente jau superfinālā. Anita ir cilvēks, par kuru Zigurds labāk paklusē un uzsver, ka uzvarētājs ir tikai viens un tas šoreiz ir viņš, tāpēc negatīvais lai paliek aizkadrā.
Otrā iespēja kā pēdējā
Katram cilvēkam ir brīži, kad viņam tiek dota otrā iespēja, un tā brīžiem ir arī pēdējā. Zigurds nav izņēmums un, dalībnieču «nolinčots», tika arī no šova izbalsots, jo viņš bija īstais un vienīgais konkurents, kurš traktoru būtu pelnījis ar savu darbu un čaklumu, nevis mēles kulšanas un šarma dēļ. «Es apzinājos, ka tad, kad man deva otro iespēju atgriezties šovā, filmēšanās un dalība šovā būs daudz grūtāka, bet ar lielāku gandarījumu. Es tās dienas mājās savācos, sakārtoju domas un atpūtos no šova, nevis no fiziskā darba, jo mājās darbs dzina darbu. Es necerēju, ka mani pasauks atpakaļ, bet, saņemot zvanu, gandrīz no biksēm izlēcu ārā,» smej šova «Lauku sēta» uzvarētājs. Bet Dievs nav mazais bērns, un, pateicoties izbalsošanai, Zigurds bija mājās brīdī, kad zirgs saspēris viņa tēvu un tēvam nācās ārstēties slimnīcā, kā arī Zigurdam uzņemties saimnieka lomu vecāku saimniecībā. Tad arī sapratis, ka galvenā balva pienāktos tieši viņam un vecāku lauku darbus atvieglotu iegūtā balva.
Paņems priekš sevis atziņas
Jautāts, vai vēl kādreiz kam tādam ietu cauri, atbilde ir kategorisks – nē. Fiziskie pārbaudījumi talseniekam nav šķērslis, jo rūdījums gūts gan armijā, gan Zemessardzē, bet vissmagākais ir intrigu vērpšana. «Kad iepazinos ar savu sievu, viņa bija ļoti jauna un naiva, domāja, ka viss ir skaisti un rožaini. Es viņai mēģināju paskaidrot, ka cilvēki mēdz būt arī ļoti riebīgi, pat ļauni. Tas šajā šovā pierādījās par 200 procentiem. Lai arī tas ir tikai šovs un visi cīnās par balvu, tās intrigas un rupjības man nebija pieņemamas. Labi, var, uzsitot ar āmuru pa pirkstu, rupji nolamāties, bet ne jau tā, ka, ikdienā runājot, ir visu laiku jāliek «pī» – tas ir par traku. Sāpīgākā atziņa, ka labestība kaut kur ir pazudusi,» prāto Bērzkalns.
Tēvs tomēr pamāca
«Kad uzzināju, ka esmu šova dalībnieku vidū, bija 22. jūnijs. Līgo vakarā braucu ciemos pie vecākiem un, zinot, cik mans tēvs ir konservatīvs un neatbalsta māžošanos televīzijā, sākumā informēju mammu. Viņa bija tā, kas nenocietās pie svētku galda un uzsauca tostu. Tēvs bija šokā un nerunāja ar mani visu vakaru. Viņam to vajadzēja sagremot. Pēc divām dienām atbrauca ciemos pie manis un mēģināja pamācīt, kā, piemēram, izkapti tapināt utt., tā sakot atbalstīt mani. Pēc pirmās izbalsošanas bija skumīgi visi, bet tēvs bija tas, kurš teica: ja Zigis tiks atpakaļ, tad traktors būs viņa! Pēdējo šova sēriju arī skatījāmies kopā, un prieks bija neviltots, jo traktors viņu sētā ir ļoti vajadzīgs,» stāsta Bērzkalns. Viņš mantu pārvērst naudā negrasās, jo līgums liedz to darīt vismaz trīs gadus, bet arī pēc šiem gadiem traktors pildīs savas funkcijas zemnieku saimniecībā «Pūliņi». Zigurds stāsta, ka daži uz šovu gāja atpazīstamībai, bet citi tieši balvas dēļ.
To nezināja pat draugi
Pēc šova dalībniekiem un uzvarētājam nākas komunicēt ar medijiem, tāpat uzklausīt dažādus pārmetumus un lasīt jēlības internetā. Bērzkalns nav izņēmums: viens no pārmetumiem ir par uzvārda maiņu. «Jā, esmu dzimis kā Ivančikovs, vecā māte bija krieviete. Mana pārliecība par Latviju un latviskumu ir tik liela, ka es, laulājoties otro reizi, pieņēmu sievas uzvārdu. Pārmetumu bija daudz, arī no tēva Aleksandra puses. Bet ne jau es kaunējos no sava uzvārda, man tas krieviskais traucēja. Tā bija iespēja latviskot savu ģimeni un apzināti puikām dot arī latviskus vārdus – Marts un Āris. Mitai gan no pirmās laulības ir mans dzimšanas uzvārds, bet, iespējams, viņa precoties to mainīs. Man mammai ir ļoti latvisks vārds – Liesma. Manī tas patriotisms ir līdz kaulam, kaut audzināts tas netika. Es nezinu, kam jānotiek, lai es brauktu prom no Latvijas,» stāsta «Lauku sētas» trešās sezonas uzvarētājs.