RECENZIJA: Roberts Pētersons „Apturēts laiks”

Jaunumi no Kurzemes puses – jaunais ventspilnieks Roberts Pētersons (janvārī viņam apritēs 20 gadi) laidis klajā debijas albumu ar duci paša sacerētām dziesmām. Turklāt viņš ir arī 11 no 12 dziesmu tekstu autors (vēl vienai vārdus rakstījis mūziķis un dzejnieks Gatis Zotovs), pats arī iespēlējis teju visus instrumentus (pie bungām sēdējis Sanijs Bondars), turklāt arī producējis savu ripuli.

Dziesmu apstrādē iesaistīti tādi zināmi vīri kā Edijs Gņedovskis („GEM Studio”) un Modris Skaistkalns, kā arī liepājnieks Egīls Mežs. Darbs pie albuma ildzis aptuveni pusotru gadu, taču pa to laiku Roberts paguvis ar labiem rezultātiem absolvēt Ventspils 1. ģimnāzijas 12. klasi, kā arī veiksmīgi noslēdzis Ventspils Mūzikas vidusskolas mācību gadu, kur zinības apgūst džeza un estrādes nodaļā. „Man ir liels prieks, ka ilgi lolotais albums ir ieraudzījis dienas gaismu. Lai gan darbs pie tā bijis samērā ilgs un ne tik viegls, man pašam to ir interesanti klausīties, jo tajā iekļauta gan viena no pirmajām manis paša komponētajām dziesmām, gan dziesma, kura tapusi tikai šovasar. Ceru, ka ikviens albumā atradīs sev tuvu dziesmu. Plānoju arī prezentācijas koncertus, tā kā - uz drīzu tikšanos arī klātienē!” tā pats jaunais mūziķis. Iesākumā Pētersona skaņu materiāls bija pieejams tikai digitālā veidā, bet tagad iegādājams arī taustāmā formātā.

PAR. Jaunā un mūždien pozitīvā ventspilnieka drošie centieni spraukties uz priekšu un uz augšu nevar nesimpatizēt, turklāt viņam sanāk gluži labi – jauneklīga un enerģiska rokmūzika, tiesa, paša mūziķa bilde (kā Andris Ērglis II) kaut kā nelīmējas kopā ar skaņu (kā Ivo Fomins II), bet tas nu tā... Šeit ir divas pērles – atmiņā paliekošā „Rīts” un ar labu ģitārpartiju apveltītā „Sāksim no jauna” (tā gan jau ir atklausīta radiostacijās), tāpat laba sanākusi rokbalāde „Mirkli nosargāt”. Arī pārējām dziesmām nav ne vainas, tā kā var teikt, ka Pētersona gadījumā pirmie kucēni ne vienmēr ir slīcināmi, un ne vienmēr pirmā pankūka sanāk šķība.

PRET. Kāpēc Robertam te vajadzēja ietūcīt arī trīs gabalus angļu valodā, - tas gan nav saprotams. Šīs dziesmas nav sliktas, tomēr totāli lido ārā no kopējā konteksta. Diemžēl šāda „divvalodība” raksturīga daudziem latvju mūziķiem.