VAKARA ZIŅAS: Bērnu modes dizainere Krūze izbauda ekstrēmu ceļojumu pa Ķīnu

Latvijas bērnu apģērbu zīmola «Lazy Francis» īpašniece un dizainere Olga Krūze ar dzīvesbiedru Ati Krūzi 17 dienās apceļoja Ķīnu, kur piedzīvoja gan kultūršoku, gan vēroja dabasskatus un priecājās par arhitektūru, kā arī baudīja spa procedūras piecu zvaigžņu viesnīcā.

Neprot angļu valodu

»VZ« modes dizainere Olga Krūze atklāj, ka pusotru gadu viņa loloja sapni par atvaļinājumu. Svarīgi, ka ilgi gaidītajās brīvdienās Latvijā palikt nevarēja, jo ikviens varētu sazvanīt modes mākslinieci un viņa jau pēc pāris dienu atpūtas atkal būtu metusies darbos. «Lai arī man ļoti bieži jālido uz ārvalstīm darba darīšanās, to es neuzskatu par atpūtu vai atvaļinājumu,» teic dizainere.

Kad atvaļinājums bija sakārtots, Olga ar vīru Ati sāka plānot, uz kurieni doties. Tika apspriesta iespēja ceļot uz Austrāliju vai Ameriku. «Austrālijā tobrīd laika apstākļi nebija īpaši labvēlīgi, bet Amerikā jau esmu bijusi astoņas reizes, tādēļ ierosināju vīram doties uz Ķīnu, kur cilvēki parasti nebrauc atpūsties. Kad bijām izvēlējušies valsti, tūlīt arī internetā iegādājāmies aviobiļetes un tikai tad sākām plānot ceļojuma maršrutu,» viņa stāsta.

Pāra 17 dienu ceļojums pa Ķīnu sākās Pekinā. Lai no vienas apskates vietas nokļūtu uz nākamo, pāris Ķīnā veica trīs pārlidojumus, jo attālums no vienas pilsētas līdz otrai ir vairāki tūkstoši kilometru. Daloties ar ceļojuma iespaidiem, dizainere atklāj, ka Ķīnas lielās pilsētas Pekina un Honkonga ir atšķirīgas un kontrastainas, lai arī atrodas vienā valstī.

Jau pirmajās dienās Krūzes izbaudījuši kultūršoku, jo Ķīnā «facebook.com» un citi sociālie tīkli nestrādā, kā arī interneta vietne «Google» nav pieejama. Protams, ir arī cita alternatīva – Amerikas maksas serviss, kas piedāvā caur Amerikas serveriem iekļūt visos nepieciešamajos sociālajos tīklos.

«Valdība mēģina norobežot cilvēkiem komunicēšanu ar ārpasauli un iespēju redzēt, kas notiek citās valstīs. Pekinā ir diezgan drūms skats – atgādina Padomju Savienību. Joprojām tur ir komunisms un valdības personības kults. Jau pēc divām nedēļām sāku ilgoties pēc civilizācijas. Man gribējās citu ēdienu, jo restorānos bija gandrīz neiespējami sarunāties ar viesmīļiem, kuri neprot angļu valodu. Biju nogurusi no tā, ka pat piecu zvaigžņu viesnīcā apkalpojošais personāls mani nesaprot.»

Iepazīt ķīniešu ikdienu

Ķīnā ļoti reti iespējams uziet tirdzniecības vietu, kur tirgo Eiropas produkciju: «Atrast veikalā «Snickers» batoniņu ir gandrīz neiespējami. Viņiem ir savas konfektes, šokolāde, gaļa, piens un citi pārtikas produkti. Arī kosmētika ir vietējā ražojuma, tāpēc var gadīties, ka šampūna vietā var itin viegli iegādāties matu kondicionētāju, jo visi uzraksti ir ķīniešu valodā un pārdevēji neko nevar izskaidrot, jo angļu valodu nesaprot.»

Pekinā Krūzes rezervējuši viesnīcu centrālajā rajonā, lai savām acīm redzētu vienkāršo ķīniešu ikdienu. Modes māksliniece atzīst, ka abi ar vīru zinājuši, ka Pekinā viņiem būs jāsastopas ar ekstrēmām sajūtām. «Mani pārsteidza, ka vietējiem iedzīvotājiem mājās nav labierīcību. Uz 20 ģimenēm ir viena tualete. Tādējādi uz ielas ir ļoti daudz publisko tualešu. Pa Pekinas centrālrajona ielu deviņos no rīta vīrietis pidžamā ar avīzi rokās iet uz tualeti. Uz ielām izkarināta arī veļa – sākot ar apakšveļu un beidzot ar lielākiem apģērba gabaliem. Ja braucat uz Pekinu, tad jāņem vērā, ka pilsētā ir ļoti specifiska smaka, kas daudziem var arī nepatikt. Nākamais, kas mūs šokēja, bija higiēna. Piemēram, publiskās ēstuvēs un pārtikas veikalos gaļas izstrādājumus pārdevējs tirgo, pīpējot cigareti, bet sagriezto gaļas gabalu mierīgi noliek zemē, kur brauc mašīnas un ir peļķes; kad pircējs izvēlas gaļu, tad pārdevējs paņem ūdeni, noskalo netīro gabalu un to pārdod. Cilvēki pat tam nepievērš uzmanību. Tas pats notiek piecu zvaigžņu viesnīcā, kur šefpavārs gatavo maltīti. Pēc redzētā iestājās kultūršoks. Protams, ka turpināju ēst, par to īpaši nedomājot, jo citādi brīvdienas būtu sabojātas. Pekinas ēstuves piedāvā ne tikai tradicionālo ķīniešu virtuvi, bet arī specifiskos ēdienus – žurkas, čūskas un citus rāpuļus. Savulaik esmu ēdusi gan čūsku, gan tarakānus, bet žāvētu žurku specifiskā mērcē emocionāli nespēju apēst,» stāsta Olga.

Pekinā Krūzes apskatīja arī vēsturiskās celtnes. Ar savu iespaidīgo arhitektūru īpaši pārsteigusi imperatoru vasaras pils.

Bez ārdurvīm un elektrības

Pēc Ķīnas galvaspilsētas kolorīta pāris devās apskatīt dabas skatus – Dzeltenos kalnus un upi. Viesoties izdevies arī vairākos ciematos, kur cilvēki dzīvo pilnīgi nošķirti no civilizācijas. «Vietējie ļaudis nav bijuši tālāk par pieciem kilometriem no sava ciemata. Un tā viņi dzīvo visu savu mūžu. Paši audzē pārtiku. Klimats šajā apvidū ir labvēlīgs, tāpēc elektrības viņu namos nav, kā arī ārdurvis nav nepieciešamas. Man nav žēl šo cilvēku, jo viņi visi izskatījās laimīgi. Dažreiz ciematā iemaldās arī ārvalstu tūristi, kuriem vietējie tirgo savus rokdarbus. Kad iekrājas nauda par rokdarbiem, ļaudis mēro 30 kilometrus līdz tuvākajam veikalam, kur arī visus ietaupījumus iztērē,» zina stāstīt Olga. Dizainere pie ciemata rokdarbniecēm par sešiem eiro iegādājusies galdautu.

Tradicionālais porcelāna kaķis

«Honkonga ilgus gadus bija britu kolonija, tāpēc ļoti atgādina Angliju. Honkongā ir tādas pašas telefonbūdas kā Londonā, iedzīvotāji ar automašīnām brauc pa ceļa kreiso pusi, kā arī visi runā ļoti labā angļu valodā. Restorāni un pakalpojumu serviss ir tāds pats kā Eiropā. Honkongā, kur ir milzīgi akvaparki, Disnejlenda uz salas, pludmales, labs klimats, mēs noslēdzām savu ceļojumu,» uzskaita dizainere.

Olga stāsta, ka Ķīnā ir cieņā tējas dzeršanas rituāli. Turklāt tēja ir labā kvalitātē. «Noteikti uz mājām ir jāatved ķīniešu tēja. Pārliecinājos, ka tādu zaļo un jasmīnu tēju nekur Latvijā nevar nobaudīt. Arī suvenīri ķīniešiem ir labā kvalitātē, jo pat Parīzes Eifeļa torņa suvenīri ir izgatavoti Ķīnā.

No Ķīnas noteikti jāatved tradicionālais porcelāna kaķis, kas māj ar roku. Ir tikai viens noteikums, ka šo kaķi pats pircējs nedrīkst paturēt, tas ir kādam jāuzdāvina, jo tas nesīs veiksmi un pilnu maku ar naudu. Kaut savam bērnam vai vīram tas jāuzdāvina. Arī es tiku pie porcelāna kaķēna, ko man vīrs uzdāvināja,» stāsta Olga Krūze.