Svētdien, 9.novembrī, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā norisināsies Mārtiņdienas svinības.
Aizvadot rudens beigu darbus un sagaidot ziemas sākumu, Brīvdabas muzejs aicinās mazus un lielus apmeklētājus tērpties maskās, dziedāt un dejot folkloras kopu pavadībā, kā arī baudīt Mārtiņdienas cienastu.
Usmas baznīcā plkst.10 būs dievkalpojums un ērģeļmūzikas koncerts, bet plkst.13 apmeklētājus priecēs "Mārtiņkora" koncerts.
Izstāžu zālē plkst.12 tiks atklāta izstāde "Starp divām saulēm", kā arī visi apmeklētāji varēs līdzdarboties Mārtiņdienas masku gatavošanā. Muzeja darbinieki uz nodarbību aicina ņemt līdzi savus materiālus.
Kurzemes sētā no plkst.12 līdz 13 Mārtiņbērni tiks aicināti dziedāt un dejot kopā ar folkloras kopām "Grodi" un "Gara taka", iepazīstot svētku tradīcijas Kurzemē. Zemgales sētās no plkst.13 līdz 15 Mārtiņbērnus gaidīs folkloras kopas "Zvīgzna", "Krulla" un "Ciguzis", lai ietu rotaļās un apdziedātu Vidzemes un Zemgales zemnieku sētas saimnieces, bet Vidzemes sētā no plkst.14.30 līdz 16 darbosies folkloras kopa "Rija".
Umurkumura stabā pie Priedes kroga plkst.15 varēs iegūt rudens balvas.
Nidas dūmistabā kopā ar Daugmales Jāni Mārtiņbērni varēs iemācīties darināt māla pogas un liet vaska sveces, lai tumšās rudens dienas taptu gaišākas, Vidzemes sētā Mārtiņbērnus gaidīs dižsaimniece Ilze Briede, piedāvājot svētku cienastu - raušus, ābolus glazūrā un karstos dzērienus -, Zemgales sētā dižsaimnieces Dairas Jātnieces Mārtiņdienas putra un citi gardumi, bet Kurzemes sētā bērni tiks gaidīti Mārtiņdienas radošajā darbnīcā - senās spēlēs un rotaļās kopā ar Aldoni Baldiņu.
Kurzemes zvejnieka sētā "Lurķi" apmeklētājiem būs iespēja izmēģināt savus spēkus svilpaunieku darbnīcā keramiķa Māra Dubkēviča vadībā.
Pasākuma apmeklējums būs par maksu.
Mārtiņdienā sākas čigānos, ķekatās jeb budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Čigānos iešanai ir rituāla nozīme. Čigāni jeb budēļi simbolizē svešos jeb citādos, kas viesojoties sētai nes auglību, svētību, laimi, veselību un saticību. Mārtiņu laikā čigāni tiek saukti arī par Mārtiņbērniem. Vidzemē īpaši populāri bijis šādos gājienos puišiem pārģērbties par meitām un meitām par puišiem, veciem vīriem, kā arī daudz izmantotas mājas un meža dzīvnieku maskas - vilks, kaza, gailis, lācis u.c.