VAKARA ZIŅAS: Rozīte špikera vietā izmanto planšetdatoru

 
©publicitātes foto

Līdz ar jauno mācību gadu kļūst aktuāla arī špikošana. Par jauniešu meistarību šaubu nav, viņi ņem talkā modernākās tehnoloģijas, un viss notiek. Bet kā špiko pašmāju populārākie pasākumu vadītāji – tradicionāli vai moderni?

Annas Rozītes ikdienas sabiedrotais jau septiņus gadus ir scenārijs. «Es neesmu ļoti tehnisks cilvēks, bet izmantoju vairākas 21. gadsimta tehnoloģijas, jo tās atvieglo ikdienas gaitas. Vadīt pasākumus ar planšetdatoru noteikti ir ērti, jo var operatīvi veikt izmaiņas, bet papīra scenārijs tomēr, manuprāt, ir drošāks, jo nevar izlādēties vai aizvērties vajadzīgais fails. Domāju, ka nākotnē pasākumu vadītāju rīks noteikti būs planšete. Ņemot vērā, ka man nav viedtālruņa, planšetdators man ir liels palīgs ikdienā.»

Renārs Zeltiņš pasākumus vada četrus gadus, un viņa kontā ir vairāk par 300 pasākumiem. «Darbam un izklaidei es lietoju planšetdatoru. Darbā, tiekoties ar klientiem, var ātri pieslēgties internetam, veidot piezīmes, ieskatīties «Google» un kalendārā, bet brīvajā laikā visbiežāk sēžu gultā un sērfoju internetā. Vadot pasākumus, gan dodu priekšroku mapītei un drukātam tekstam.»

Valdis Melderis pasākumu vadītāja profesijā ir kopš 1997. gada, kopumā vadīti vismaz 500 pasākumi. «Visbiežāk izmantoju drukātu tekstu, taču savu sakāmo cenšos iemācīties no galvas, jo jebkas, kas atrodas starp runātāju un klausītāju, samazina uztveres spējas un novērš uzmanību. Monoizrādē «Sex guru» bija plānots izmantot planšeti, taču režisors ideju noraidīja, tāpēc vajadzēja mācīties no galvas 29 lapas teksta.»

Uģis Joksts vadījis aptuveni 400 pasākumus. «Ikdienā izmantoju viedtālruni, datoru un planšeti, jo to viegli paņemt līdzi. Planšeti pasākuma vadīšanai gan nelietoju, esmu pieradis pie kartona lapiņām, kuras pēc krāsas varu pieskaņot uzvalka tauriņam vai kaklasaitei. Tā arī ir vienkāršāk iemācīties tekstu.»

Andris Bulis labi orientējas gan modernos, gan mazāk mūsdienīgos špikeros. «Parasti pasākumus vadu no papīra lapas, savukārt televīzijas raidījumu no planšetdatora, – parocīgi, ka turpat pie rokas ir internets, plus planšetdators ir viegls, ērts, un vajadzības gadījumā to var izmantot pat kā paplāti (smejas).».