Grupas «Labvēlīgais tips», dueta «Karakums», Eirovīzijai radītā grupējuma «Bonaparti» dalībnieks Kaspars Tīmanis pievienojies smilteniešu grupai «Mākoņstūmēji», kļūstot par tās menedžeri, trombonistu un fona vokālistu. Smilteniešu šlāgerpoproka repertuārs ir viegli uztverams un humora pilns, kas daudzus pamudinājis salīdzināt šo apvienību ar «Labvēlīgo tipu».
Spēlēs par nelegālo šņabi
Ņemot vērā, kā «Labvēlīgais tips» savu darbību bija «iesaldējis», gadā nospēlējot vien dažus koncertus, rodas jautājums, vai Kaspars Tīmanis bēg un grasās audzināt nākamos «tipa» konkurentus vai tradīciju pārņēmējus? Nē, tā neesot, – to apgalvo gan pats Tīmanis, gan grupas «Mākoņstūmēji» vokālists Māris Aizpurietis. Proti, trombonists no «Labvēlīgā tipa» prom nav aizgājis, taču, ņemot vērā, cik reti kopā sanāk šī teju 22 gadu slieksni sasniegusī apvienība, nolēmis meklēt vēl kādu nodarbošanos. Bet līdzības abām grupām esot gan. ««Labvēlīgajā tipā» mēs esam astoņi un arī «Mākoņstūmējos» esam astoņi dalībnieki,» norāda Tīmanis. Arī abu grupu mūziķiem tērpus sagādāt palīdzot viens un tas pats cilvēks.
Savukārt Aizpurietis neslēpj, ka, lai gan sākumā nav bijusi doma līdzināties «Labvēlīgajam tipam», taču laika gaitā tā vienkārši sanācis. «Kas joko mūzikā? Tas ir «Labvēlīgais tips», «Bez PVN» un mēs. Vairāk nekā tāda Latvijā nav. Esam jau pieraduši, ka mūs salīdzina ar «tipu»,» teic Aizpurietis, lai gan pats uzskata, ka salīdzināt to īsti nevar, jo «Labvēlīgajam tipam» ir 22 gadu pieredze, varens vārds, nezūdoša popularitāte, cilvēki zina dziesmu vārdus no galvas, bet «Mākoņstūmēji» ir tikai pašā ceļa sākumā, un labākais megahits vēl nav sarakstīts. Radio visbiežāk atskaņojot grupas dziesmu «Pasaules gals», bet Māris smej, ka vismaz koncertos populārākā dziesma ir «PVN», kuru radiostacijas, iespējams, tādēļ, ka tekstā pieminēts nelegāls šņabis, tik bieži neatskaņo. «Viļānos koncertā vēl nebijām dziesmu līdz galam nospēlējuši, kad mums jau atnesa pudeli. Un Stāmerienā tas pats,» smejas «mākoņstūmējs».
Palīdzēs stumt mākoņus
Kaspars un Māris esot pazīstami jau vairāk kā 10 gadus, kopš «Dziesmas manai paaudzei» laika, taču par iespējamo sadarbību sākuši runāt diezgan nesen, kad «Karakums» tika uzaicināts uz «Mākoņstūmēju» jubileju. «Sapratām, ka ar pašu spēkiem un zināšanām ir par maz, un uzrunājām Kasparu,» stāsta Aizpurietis. «Man jau bija iekšā tāda ideja, gribēju būt menedžeris, bet nezināju – kam. Nelikšu taču sludinājumu «Menedžeris meklē grupu»! «Mākoņstūmēju» priekšlikums nāca tieši laikā,» atzīst Tīmanis. Un viņš ar prieku darbojas kā cilvēks – telefons un kādreiz arī iepūš trombonā un arī dzied. «Es neesmu tāds lielais Belcebuls, kas puišiem saka, kas un kā jādara. Mēs daudz ko darām kopā: štukojam studijā, strādājam pie dziesmām – visu darām kopā,» atzīst trombonists. Arī tagad notiek aktīvs darbs pie trešā albuma radīšanas, kas dienasgaismu varētu ieraudzīt pavasarī.
Lai gan puiši nav vairs nekādi vakarējie – nospēlēti vairāk nekā 120 koncertu, paviesojušies dažādu pilsētu svētkos un aktīvi pilnveidojas, tomēr būt par «tipa» konkurentiem – šādu ambīciju «Mākoņstūmējiem» nav. «Mēs nekādi nevaram konkurēt ar «tipu» – viņiem ir savs vārds, sava auditorija. Mēs drīzāk aizpildām to brīvo nišu, kuru «tips» nepaņem,» uzskata Māris.
Fredis nedusmojas
Par iespējamo konkurences veidošanos nesatraucas arī «Labvēlīgā tipa» līderis Andris Freidenfelds jeb Fredis, lai gan atzīst, ka «Mākoņstūmēji» var pretendēt uz jokotāju statusu un viņi ir asprātīgi. «Par konkurentiem lai satraucas tie, kas spēlē vienādu mūziku. Mums par to nav jāsatraucas. Esam ļoti maz tāda veida mūzikā – kā sākām, tā toreiz piešķīlām sausu malku,» uzskata mūziķis, piebilstot: «Pat ja «Mākoņstūmēji» paņems mūsu nišu – lai ņem! Esmu jau ilgus gadus rokzvaigzni tēlojis.» Fredis arī nedusmo, ka Tīmanis šobrīd pieslējies «Mākoņstūmējiem». ««Labvēlīgais tips» šobrīd savu darbību ir iesaldējis. Bet jaunas dziesmas top. Un Kaspars – viņu pasauks, un viņš būs klāt!» ir pārliecināts Fredis, piebilstot, ka «tipam» ar pāris koncertiem gadā pietiekot. Un tieši tādēļ arī šie koncerti esot izpārdoti, ka notiek tik reti.