Guntis Veits makšķerē Meksikā, Maldivu salās un sapņo par Amazoni
Pirms pāris nedēļām atgriezies no Spānijas, kur kopā ar draugiem makšķerējuši samus, mūziķis Guntis Veits ir atkal gatavs aktīvai koncertu dzīvei. Ar lielkoncertu Rēzeknē Latvijas estrādes leģenda – grupa Credo – atklājusi savu 40. jubilejas koncertturneju.
«Šie būs ļoti īpaši lielkoncerti – tajos atskaņosim visu Credo zelta repertuāru – Disnejlendu, Ziņģi par bailēm, Smaidas, Meiteni ar kallu ziediem un daudzas citas klausītāju iemīļotas dziesmas,» atklāj Guntis Veits, piebilstot, ka koncertos būs arī vairāki īpašie viesi, tostarp dziedātāja Liene Šomase un mūziķis Zintis Žvarts.
Nav viegli gājis
«Ir cilvēki, kuriem patīk skaitīt gadus un rēķināt jubilejas. Man nepatīk. Es gadus neskaitu!» Spānijas saulē iededzis un labā noskaņojumā ir Credo līderis Guntis Veits. Viņš saka: nav jau tā, ka visus 40 gadus grupai ir viegli gājis. «Kas tik nav bijis! Grupa ir jukusi ārā, tad atkal nākusi kopā, vairākkārt ir mainījies sastāvs. Es jau arī tur neesmu no pašiem pirmsākumiem,» viņš precizē un atgādina, ka Credo pirmsākumi meklējami 1974. gada beigās, kad skolasbiedri – no Līviem aizgājušais basģitārists Valdis Skujiņš, Verners Bokus, Gina Burkēvice, kā arī Aivars Liepiņš un Valērijs Kosmiņins uzsāka kopīgus mēģinājumus. Nedaudz vēlāk grupa kļuva par kokapstrādes kombināta Baltija vokāli instrumentālo ansambli un ar šo nosaukumu darbojās līdz 1979. gadam, kad oficiāli tika apstiprināts nosaukums Credo. «Es grupā esmu no 1979. gada, tas nozīmē, ka man no tiem četrdesmit pieci gadi jāņem nost. Grupā nebiju arī no 1990. līdz 1997. gadam, kad no Liepājas atnācu mācīties uz Rīgu, uz Latvijas Valsts konservatoriju. Tātad – mīnus vēl septiņi gadi,» Guntis Veits mēģina saskaitīt, cik gadu tad īsti pavadīts Credo. Sanāk, ka divdesmit pieci.
Mūziķis stāsta, ka pavisam dažādos laikos grupā ir darbojušies 33 dalībnieki, bet jubilejas koncerttūrē kopā ar viņu dosies Gundars Lintiņš (bungas), Aivars Vīksna (basģitāra) un Guntars Endzelis (ģitāra), kurš grupai pievienojies pēdējos divus gadus.
Riskanti un bailīgi
«Man praktiski nav brīvdienu – visu laiku ir kādi koncerti, lieli pasākumi, spēlējam arī sporta spēlēs, pilsētu svētkos, zaļumballēs. Viss notiek, jo esam atvērti visa veida piedāvājumiem,» stāsta Guntis Veits un par darba trūkumu nudien nežēlojas, jo piezīmju kalendārs aizpildīts jau krietnu laiku uz priekšu. Jau zināms, ka Latvijas valsts svētku laikā Credo sniegs divus lielus koncertus latviešiem Īrijā – Limerikā un Dublinā.
Bet no muzicēšanas brīvajā laikā Guntis Veits jau sešus septiņus gadus ir aizrāvies ar makšķerēšanu. Viņš nevis sēž upes krastā ar makšķeri rokās, bet dodas uz tām vietām, kur iespējams izmakšķerēt dažādas specifiskas zivis, un nereti tas esot pat diezgan ekstrēmi. Tikko atgriezies no Spānijas, kur kopā ar draugiem ķēruši samus, bet pirms tam bijis Meksikā, kur medījuši barakudas un lielos tunčus, un brīnumainajās Maldivu salās, kur no Indijas okeāna cēluši ārā astoņkājus un pat haizivis. Mūziķim jau ieplānoti vēl divi braucieni: nākamā gada janvārī, nospēlējis Jaungada koncertus, viņš lidos uz Malaiziju, bet 2016. gada janvārī, kas mūziķiem ir diezgan tukšs laiks, viņš mēros tālo ceļu uz Dienvidameriku, uz Amazoni, kas ir otra garākā upe pasaulē.
«Ir doma dzīvot uz kuģa – to nofraktēt ar visu apkalpi un, braucot pa Amazoni uz leju, ķert visu, kas tur dzīvo,» Guntis Veits atklāj savus nākotnes plānus. Viņš nenoliedz, ka šāda makšķerēšana ir saistīta ar zināmu risku un mēdz būt arī bailīgi, bet – viņam prasās pēc tāda veida adrenalīna. Sēdēt kanāla malā un skatīties uz pludiņu – tas viņu galīgi nesaista. Arī ziemā tupēt uz vietējo ezeru ledus neviens viņu nepierunās.