Jenny May vīrs: man bija bail viņu uzrunāt
Pagājušajā nedēļā savu jauno albumu «Tev paveiksies» prezentēja Jenny May (Maija Stuģe) – dziedātāja, kas šogad nokļuva precētas sievas kārtā, pieņemot uzņēmēja Gata Babra bildinājumu. Tieši viņš sagaidīja viesus, laipni aicinot tālāk, un tieši viņš būtībā rūpējās par visu atnākušo labsajūtu, norādot, kur piesēst, kur – klātie galdi. Ja masu mediju vidū tiktu veikta aptauja par sakarīgāko kādas latvju slavenības otro pusīti, Babris noteikti būtu viens no izteiktākajiem kandidātiem uz uzvaru.
– Vai tu esi pats pirmais vai pēdējais, kuram parasti tiek atrādītas Jenny May jaunākās dziesmas?
– Neesmu ne pirmais, ne pēdējais, kaut kur pa vidu. Par šo pēdējo klipu, ko tikko parādīja, es esmu sajūsmā. Un arī dziesma «Es gribu vēl mīlēt» – tas ir hits! Tā dziesma taču patīk visiem, un ne velti «Youtube» tai ir miljons un nez cik tur vēl skatījumu. Man liekas, ka visa Latvija mīl to dziesmu, pie tās taču nevar nefanot!
– Labi, bet ko tu saki par pārējām dziesmām?
– Arī pārējās ir ļoti lieliskas. Kad tās uzliek [CD atskaņotājā], tās iedvesmo un uzlabo garastāvokli, motivē celties, iet un kaut ko darīt, ļauj saņemt enerģijas lādiņu.
– Vai tu tagad runā dzīvesbiedres diska reklāmas nolūkos vai tiešām tā domā? Nekad neesi viņai teicis – Maija, tas nu gan ir štrunts, ko tu tagad esi iedziedājusi!
– Nē! Ja tas būtu štrunts, tad es to tā arī pateiktu! Jo es esmu cilvēks, kas saka tā, kā ir. Bez viltus, spaidiem un maldiem. Man patīk viņas dziesmas, tiešām ļoti patīk!
– Vai tev nedaudz nekremt tas, ka par tevi saka – tas ir dziedātājas Jenny May vīrs. Vai nejūties sievas slavas ēnā?
– Jā, mani presē asociē kā Jenny May vīru, Jenny May draugu, bet – tas nekas! Man ir savas lietas, ko es daru. Gan uzņēmējdarbībā, gan arī autosportā. Man ir prieks par to, ko spēju pats sasniegt, un cita prese, ne dzeltenā, savukārt atspoguļo mani, ne Maiju, manā pasaulē. Tā kā mani nemaz neaizskar tas, ka mani bulvārpresē asociē kā Jenny May vīru. Lai tā ir.
– Un kā tevi asociē jau pieminētajā citā presē? Ar ko tu īsti nodarbojies?
– Es braucu dažādās autosporta disciplīnās, tostarp arī profesionālajā driftā. Mums ir profesionāla drifta mašīna, ar ko es Latvijā piedalos dažādās drifta sacensībās, dažkārt piedalos arī starptautiskās sacensībās, tā pierādot sevi un – jā, nesot arī Latvijas vārdu pasaulē! Savukārt kā uzņēmējs – man ir vairākas firmas. Galvenokārt es būvēju telekomunikāciju tīklus, tirgoju dažādas nepārtikas preces un konsultēju uzņēmējus. Tev liekas, ka šīs nozares neiet kopā? Nē, iet kopā! Un man tas patīk!
– Vai kaut ko no sava biznesa tu investē arī sievas karjeras attīstībā?
– Lielākoties viņa pati [atrod līdzekļus] un izlaiž savas dziesmas, videoklipus. Bet ir dažas lietas, ko es un kāds no maniem uzņēmumiem atbalsta globālākā mērogā, lai tas tiktu atrādīts plašākā pasaulē.
– Starp citu, sarunā nosauci viņu par Jenny – tā dēvē viņu arī mājās?
– Nē! Par Maiju! Mums ģimenē viņa ir Maija, un Dženijas vārds praktiski netiek lietots.
– Kad ar viņu iepazinies, vai nebija bail no viņas slavas? Tur taču jābūt drosmei – pieiet un uzrunāt populāru dziedātāju!
– Jā, tur vajag būt drosmei. Man bija bailes. Es līdz tam vairāk biju aizrāvies ar uzņēmējdarbību, tāpēc Latvijas mūzikas māksliniekus diez ko labi nezināju. Bet tad mans draugs Kaspars Markševics mani uzaicināja uz kādu no saviem koncertiem. Tas bija Limbažos. Aizbraucu, biju aizskatuvē, skatos – ļoti skaista meitene! Tad mēs arī iepazināmies. Tas bija sākums. Pēc tam pilnīgi nejauši satikāmies kinoteātrī. Parunājāmies. Pēc tam atkal pilnīgi neviļus satikāmies. Tā pamazām satuvinājāmies.
– Kāds bija tavs bildinājuma variants? Tagad jau moderni tāpat vien dzīvot kopā, kam gan precēties!
– Tas bija no manas puses iniciēts. Es to ļoti vēlējos – gribēju viņu bildināt un apprecēt. Es pamatīgi to visu izplānoju, tas bija pārsteiguma moments līdz pat pēdējam brīdim. Pēdējā dienā es viņai pateicu – Maija, mēs kaut kur braucam, savāc mantas! Aizbraucām uz lidostu, tad aizlidojām uz Itāliju, tad kāpām vilcienā, bet viņa vienalga nezināja, uz kurieni mēs braucam. Nobraucam trīs stundas, un viņa ierauga Venēciju. Nākošajā dienā, kad tur ieradāmies, es viņu bildināju. Teikšu godīgi – es biju tāāāāā nobijies! Tupot uz ceļa, es viss biju pilnībā nosvīdis! Pārbijies! Bet – es to izdarīju! Ļoti īpašā vietā, tas viss bija ļoti skaisti.
– Bet ja nu viņa būtu pateikusi «nē»?
– Es zināju, ka viņa pateiks «jā»! Es šim bildināšanas pasākumam ļoti gatavojos, un man ir milzīgs prieks par iznākumu. Šovasar apprecējāmies, un tas viss bija ļoti lieliski, pārdomāti un skaisti.
– Vai tev dažkārt neuznāk greizsirdības lēkmes: tava sieva ir skaista meitene, kas parasti uzstājas īsos svārkos, dziļu dekoltē – citi vīrieši uz viņu skatās iekāres pilniem skatiem?
– Drusku ir. Gribas jau reizēm kādam pa kuņģi iedot. Bet – es turos! Un būs jau labi. Es zinu, ka viņa mani mīl, es to jūtu. Es viņai uzticos, un viss ir forši!