RECENZIJA: „Vallenfyre” - „Splinters”

 
©publicitātes foto

Kad nepietiekami centīgi seko līdzi muzikālajām norisēm, tad ik pa laikam var netīšām sanākt veikt kādu patīkamu atklājumu, kas citiem jau sen vairs nav atklājums. Lūk, spilgts piemērs – šo rindu autora viens no pēdējā laika patīkamākajiem jaunatklājumiem, grupa „Vallenfyre”.

 Taču izrādās, ka „Splinters” ir jau tās otrais albums, bet debijas ripulis „A Fragile King” izdots jau 2011. gada oktobra beigās. Gadās. Tātad „Vallenfyre”: angļu grupa, to izveidojis slavenās grupas „Paradise Lost” vokālists, ģitārists un mūzikas autors Gregs Makintošs, piepulcējot ne mazāk slavenus vīrus no tādām ne mazāk slavenām blicēm kā „My Dying Bride” (ģitārists Hemišs Glenkross), „Doom”, „Extinction Of Mankind” (basģitārists Scoot) un „At The Gates” (bundzinieks Adrians Erlandsons). Grupas nosaukums cēlies no senās angļu valodas, „vallen” tulkojas kā „spēcīgs”, bet „fyre” – kā „uguns”. Par šīs komandas izveides iemeslu kalpoja ļoti bēdīgs notikums: 2009. gadā Grega tēvs zaudēja cīņā ar vēzi. Lai kaut kā nomāktu depresiju un godinātu tēva piemiņu – tieši viņš topošo mūziķi apgādājis ar pirmo akordu grāmatu un skolojis nošu mākslā, Makintošs nolēma savā mūzikā atgriezties pie tā, ko klausījies bērnībā, proti, tādas grupas kā „Autopsy”, „Repulsion”, „Morbid Angel”, „Nihilist”, „Hellhammer”, „Napalm Death” u.tml. Līdz ar to arī „Vallenfyre” mūzika ir orientēta uz vecās skolas „death doom metal”, tiesa, jaunajā albumā šīs atsauces esot krietni mazāk jūtamas nekā debijas CD. Dziesmās skartās tēmas – problēmas sabiedrībā, politikā, reliģijā, attiecības. Drūmi un smagi.

PAR. Sasodīti labs! Dīvainā kārtā Makintošam izdevies apkopot, šķiet, visu labāko, ar ko kādreiz slavenas bija „Vallenfyre” mūziķu iepriekš pārstāvētās grupas – te ir „Paradise Lost” melodiskums, „My Dying Bride” smeldze, „At The Gates” zviedriskais ģitāru rūciens un ašās bungas. Te ir viss, ar ko tik skaists bija toreizējais „nāvinieciņu” laikmets – kārtīgs un vīrišķīgi „biezs” vokāls, brutāli ģitārrifi, stingri ieturēta basa un bungu sekcija un biežas dziesmu ritma maiņas, tādejādi noturot interesi par skaņu materiālu visā diska garumā. Īsta dāvana tiem, kuriem joprojām patīk tā saucamais „oldskūls”! Ieteicamākās kompozīcijas ir „Savages Arise”, „Aghast” un „The Wolves Of Sin”, taču tās būtībā tiek nosauktas tikai piemēram – ieteicams ir pilnīgi viss albums.

PRET. Vecmodīgi? Varbūt. Šajos laikos tiešām klausās citādāka veida smago mūziku, jaunajai „metālistu” paaudzei šis ripulis varētu arī nepatikt. Un, protams, pilnīgi noteikti tas nepatiks Džastina Bībera, Mailijas Sairusas, Nikijas Mināžas un tamlīdzīgu indivīdu piekritējiem.

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.

 

Abonē