Jau pēc dažām dienām Jūrmalā sāksies desmitais jubilejas festivāls «Summertime». Šī festivāla namamāte operas dīva Inese Galante jau trīs nedēļas ir laimīga omīte un caur mazdēlu cenšas atgūt tās izjūtas, kuras pietrūka, audzinot pašas meitu Diānu.
Ar operas zvaigzni un festivāla «Summertime» rīkotāju Inesi Galanti »VZ« tiekas pirmdienas pēcpusdienā Rīgas vēstniecību rajonā, kur Galantes kundze ir izvēlējusies pasēdēt «Vīna studijā». Pati Galante, neskatoties uz lielo aizņemtību un daudzajiem darbiem, pārsteidz ar savu optimismu un dzīvīgumu. Un brīžiem šķiet, ka sieviete dzirkstī daudz enerģiskāk nekā fonā esošais šampanietis.
– Šovasar lielais notikums – festivālam aprit desmit gadi. Vai atceraties pašu pirmo festivālu?
– Godīgi sakot, pirmo festivālu es atceros vairs diezgan vāji. Taču es spilgti atceros savas izjūtas un pārdomas pirms aptuveni 13 gadiem, kad nolēmu sākt šo festivālu. Es biju sašutusi par to, kas tobrīd notika ar Jūrmalu un šo «svēto meku», proti, Dzintaru koncertzāli. Manā laikā mākslinieki priecājās gan par iespēju atpūsties Jūrmalā, gan par kāpšanu uz šīs skatuves. Jūrmalas skatuve vienmēr ir bijusi atvērta dažādiem žanriem. Taču savulaik tur notikušie inteliģentās mūzikas koncerti bija pilnībā pazuduši. Man gribējās atjaunot Jūrmalā šo spožumu. Man nav nekas pret citiem žanriem, tomēr es uzskatu, ka klausītājam ir jādod iespēja dzirdēt šo kvalitatīvo, izsmalcināto žanru.
– Desmit gadi festivālam – tas ir daudz?
– Pēc Einšteina relativitātes teorijas, tas prieks, pacilātā gaisotne, daudzie apmeklētāji un kvalitatīvā mūzika ir mazs. Taču Eiropā un pasaulē ik gadu veidojas kāds festivāls. Un mazajai Latvijai festivāls, kurā jau desmit gadus uzstājas pasaules līmeņa mākslinieki, ir liels notikums.
– Liels nopelns festivāla pastāvēšanā ir arī jums pašai, jo tieši jūsu talanta cienītāji šajā festivālā ir vairākumā!
– Mani dzīve ir lutinājusi ar klausītāju mīlestību. Klausītāji man ir sekojuši uz Siguldu, un tagad mana publika man seko arī uz Jūrmalu. Mēs, mākslinieki, bez publikas mīlestības esam pazuduši. Tāpēc esmu laimīga, ka man ir mani klausītāji, kurus es mīlu un kuri mīl mani.
– Šogad festivāls sāksies visai neparasti – ar lūgšanu.
– Manā komandā ir radoši cilvēki ar savām idejām un redzējumu. Viena no tādām ir festivāla direktore Vita Jaunzeme, kuras kustība «Lielā talka» jau vairākus gadus cilvēkiem liek aizdomāties par vides tīrību. Baltijas jūra ir vērtība visām valstīm, kas atrodas tās krastos. Man ir liels lepnums, ka Mocarta ģeniālais «Rekviēms» un dokumentālie kadri par Baltijas jūru parādīs šo mūžīgo vērtību. Šobrīd šim projektam top arī dokumentāla filma, un ir svarīgi parādīt pasaulei, ka mums nav vienalga, kas notiek ar mūsu jūru.
– Pirms kāda laika norisinājās «Ineses Galantes talantu konkurss». Vai tā laureāti būs redzami festivālā?
– Es vienmēr esmu lepojusies ar Latviju un mūsu dižajiem māksliniekiem. Daudzi ir slaveni visā Eiropā, bet ir arī pasaules līmeņa mūziķi: Andris Nelsons, Elīna Garanča, Baiba Skride, Kristīne Opolais un Egīls Siliņš. Tie ir mūsējie, kurus pasaulē mīl un ciena. Es ceru, ka veidosies arī jaunā paaudze, kas pēc pāris gadiem būs tikpat atzīti. Nekad neesmu atteikusies kādam palīdzēt. Es vienmēr cenšos pasniegt roku un neatstāt otru cilvēku nelaimē. Arī šis konkurss ir kā mana pateicība Latvijai. Par visu, ko es esmu sasniegusi, un par šo cilvēku mīlestību es gribu pateikties, palīdzot jaunajiem talantiem uzsākt savas skatuves gaitas. Un visi šie talantīgie jaunieši būs redzami uz skatuves arī «Summertime» festivālā.
– Apskatoties festivāla programmu, pārsteidz daudzās zvaigznes – tiešām visi tik viegli piekrita piedalīties? Piemēram, vai Goranu Bregoviču viegli bija dabūt uz Jūrmalu?
– Nebūt nebija viegli viņu pierunāt, bet mēs cīnījāmies un runājām, līdz viņš piekrita. Viņš ir kā labs bifšteks – tik vienkāršs un tik sarežģīti piesūcināts ar asinīm. Viņš noteikti ir īsta eksplozija uz skatuves. Šogad festivāls ir liels izaicinājums arī mums pašiem. Uzreiz pēc atklāšanas koncerta būs burvīgs afrikāņu mūzikas koncerts, kurā piedalīsies lieliska dziedātāja, «Grammy» mūzikas balvas laureāte Dobē Njaorē. Mana meita, jau pirms pāris gadiem prezentējot savu tērpu kolekciju Cīrihē, pirmo reizi dzirdēja šo fantastisko mākslinieci. Un teica, ka viņu vajag dabūt uz festivālu. Beidzot mums tas izdevās, un šī vitālā melnā pantera būs uz skatuves Jūrmalā. Man pašai, protams, ir uztraukums par 14. datumu, kad būs manu duetu vakars.
– Runājot par meitu, – arī viņa pēdējos divus gadus ir iesaistījusies «Summertime» organizēšanā. Cik ilga bija pierunāšana?
– Ļoti ilga. Mana meitiņa ir talantīga modes māksliniece un ļoti profesionāli darbojās ārzemēs arī kā stiliste. Viņai bija pašai sava karjera. Es jau pirms astoņiem, septiņiem, sešiem, pieciem, četriem, trim gadiem viņai piedāvāju kopā ar mani iesaistīties festivāla rīkošanā. Beidzot pirms diviem gadiem man tas izdevās, un viņa piekrita. Šobrīd festivāls risinās tā, kā es vienmēr esmu to gribējusi. Un liels paldies jāsaka manai meitai Diānai.
– Esat kļuvusi par vecmāmiņu – kādas ir pirmās emocijas?
– Fantastiskas un laimes pilnas! Es esmu tieši trīs nedēļas veca omīte un jūtos lepna un gandarīta par mazo Laurentu. Viņš ir īsts mīļumiņš. Es varbūt savai meitai nekad nebiju no tām labākajām mammām. Mēs ar vīru bijām jauni, mūžīgie studenti ar pasaules elpu un vienmēr uz izķeršanu. Esmu ļoti pateicīga savai mammītei, kas gan vairs nav šajā saulē, un māsai, kas mīlēja un loloja manu mazulīti. Savukārt es biju mamma ar dāvanām. Atgriežoties mājās no kārtējā komandējuma, vienmēr es biju sarūpējusi dāvanas. Un vienmēr man bija pārsteigums, cik ātri Diāna ir paaugusies. Vēlāk jau mans skuķēns kopā ar mani dzīvoja pa dažādiem operas un teātra namiem, tāpēc arī viņai ir tik izsmalcināta un laba muzikālā gaume (smejas).
– Līdz festivāla sākumam vēl daudz darbu jāpaveic. Vai pietiek laika sev pašai?
– Sev laika nekad nepietiks. Cilvēkus neinteresē process, cilvēkus interesē gala rezultāts. Tāpēc šobrīd galvenais ir iet uz šo rezultātu. Mēs ar meitu esam perfekcionistes, un mums abām svarīgi, lai «Aicina Inese Galante» būtu kā kvalitātes zīmogs tam, ko mēs darām.
– Vienmēr jūs esat tik enerģijas pilna un pozitīva – ir kāds ieteikums, kā citiem tādiem būt?
– Nekad nevar būt par daudz naudas, veselības, laimes un mīlestības. Tāpēc es dzīvoju ar domu, ka es visu mīlu. Un tā arī ir – šī mīlestība nes mīlu pret dzīvi. Cilvēkiem ir jākopj daba sev apkārt, savs ārējais izskats, savas domas un sava dvēsele. Tad arī pārējā pasaule kļūs tīrāka un nesamaitāta.