RECENZIJA: Damon Albarn - „Everyday Robots”

Ieminoties par Deimonu Olbērnu kā pirmā nāk prātā viņa rokgrupa „Blur”, kā otrā – virtuālais projekts „Gorillaz”, lai arī abas šīs formācijas ilgstoši neko jaunu nav izdevušas. Piemēram, „Blur” pēdējais studijas CD datējams ar 2003. gadu, taču Olbērns nesteidz šai grupai pārvilkt krustu, ik pa laikam iesakoties, ka tiekot pierakstītas jaunas muzikālās idejas, bet to ierakstīšana kādā taustāmā formātā vēl esot pāragra.

Tajā pat laikā tas nenozīmē, ka Olbērns sēž dīkā un tērē sapelnītos miljonus – šķiet, katru gadu nāk klajā kāds koprojekts ar viņa piedalīšanos. Taču beidzot arī pats kurpnieks ticis pie kurpēm, tas ir, Olbērns pie debijas soloalbuma. Šajā garadarbā mūziķis stāsta par dažādiem personīgās dzīves sarežģījumiem (arī atkarību no heroīna) un atzīst to par atklātāko kopš „Blur” diska „13” (1999) izdošanas laikiem. Lai rastu iedvesmu dziesmām, mūziķis devies uz savām bērnības dienu vietām Leitonstounā (tas ir kaut kur Londonā), kur arī grimis savos apcerējumos – gan muzikālos, gan garīgos. Līdz ar to viegli nojaust, ka nekā kaut attāli līdzīga „Blur” albumā nav – vienkārša, interesanta un savdabīga noskaņu mūzika. Darbs pie šī albuma aizsācies jau pirms trīs gadiem, liela nozīme tā tapšanā bijusi arī Olbērna draugam, „XL Records” direktoram Ričardam Raselam, kurš uzņēmies producenta lomu.

Kopumā šis ir nedaudz skumīgs, bet muzikāli viengabalains un izturēts ieraksts, kuram papildu vērtību dod albuma retrospektīvais, autobiogrāfiskais saturs.

PAR. Ļoti glīts un vienotā noskaņā ieturēts albums, kurā iekļautās melodijas der mierīgai atpūtai un relaksācijai. Kur un kad? Piemēram, pamostoties automašīnā pēc „Positivus” festivālā pavadītas pirmās dienas – tas ir personīgi pārbaudīts!

PRET. Ja ir laiks piesēst un padomāt, gluži kā pašam Olbērnam uz šī CD vāciņa, tad šajā albumā droši vien varēs atrast daudz sev noderīga, taču - kurš gan šajā skrienošajā laikmetā var atļauties tā rimti sēdēt?! Albuma lielākais pluss (vienotā noskaņa) ir arī tā lielākais mīnuss, jo emocionālā izkustēšanās no punkta X rodas tikai dziesmas „Mr Tembo” (tās ierakstā piedalījies arī mūziķa dzimtās Leitonstounas baznīcas koris) skanēšanas laikā, turklāt arī šī izkustēšanās ir tāda, kādu miegainu brokastu laikā rada no rokām izkritusi tējkarote. Pēc tam atkal viss pa vecam, līdz pat albuma pašai pēdējai dziesmai „Heavy Seas Of Love”. Labas miegazāles, žāvas garantētas.

Sandris Vanzovičs

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.