Jau nākamnedēļ notikums Nr.1 modes pasaulē būs Milānā gaidāmā modes nedēļa un viss, kas ap to saistās. Šajā modes citadelē uz mēles būs redzams arī pieprasītākais modelis no Latvijas – ogrēnietis Jānis Ancēns. Taču modes izdevumi ar daudz lielāku interesi gaida parādāmies citu ogrēnieti – Ralfu Javoišu, kam vairāki ietekmīgi modes pasaules izdevumi jau prognozē kulta statusu un dēvē par jaunatklājumu modes pasaulē. Ekskluzīvā intervijā »VZ« puisis atklāj modes industrijas aizkulises.
Modes blogos un žurnālos aizvien biežāk parādās jaunatklājums ogrēnietis Ralfs Javoišs. Par viņa spožo potenciālu šajā industrijā jau paguvuši izteikties gan «Fashionista», gan prestižais portāls models.com. Viņš visai bieži tiek salīdzināts ar šobrīd vadošo modeli no Latvijas Jāni Ancēnu, un varētu domāt, ka starp abiem ogrēniešiem valda profesionāla konkurence. Taču patiesībā viņi ir bijušie komandas biedri no Ogres jauniešu hokeja komandas «Rītausma» un ikdienā daudz laika pavada vienā kompānijā. Arī īsi pirms Ralfa intervijas ar »VZ« viņš kopā ar Jāni bija nedēļu garā izbraucienā pāri Eiropas dienvidu valstīm. Šobrīd Ralfs Javoišs gatavojas modes pasākumam Milānā, taču uz rudeni plāno atgriezties Ņujorkā, ko sauc par savām otrajām mājām.
– Kā nokļuvi modes industrijā?
– Tas bija pirms trīs gadiem: es dzīvoju un strādāju Dienviditālijā, Porto Sant’elpidio. Es strādāju restorānā kā pavāra asistents un viesmīlis. Apkalpoju vienu galdiņu, pie kura ēda pazīstams modes fotogrāfs, kas man piedāvāja fotografēties. Sākumā atteicos. Pagāja gads, restorānam mainījās īpašnieki, un arī es paliku bez darba. Tā sakrāmēju mugursomu ar nepieciešamāko un devos 600 kilometru tālumā uz Milānu. Tā arī viss sākās.
– Bija vērts?
– Tagad jau jāsecina, kā – jā!
– Visus interesē nauda, cik īsti var nopelnīt ar šādu darbu?
– Tas viss ir nenormāli relatīvi. Summas svārstās no nulles līdz pat vairākiem miljoniem. Viss atkarīgs no klientiem, kāds pasūtījums, cik vērienīga kampaņa. Kādi darbi uzrodas, un cik intensīvi strādā. Man ir bijis, ka divus mēnešus vispār neko nenopelnu, un tad vienā mēnesī pēkšņi kontā sabirst ļoti daudz naudas. Par cipariem es nerunāšu, jo to neļauj līgumi, taču summas ir ļoti dažādas. Šādā darbā algai ir neierobežots limits.
– Labi, nerunājot par skaitļiem – kāds ir bijis tavs lielākais darbs?
– Man lielākais darbs bijis ar angļiem – zīmols «River Island» ir līdz šim vērienīgākais klients. Šis man bija ļoti, ļoti labi apmaksāts darbs. [Ralfs Javoišs 2013. gada pavasarī kopā ar brazīlieti Renāti Zoči bija šī zīmola sejas.]
– Kas tev patīk šajā darbā?
– Visu laiku vari ceļot, iepazīties ar daudziem un dažādiem atšķirīgiem cilvēkiem. Jauni iespaidi, jauni paziņas. Tā ir milzīga dažādība, jo nekad nav jādara viens un tas pats.
– Meitenēm ideālie parametri ir 90–60–90, kādas ir parametru prasības puišiem?
– Oi, es to nemāku teikt! Mūsdienās viss ir ļoti atkarīgs no klientiem. Nav vairs tādi vienoti parametri, uz ko skatās. Uz uzvalku reklāmām vajag tievāku puisi, kaut kādai apakšveļas reklāmai vajag ar lielāku torsu. Augumam jābūt ap 178 cm – kaut kā tā.
– Kā ir ar ķermeņa apmatojumu, vai nākas epilēt kājas vai ko tādu?
– Nē, es neko tādu nedaru (smejas)! Kāds esmu, tāds esmu. Es sev nekur nekādas spalvas nost nerauju.
– Ir dažādi modes topi un blogi. Vai pievērs uzmanību, kā tajos tu tiec novērtēts?
– Nē, es tam vispār nepievēršu uzmanību. Es laikus ierodos darbā, izdaru, ko no manis prasa, saņemu savu naudu un vienkārši dzīvoju savu dzīvi. Man būt modelim ir darbs, nevis dzīvesveids.
– Tu teici, ka šajā darbā labākais ir iespēja ceļot. Kur ir bijis tālākais punkts, uz kuru esi devies strādāt?
– Tokija vai Ņujorka. No Milānas mans tālākais ceļojums sanāk uz Tokiju. Ļoti liela atšķirība no ierastās Eiropas. Brīžiem likās, ka es esmu uz citas planētas. Pirmās divas nedēļas man par visu bija pārsteigums. Nekad iepriekš nebiju saskāries ar Āzijas orientālo kultūru, pēcāk jau sapratu, ka man ir drusku par daudz dažādības, tur dzīvojot, – viņiem tomēr ir ļoti liela kultūras un mentalitātes atšķirība no eiropiešiem. Atšķiras viss, pat dzīves temps.
– Kā vietējie skatās uz eiropiešiem?
– Man reizēm bija tā, ka, ejot pa ielu, skolnieces mani sāk bildēt ar telefoniem vai sekot. Meitenes tiešām daudz uzmanības pievērš ārzemniekiem. Vīriešu kārtas aziātus ārzemnieki kaitina, jo viņi «noceļ» meiteņu uzmanību. Viņi arī diezgan atklāti izrāda savu greizsirdību.
– Runājot par ceļošanu – Tokija ir tālākais punkts, bet kas ir bijis spilgtākais ceļojums?
– Laikam jau tā pati Tokija. Kaut gan nē – Ņujorka! Sanāca tā, ka vienubrīd ļoti bieži biju Ņujorkā un pat saucu to par savām otrajām mājām. Arī tagad visu rudeni biju Ņujorkā. Tagad esmu atpakaļ Milānā un gatavojos gaidāmajai modes nedēļai, bet septembrī ceru atkal doties uz Ņujorku.
– Tu pieminēji modes nedēļu Milānā. Vai ir jau kādas prognozes, ar kādiem zīmoliem tev būs sadarbība?
– Tas nekad nav prognozējams. Man jau šķiet, ka noteikti būs «Dsquared2». Tie bija mani pirmie nopietnie klienti, un regulāri viņi mani izvēlas saviem projektiem. Taču katrā sezonā ir citas tendences un citi sadarbības partneri, to nekad nevar prognozēt.
– Skatēs un foto sesijās tu demonstrē dažādus apģērbus. Vai tie paliek tev?
– Ļoti reti. Mēs faktiski strādājam ar paraugiem. Tiek demonstrēti demo tērpi, kas vēl pat īsti nav ražošanā un būs nopērkami tikai nākamajā gadā. Tāpēc drēbes, ar kurām es strādāju, ļoti reti paliek man pašam.
– Modeļu bizness nereti tiek saistīts ar seksu. Kā ir ar piedāvājumiem pārgulēt? Un cik daudz to ir no sava dzimuma pārstāvjiem?
– Es tam nepievēršu uzmanību. Es negribu izklausīties pēc pi**ja. Es nezinu, man nav problēmu ar šādiem piedāvājumiem. Es nesūdzos – piedāvājumu ir gana daudz, gan no meitenēm, gan no stiprā dzimuma pārstāvjiem. Taču man tie īpaši nesagādā problēmas.
– Pirms intervijas tu teici, ka bieži sanāk pavadīt laiku kopā ar ogrēnieti Jāni Ancēnu, kurš šobrīd ir vadošais modelis pasaulē no Latvijas. Kā ir ar savstarpējo konkurenci?
– Jā, mēs gandrīz katru dienu pavadām kopā laiku. Viņš ir vienīgais, ar kuru varu [svešumā] parunāt latviski. Tagad bijām ar mašīnu ceļojumā pa Eiropas dienvidiem, septiņās dienās nobraucām 4260 kilometrus. Mēs esam ļoti atšķirīgi, un mums ir katram savi klienti. Mūs pat nevar profesionāli salīdzināt, tā ka nekādas konkurences mūsu starpā nav.
– Abi esat no Ogres. Vai kopā arī mācījāties?
– Nē, es mācījos Ogres ģimnāzijā, bet Jānis – otrā skolā. Mēs abi kopā trenējāmies un spēlējām vienā hokeja komandā – abi esam no hokeja kluba «Rītausma».
– Kā jūs Milānā satikāties?
– Es pēc skolas pārvācos dzīvot uz Itāliju, bet viņš dzīvoja Kiprā. Tad viņš pārvācās strādāt uz Milānu. Es viņu sameklēju caur facebook.com. Un, kad atbraucu uz Milānu, mēs kaut kā kopā arī sākām dzīvoties. Viens otru uzpasējam un kopā spēlējam «Xbox».
– Kā pavadi savu brīvo laiku?
– Vai nu ceļojot, vai arī mājās pa mierīgo «Xbox» spēlēju, vai skatos filmas. Protams, arī uz ballītēm aizeju. Dažreiz atpūšos kādā sporta bārā.
– Nākotni saisti ar modes industriju?
– Man ir doma studēt, bet pagaidām vēl nezinu, ko es gribu mācīties. Šobrīd skatos dažādus variantus. Taču pilnīgi noteikti zinu, ka studēšu Eiropā, nevis Latvijā.
