«Zināma deva mana radošuma ir šajā programmā, bet, protams, tā ir brīnišķīgu komponistu mūzika ar Broņislavas Martuževas vārdiem,» saka mūziķis Andris Sējāns.
Šodien Lubānas pilsētas klubā un 30. maijā Mūzikas namā Daile Latvijas Radio koris aicina uz koncertuzvedumu Rakstītāja – diriģenta Sigvarda Kļavas un režisora Roberta Rubīna veidotais projekts ir veltījums dzejnieces un folkloras teicējas Broņislavas Martuževas 90. gadu jubilejai. Andris Sējāns aranžējis koncerta programmā iekļautos Imanta Kalniņa skaņdarbus.
Martuževa un Brīnumskapis
Muzikālais stāsts vedīs pa Broņislavas Martuževas dzīves takām, atklājot dzejnieces bagātā mūža dažādas epizodes, viņas pārdzīvojumus, sapņus un ilgas, uzsver koncertuzveduma veidotāji. Broņislava Martuževa aizgāja mūžībā 2012. gada februārī, atstājot deviņus dzejoļu krājumus, kuros izjustā, vienkāršā valodā un ar vissvētāko mīlestību runājusi par savu dzimteni un Latvijas vēstures notikumiem. Viņa bija arī izcila folkloras teicēja ar skaistu balsi, muzikāli apdāvināta, spēlējusi cītaru un akordeonu un sacerējusi atmodas laika plaši pazīstamo dziesmu Jaunība, jaunība, sārtais vīna trauks. Koncertā skanēs komponista Jāņa Lūsēna, Mārtiņa Brauna, Valta Pūces, Imanta Kalniņa dziesmas ar Broņislavas Martuževas dzeju. Andris Sējāns aranžējis koncerta programmā iekļautos Imanta Kalniņa skaņdarbus. «Šad un tad šo un to dažādiem sastāviem mēdzu aranžēt. Zināma deva mana radošuma arī ir šajā programmā, bet, protams, tā ir Imanta Kalniņa un vēl citu brīnišķīgu komponistu mūzika ar Broņislavas Martuževas vārdiem,» saka Andris Sējāns. Viņš atzīst, ka, aranžējot citu darbus, visbūtiskākais esot apjaust, ko drīkst un ko nedrīkst mainīt mūzikā, jo «Kalniņam vienmēr jāizklausās pēc Kalniņa». Mūziķis atzīst, ka pašam nebūtu iebildumu, ja viņa skaņdarbu kāds «atļautos uztaisīt pilnīgi savādāk».
Šīs nedēļas nogalē mūziķim ir vēl kāds būtisks pasākums – Siguldas pils parkā 1. jūnijā notiks festivāls Izlaidums Brīnumskapī – ikgadējs sarīkojums, uz kuru sabrauc bērni no visas Latvijas. Pils estrādē dienas garumā notiks dažādas radošās un izglītojošās darbnīcas, spēles un atrakcijas, koncertēs daudz mākslinieku – lieli un mazi, norisināsies arī Brīnumskapja laboratorija un noslēgsies konkurss Tīrai Latvijai, tiks sumināti čaklākie makulatūras un bateriju vācēji. Pasākumā viesosies zinātnes centrs AHHA (Igaunija) ar dažādām zinātniski pētnieciskām un atraktīvām nodarbībām. «Brīnumskapis ir kustība – tās pamatā ir mūzika, dzeja, reizēm deja. Tas ir pasākums ģimenēm,» skaidro Andris Sējāns, kurš arī darbojas Brīnumskapī. «Šīs kustības pirmiedīglis bija vēlme radīt latviešu oriģinālprojektu, muzikāli izglītojošu, ko rādīt pa televizoru, proti, raidījumu. Mūzika aizskrēja pa priekšu – jau esam izdevuši trīs albumus, regulāri koncertējam, bet raidījumi televīzijā tikai sāksies rudenī. Visi, kas tur muzicējam, esam ģimenes cilvēki, visiem ir bērni, un mēs paši varam novērot, ka arī muzikālā ziņā tas, kas tiek piedāvāts bērniem, nereti ir ar haltūras piegaršu. Mums gribējās bērniem dot kaut ko labu. Ar viņiem vajag dzīvoties, kopā pavadīt laiku, lai vai cik tas dīvaini skanētu no manas puses, jo esmu aizņemts džeks un ar abiem saviem bērniem pavadu maz laika, bet, jāatzīst, viņi paši arīdzan ir ļoti aizņemti un iesaistīti dažādos bērnu projektos, abi dzied arī grupā Knīpas un knauķi, kur mana sieva ir skolotāja, un viņi ir ļoti noslogoti.»
Pārdod Maskatu un Ešenvaldu
Jau daudzus gadus Andris Sējāns ir redaktors mūzikas izdevniecībā Musica Baltica, kas specializējas nošu izdošanā. «Plašajai pasaulei mēs padarām pieejamu latviešu komponistu mūziku. Varu droši apgalvot, ka latviešu kora mūzika ir pasaulē pieprasīta lieta,» saka Andris Sējāns. Protams, būtu labi, ja būtu iespējams ieguldīt lielākus līdzekļus mūsu mūzikas popularizēšanā, tomēr izcili laba reklāma esot komponistu darbu panākumi koncertzālēs pasaulē. «Es tagad mazliet lielīšos, bet Musica Baltica joprojām ir vienīgā specializētā mūzikas izdevniecība, un, kopš mums ir stabils sadarbības partneris – sena un prestiža izdevniecība Edition Peters, kas ir mūsu pārstāvji Ziemeļamerikā un arī Eiropas valstīs, varu teikt, ka mums ir ieslēdzies cits ātrums,» stāsta izdevniecības redaktors. No Musica Baltica piedāvājuma šobrīd pasaulē visvairāk tiek pieprasītas Ērika Ešenvalda, Riharda Dubras un Artura Maskata darbu notis. «Par lielu veiksmi jāuzskata ASV koru sabiedrības simpātijas pret Ērika Ešenvalda darbiem. ASV ik pēc diviem gadiem notiek koru, diriģentu un dziedātāju kongress, tajos ir viesojušies gan koris Kamēr..., gan arī Doma kora skolas zēnu koris, un pēdējā kongresā tika atskaņoti Ērika darbi. Pēc labas uzstāšanās seko gan jauni pasūtījumi komponistam, gan tiek meklētas viņa iepriekšējo darbu notis,» atzīst Andris Sējāns. Labā ziņa arī esot tā, ka kora pasaulē ārpus Latvijas vairs nebaidoties no latviešu valodas, lai gan vēl ne tik sen angļu vai vācu valodā runājošai auditorijai bijis grūti pārdot kora mūziku ar tekstiem latviešu valodā, bet šobrīd «tas šķiet eksotiski. Lai gan jāatzīst – joprojām visvairāk atskaņotie darbi ir ar tekstiem latīņu vai angļu valodā, tās ir mūsdienu kora esperanto valodas.»
Mūziķis teic, ka kora vidē pasaulē latviešu vārds esot ierakstīts ar trekniem burtiem. Viņš ir pārliecināts, ka diez vai kāds no kora sabiedrības pasaulē arī nezina, ka Latvijā notiek dziesmu svētki, ka tajā dzied vairāki tūkstoši un nevis ar pavadījumu vienbalsīgi, bet a cappella. «Ja padomājam, ar ko tad mēs varam lielīties? Ar koru kultūru, ar dziesmu svētkiem, un pamatoti.»
Trešās atvases gaidās
Pavisam drīz meitai Everitai un dēlam Eremijam beigsies mācību gads Doma kora skolā, bet tas nenozīmējot, ka abi dzīvošoties pa māju Jūrmalā. Līdz pat Jāņiem visiem esot vēl darbīgs periods, bērni kopā ar Knīpām un knauķiem dosies turnejā uz Austriju. Savukārt tētis turpinās darbu pie viena no saviem lielajiem projektiem šajā vasarā – Dabas koncertzāles, kas norisināsies 9. augustā.
Visiem Sējāniem pats galvenais notikums šovasar gaidāms pavisam drīz – teju, teju pasaulē jānāk Sējānu trešajai atvasei. Tētis saka, ka nu jau meita esot gana liela, tāpēc viņa varēs būt liels palīgs mammai, savukārt dēls, visticamāk, gaidīšot, kad mazais paaugsies, lai būtu ar ko kopā uzspēlēt futbolu. «Mēs gatavojamies, īpaši rūpīgi sakopjam māju, jo zinām, ka kādu laiku uzmanība būs pievērsta citam. Protams, mēs visi gaidām mazo,» smaidot saka tētis. «Ir brīnišķīgs laiks trešajam bērnam. Daži draugi ir uzsvēruši, ka nu es būšu daudzbērnu ģimenes galva, bet man pašam ir brālis un māsa, es pats esmu audzis daudzbērnu ģimenē. Man šķiet, ka trīs bērni ģimenē ir norma, tā ir rūpēšanās par ģimenes ilgtspēju.»
Arī šajā vasarā Sējāni nolēmuši uz pāris nedēļām «aizbēgt uz savu stūrīti Latgalē». Lai gan ģimene dzīvo Jūrmalā, kas daudziem šķiet kā zaļā zona, brauciens uz Latgali ģimenei esot absolūti nepieciešams ikgadējs pasākums. Andris atzīst, ka ikdienā esot iesaistīts pietiekami daudzos projektos un nespējot atteikt spējiem zvaniem un lūgumiem izpalīdzēt. «100 kilometri ap Rīgu ir tā zona, kad es noteikti skrienu, bet, ja esmu Latgalē, apmēram 300 kilometrus no Rīgas, tad es pat gribēdams nevaru palīdzēt,» secina mūziķis. Dažas nedēļas Latgalē esot noderīgas arī bērniem, kuri tur var atpūsties no «mūsdienu absolūtajām nepieciešamībām». Andris Sējāns: «Tur ir milzīgs miers. Domāju, ka nākotnē cilvēkiem būs lielāka nepieciešamība pēc telpas, kurā pat gribēdams nevarēs izmantot mobilos telefonus, internetu... Pie visām labajām lietām, ko sniedz mūsdienu komunikācijas, tās nes līdzi arī daudz kā slikta, un vismaz mani bērni ar visām šmotkām ir iekšā visa veida ekrānos, nereti pat neredz, kas notiek apkārt. Zinu, ka pirmajās dienās bērniem ir, ja tā var teikt, zināmas lomkas pēc visa ierastā, bet pēc tam dzīve un vide visu noliek savās vietās, daudz ko varam darīt paši ar savām rokām, teiksim, nevis iet uz veikalu, bet iebraukt ezerā un nomakšķerēt zivi. Tā ir mūsu vajadzība mazliet atkāpties no nemitīgā un bieži vien pat slimīgā progresa. Man šķiet, ka Latgalē dzīvo laimes kuteklis, kas ikvienam tur sniedz dzīvesprieka un apmierinātības izjūtu.»