«Kādreiz viesizrādes Rīgā likās kaut kas ļoti īpašs – bija sajūta, ka Rīgā sevi vairāk jāpierāda nekā Liepājā. Tagad vairs nav tādas sajūtas, jo, ja tu mīli savu darbu, tev katra izrāde ir vienreizējs notikums, un tieši tā tu to arī spēlē,» saka Liepājas teātra aktrise Sigita Jevgļevska.
Kopā ar saviem kolēģiem viņa šonedēļ būs viesizrādēs Rīgā, kur Nacionālajā teātrī spēlēs režisora Valda Lūriņa iestudētās izrādes – Minhauzena precības (2. un 3. aprīlī pulksten 19) un muzikālo izrādi bērniem Sprīdītis (3. aprīlī pulksten 11).
Sigita Jevgļevska spēlē abās izrādēs: Minhauzena precībās viņa ir Johanna Elizabete, Sofijas māte, bet pasakā par Sprīdīti aktrise atveido trīs lomas – Vēja māti, Sīkstuļa kalponi un Raganu. «Visas trīs ir ļoti atšķirīgas, temperamentīgas un kolorītas raksturlomas, un man visas ļoti patīk. Bērnu izrādes vispār ir brīnišķīgas: bērniem nedrīkst un arī nevar samelot, taču bērnu izrādēs aktieri var izdauzīties no sirds. Atceros, kā Kroders kādreiz teica, ka nekad nevajag aizmirst, ka teātris ir spēle. Jā, tā ir dziļa patiesība. Protams, aktierim tēls ir jāielaiž sevī, jāizlaiž caur sevi, caur sirdi jānospēlē, bet – tā tik un tā ir spēle. Un bērnu izrādes aktierim ikreiz to atgādina.»
Identitātes divas puses
Šajā sezonā aktrises repertuārā klāt nākušas divas jaunas lomas – Zoja A. Volodina stāstā par mīlestību Pieci vakari, ko iestudējis Leons Leščinskis, un divas lomas (Knupeldikas jaunkundze un Gabora kundze) D. Šeika un S. Seitera mūziklā jauniešiem Pavasara atmoda, ko veidojis Ģirts Ēcis.
«Ar ļoti lielu mīlestību spēlēju Zoju, ar milzīgu prieku metos iekšā šajā varonē, un ir sajūta, ka arī skatītāji to novērtē. Katrā ziņā, šai lomā es varu nospēlēt savas identitātes otru pusi, kas man arī ir ļoti būtiska – savu krievisko temperamentu, no kura nekur nevaru aizbēgt. Jā, manī ir gan stiprās latviešu asinis, gan stiprās krievu asinis, šai lomā es savu krievisko dvēseli ļoti, ļoti spēju piepildīt,» stāsta talantīgā aktrise. Sigitai nav bijušas daudzas lomas krievu autoru darbos – vēl tikai Čehova Trīs māsās, taču, kā viņa pati saka, šīs krievu varones viņa sajūt burtiski ar kaulu smadzenēm. Tieši tāpat aktrise sajūt arī latvisko Ciepu mūziklā Pūt, vējiņi! «Es joprojām nevaru sadalīt savu sirdi. Protams, es dzīvoju Latvijā un esmu absolūta Latvijas patriote, un Latviju ļoti mīlu. Ne velti man ir sava programma ar Māras Zālītes dzeju, ar ko joprojām koncertēju pa visu Latviju. Novembrī man bija vienpadsmit koncerti, un es sajutu, cik ļoti cilvēki alkst dzirdēt tādus latviskās identitātes spēka vārdus, cik ļoti viņi ir izslāpuši pēc tāda veida piepildījuma. Jā, manī ir abas šīs puses – gan latviskā, gan krieviskā, un abas es ļoti cienu, mīlu un respektēju to vajadzības,» atzīst aktrise, piebilstot, ka arī lomas mūziklā Pavasara atmoda viņai sniegušas lielu gandarījumu.
Būt iekšēji brīvam
Kad aktrise teātrī nav pārāk noslogota, viņa meklē un atrod piepildījumu citur. Viņa dzied savus koncertus, turklāt dzied tieši to, ko pati grib, un savu koncertu piepilda tā, kā pati to vēlas. «Ja vēl redzu, ka klausītāji ir aizkustināti, ka aiziet no koncerta piepildītām sirdīm, es jūtu, ka starp mums notikusi enerģijas apmaiņa. Un tas ir ļoti, ļoti svarīgi,» aktrise sapratusi. Viņasprāt, radoši izpausties var arī mājās, stādot puķes vai pagatavojot garšīgas vakariņas tuvam cilvēkam. Galvenais – nepalikt neapmierinātībā, atrast sev radošu izpausmi. «Divos vārdos tas nozīmē – būt brīvam. Būt iekšēji brīvam. Darīt to, ko šajā mirklī vēlies. Piepildīt to, ko vēlies. Es ļoti, ļoti šobrīd mācos sadzirdēt sevi un ieklausīties savās vajadzībās, un nedarīt kaut ko tikai tāpēc, ka tā ir pareizi. Piemēram, vingrot tikai tāpēc, ka tā vajadzētu. Ja man negribas, es nevingroju! Ja man gribas pagulēt, es paguļu. Ja man gribas visu dienu nolaiskoties ar grāmatu rokā, es tā arī daru. Jā, sevi vairāk mīlēt vajag!» Sigita nešaubās. Un, gadiem ejot, viņa arvien vairāk mācās novērtēt laiku, kas iedots tikai viņai vien.
Kādas aktrisei ir vajadzības šajā pavasarī? «Rudenī un ziemā es ļoti daudz strādāju, paralēli dziedāju koncertus, arī šobrīd teātrī ir daudz izrādes, bet no mēģinājumiem esmu brīva, tāpēc tagad atļauju sev atpūsties. Es ļauju sev gulēt ilgāk, nekā guļu tad, kad jāiet uz mēģinājumiem teātrī. Es ļauju sev nolaiskoties pa māju visu dienu, vienlaikus mēģinot sev pateikt, ka tas nav nekas slikts. Jo sievietei miegs ir ļoti svarīgs, ir svarīgi nakti kārtīgi izgulēt. Manuprāt, miegu, pirti un svaigu gaisu nekas nespēj aizstāt,» Sigita secina. Tāpēc, cik vien iespējams, viņa ļaujas arī pirts baudām, staigā gar jūru un līdz ar pirmajām siltajām pavasara dienām jau atsākusi velosipēda sezonu.