RECENZIJA: Bruce Springsteen "High Hopes”
Amerikāņu proletariāta elks, 20 (!) prestižo „Grammy” balvu ieguvējs, 64 gadus vecais dziesminieks Brūss Springstīns laidis klajā savu pēc skaita jau 18. studijas albumu, kas šoreiz ir īpašs ar to, ka tapis sadarbībā ar pazīstamo roka ģitāristu Tomu Morello („Rage Against The Machine”, „Audioslave”) – abi kādā koncertā saspēlējušies vienā dziesmā un izprātojuši, ka derētu kopā pasākt kaut ko lielāku.
Rezultāts: ducis jaunu kompozīciju, no kurām vairāk nekā pusei ģitāru iespēlējis tieši Morello. Nemaz tik ilgs laiks kopš iepriekšējā albuma nav pagājis – 2012. gadā tika izdots „Wrecking Ball”, taču klausītāji acīmredzot jau bija paguvuši sailgoties pēc Bosa, jo šis albums ir pirmajā vietā absolūti visu prestižāko valstu topos. Starp citu, „High Hopes” ir jau devītais Springstīna studijas albums, kurš Amerikā bijis Nr.1 (ieskaitot izlases, tādu ir pat 11). „Šī ir mūzika, kādu es vienmēr esmu vēlējies izdot,” tā pats Springstīns. Hmm, vai tad viņam iepriekš kāds būtu liedzis to darīt?! Jāpiebilst, ka albumā iekļauta arī austrāliešu pankroka grupas „The Saints” dziesmas „Just Like Fire Would” kaverversija – arī to Boss vienmēr esot vēlējies iespēlēt un, lūk, arī izdarījis!
PAR. Pārliecinoši, ko te vēl piebilst! It īpaši tas attiecas uz dziesmām, kur savu meistarību demonstrējis Toms Morello – noklausieties kaut vai „Heaven’s Wall” (vai „The Ghost Of Tom Joad”), nenožēlosiet! Nez, kā tas varētu izklausīties koncertos, žēl, ka mūsu platuma grādos amerikāņu mūziķis nerādās...
PRET. Grūti „iebraukt” šajā amerikāņu problemātikā. Piemēram, „American Skin (41 Shots)” – teicama dziesma, taču Springstīna lielo sāpi izsāpēt kaut kā nav ne mazākās vēlmes.
Sandris Vanzovičs
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.