Brīvdienu ceļvedis izklaidei

Jautājumi par veselīgu dzīvošanu ir aktuāli vienmēr un īpašu uzmanību piesaista tad, kad savā pieredzē dalās slavenība.

Izdevniecība Jumava klajā laidusi leģendārā baletdejotāja Māra Liepas meitas Ilzes Liepas sarakstītu grāmatu Liepas metode. Ķermeņa filozofija, kurā viņa stāsta par savu pieredzi ķermeņa kopšanā un veselīga dzīvesveida uzturēšanā. Nokāries vēders, dubultzods, maisiņi zem acīm liecina par nesavaldību, par pārmērībām, tātad par neprasmi sevi ierobežot – tā uzskata baletdejotāja un piedāvā savu sistēmu ķermeņa kopšanā. Liepa atklāj, ka pati nav nekāda caurbira, ka nevar ēst visu pēc kārtas, ka nepieciešamas regulāras fiziskas aktivitātes. Tomēr viņa ir atradusi veidu, kā ēst, nebadoties, vingrot un būt labā formā. Grāmatai ir pielikums – DVD, kas ikvienam ļaus apgūt speciālu vingrojumu kompleksu 12 soļi līdz elegancei. Uzreiz gan jāsaka – īstenojot šo metodi, ir sevi jāsavalda un jāierobežo.

Kad slavenā animācijas meistara Volta Disneja meitas bija mazas, viņām ļoti patika stāsti par slaveno aukli Mēriju Popinsu. Jau sen pasaules slavu iemantojušais Volts Disnejs meitām apsolīja ekranizēt ekscentriskās aukles piedzīvojumus, bet šī tēla radītāju rakstnieci Pamelu Treversu absolūti neieinteresēja iespēja pašas loloto auklīti atdot par ēsmu Holivudas konveijeram. Tikai pēc 20 gadu uzstājīga un neatlaidīga Disneja piedāvājuma atkārtošanas Treversa piekrīt vismaz aprunāties ar viņu, lai gan vairāk rakstnieci piespiež tukšais konts bankā... Un tā viņi satiekas, lai rezultātā abi kopā radītu vienu no aizkustinošākajām un auditorijas visiemīļotākajām filmām kino vēsturē. Biogrāfiskā filma Par Mēriju Popinsu un Benksa kungu (Saving Mr. Banks), kas iznākusi uz kinoekrāniem Latvijā, ir daudz slavēta par lielisko scenāriju, par labo aktierdarbu (Emma Tompsone un Toms Henkss), arī filmas komponists Tomass Ņūmens izvirzīts balvai Oskars.

Otrā pasaules kara beigās, lai saglābtu mākslas šedevrus, kurus nacisti konfiscēja visā Eiropā, tiek izveidota internacionāla mākslas vēsturnieku un zinātnieku komanda. Tajā pašā laikā vācu armija, kura ir tuvu savai sakāvei, saņem pavēli iznīcināt visus mākslas darbus, kuri atrodas viņu rokās. Vai puiši, kuri ir pazīstami ar Mikelandželo freskām un da Vinči gleznām daudz labāk nekā ar šautenēm un kara mākslu, spēs izglābt cilvēces lielākos kultūras sasniegumus? Uz kinoekrāniem Latvijā skatāma režisora Džordža Klūnija veidotā asa sižeta biogrāfiskā filma Relikviju mednieki (The Monuments Men), kurā viņš atveido arī vienu no galvenajām lomām, un kopumā filmā ir lieliska aktieru plejāde – Mets Deimons, Keita Blanšeta, Bils Murejs, Džons Gudmens un citi. Filmas pamatā ir reāli notikumi – lielākās relikviju medības pasaules vēsturē. Filma citviet pasaulē uz kinoekrāniem iznāca jau februāra sākumā un pagaidām turas skatītāko filmu piecniekā.

Šodien, 28. februārī, pulksten 17.30 Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē notiks pasākums Valsis – balles karalis – uz vēstures skatuves. Pēcpusdiena Rīgas rātskunga Johana Kristofa Bērensa salonā, kas veltīts muzeja 241. gadskārtai.

Pasākumā ar priekšlasījumu Valsis – triumfa gājienā cauri laikiem uzstāsies profesore Ilma Grauzdiņa, kurā tiks atklāts ne tikai valša raibais liktenis. Deja ar nosaukumu Valsis (Walzer) parādījusies ap 1750. gadu Vācijā un Austrijā, bet tās saknes ir daudz senākas. Valsim ir veltīti pretrunīgi epiteti dažādos laikos – tas saukts par noslēpumainu, viltīgu, atbruņojošu, burvīgu, brīnišķīgi nepiedienīgu, bet nepārprotami valsis ir ieņēmis balles karaļa troni. Pianistes Anetes Ašmanes sniegums ļaus iepazīt valša dažādo dabu. Arī muzeja speciāliste Ligita Kalniņa priekšlasījumā Vēdekļa protokols un slepenās zīmes atklās daudz interesanta. Vēdekļu modes uzplaukuma laiks bija 18. gadsimts, kad tas kļuva par obligātu dāmu tualetes priekšmetu, bez kura nebija iedomājama dāmas parādīšanās augstākajā sabiedrībā. Vēdeklis dāmas rokās bija līdzdalībnieks visās ballēs, pieņemšanās, svētkos un ceremonijās. Pasākuma noslēgumā – Valša virpulis Valda Škutāna deju skolas dejotāju priekšnesumā, pēc tā būs iespēja profesionāļu vadībā apgūt valša pamatsoļus.

Izklaide

Mūziķis Chris Noah (Krists Indrišonoks) nav devies brīvdienās - pēc nupat pilnībā izpārdota koncerta “Palladiumā” viņš nācis klajā ar dziesmas “Kādreiz” videoklipu. Tas vēsta par lidmašīnas pilotiem, kuri uzsākuši savu darba dienu nemaz nenojauš, ka pirmā satikšanās reize izrādīsies pēdējā...

Svarīgākais