Mūzikas ierakstu recenzijas: Avril Lavigne - "Avril Lavigne"

Neganti daudz gadu pagājis kopš šīs spurainās un neatkarīgās kanādiešu „skeitermeitenes” parādīšanās pie pasaules mūzikas zvaigžņotajām debesīm: jāatgādina, ka Eivrila Lavinja visus šokēja jau tālajā 2002. gadā ar debijas ripuli „Let Go”.

Tolaik viņai bija tikai 17 gadi, rokmeitene pati komponēja, spēlēja ģitāru un dziedāja (protams, ka dara to joprojām), bet disks tika pārdots vairāk nekā 18 miljonu kopiju apmērā. Nevarētu teikt, ka Eivrilai pēc tam iestājās tā saucamā „zvaigžņu slimība” – drīzāk gan dziedātājai apriebās sev pastiprināti pievērstā uzmanība un viss pārējais, kas nāk līdzi panākumiem un slavai. Neskatoties uz dažādām peripetijām viņas dzīvē, arī nākamie albumi bija veiksmīgi – gan „Under My Skin” (2004), gan „The Best Damn Thing” (2007) sabija Amerikas topa pirmajā vietā. Lavinja saviem faniem ne uz mirkli nav ļāvusi šaubīties par to, ka vienmēr būs uz strīpas un tā arī ir – lūk, viņas piektais studijas albums! Šis ripulis ir interesants arī no tā viedokļa, ka lielākoties dziesmas radītas kopā ar Eivrilas otro vīru Čadu Krēgeru no slavenās grupas „Nickelback” (starp citu, arī pirmais vīrs nebija nekāds sētnieks – „Sum 41” vokālists Deriks Viblijs!), pie tam vienā dziesmā laulātais pāris sadziedājies gluži glītā duetā. Un vēl – dziesmu „Bad Girl” Lavinja ir iedziedājusi kopā ar pašu Merilinu Mensonu! Krāšņi!

PAR. Šī dziedātāja simpatizē – gan glīta, gan talantīga, gan spējīga savu talantu konvertēt jēdzīgos mūzikas produktos. Šis albums gan laikam nav tāds, ko būtu vērts aizstāvēt ar putām uz lūpām, bet tas pilnīgi noteikti ir augstāks par vidējo poproka līmeni un vērts, lai to noklausītos. Lai veicas, Eivril!

PRET. Tādas dziesmas kā „Hello Kitty” gan Eivrilai nepiestāv – labi, ka šāds „bumsī-bumsī” gabals ir tikai viens.