60 dienās veicis 6247 kilometrus, ar apvidus skrituļslidām šķērsojot Eiropu no Nordkapa līdz Gibraltāram, kas ir Ginesa pasaules rekorda cienīgs sasniegums, šodien Kārlis Bardelis kopā ar trim domubiedriem dodas uz Sočiem, lai 18 dienās ar velosipēdiem veiktu 2802 kilometrus garu distanci, kas ved caur piecām valstīm.
Brauciena mērķis – nogādāt Bērnu slimnīcas mazo pacientu zīmējumus un laba vēlējumus Latvijas olimpiskajai izlasei.
Braucēju vēlme līdztekus piedzīvojumam ir darīt labu darbu – aicināt cilvēkus ziedot līdzekļus Bērnu slimnīcas Onkoloģijas nodaļas remontam.
Kopā ar Kārli Bardeli šodien uz Sočiem dodas arī: Kāralis Plakans, kurš ikdienā pārstāv Radisson Blu Rīgas viesnīcas kā ieņēmumu analītiķis, bet ārpus darba spēlē hokeju un vada Radisson Blu riteņbraukšanas komandu – viņa piedzīvojumu bagāžā ir brauciens apkārt Latvijai (1523 km 7 dienās), un vidēji ar velo viņš gadā nobrauc apmēram 13 000 kilometru; Kaspars Škinčs, kurš ikdienā strādā par Radisson Blu konferenču centra pārzini, bet ārpus darba spēlē skvošu un brauc ar velo – arī viņa piedzīvojumu bagāžā ir brauciens apkārt Latvijai (1523 km 7 dienās), kā arī maršruts Rīga–Berlīne (1280 km 7 dienās); un Roberts Draugs, kurš ikdienā ir Hawaii Express velosipēdu veikala vadītājs, bet ārpus darba laika, kā arī darba laikā brauc ar velosipēdu un tur rūpi par Hawaii Express velo komandu – viņš ar velosipēdu ir aizbraucis no Viļņas līdz Polārajam lokam Somijā, apciemot Ziemassvētku vecīti Lapzemē (1599 km 10 dienās), kā arī piedalījies velo sacensībās Parīze–Dakara (7000 km 58 etapos).
Brauciena norisei varēs sekot līdzi sociālajos medijos (Facebook, Twitter, Instagram), kā arī šī projekta mājaslapā internetā boredofborders.com, kur būs satelīta raidītāja attēlojums kartē, kas ik pēc 15 minūtēm uzrādīs komandas atrašanās vietu.
Pilna laika ceļotājs
«Ar velosipēdu ziemā nebiju braucis, vispār ar velosipēdu nebiju braucis kopš bērnības, taču, kad man piedāvāja doties līdzi uz Sočiem, sapratu, ka tas varētu būt labs izaicinājums,» saka Kārlis Bardelis, kurš sevi dēvē par pilna laika ceļotāju, jo pērnā gada augustā, pirms došanās šķērsot Eiropu, viņš aizgāja no darba. «Strādāju divos uzņēmumos, kas saistīti ar otrreizējām izejvielām, sākot no atkritumu savākšanas un beidzot ar pārstrādi. Man patika mans darbs, mani interesē šī nozare, taču, to darot, man visu laiku paralēli bija interese par kalniem – tie mani vilka tik ļoti, ka es sapratu: es to gribu darīt visu laiku. Tāpēc nācās pieņemt lēmumu iet prom no darba,» Kārlis paskaidro. Viņš apzinās, ka «pilna laika ceļotājs» nav darbavieta, naudu viņam neviens par to nemaksā. «Man vēl nav ļoti liela pieredze, lai es varētu padalīties, kā tā var,» viņš pasmaida. «Man nav kredītu, par ko esmu ļoti priecīgs. Es dzīvoju viens, kas nozīmē, ka man jāuztur tikai pašam sevi, un esmu pietiekami ilgi strādājis, lai, aizejot no darba, man būtu ko ēst – esmu parūpējies par zināmu drošības spilvenu. Cik ilgi tā var dzīvot? Labs jautājums...» viņš aizdomājas un ar gandarījumu secina, ka tagad viņš vismaz dara to, kas tiešām no sirds ļoti patīk, un neuztraucas, ka kādā brīdī varētu palikt nenodarbināts un nezinātu, ko iesākt. «Man vienmēr ir bijušas idejas, vienmēr esmu varējis izdomāt, ko darīt, lai nopelnītu sev iztiku. Katrā ziņā ceļojot esmu sapratis, ka viss ir iespējams. Ja tev ir ideja, to var realizēt – visu, ko savā prātā vari iedomāties! Un to es arī iesaku: ja ir kāda ideja, kas neliek mieru, ir jāiet un jādara!»
160 kilometru dienā
Starts braucienam uz Sočiem tiks dots šodien pulksten 10 pie viesnīcas Radisson Blu Elizabete, un pirmā pietura būs Bērnu slimnīca. «Tur paņemsim bērnu sagatavotos zīmējumus mūsu olimpiešiem un dosimies ceļā,» stāsta Kārlis, atklājot, ka nākamais pieturas punkts būs Lietuvā, kur komanda pārnakšņos. «Tā sāksies piedzīvojums, kas ilgs 18 dienas, ar vienu atpūtas dienu pa vidu. Plānots, ka 7. februārī, olimpiādes atklāšanas dienā, būsim Sočos. Tas nozīmē, ka dienā jānobrauc vidēji 160–170 kilometru, un tas ir pilnīgi reāli,» uzskata ekstrēmo piedzīvojumu meklētājs. Viņš gan atzīstas, ka tādus gabalus ar velosipēdu nav braucis, taču, koptreniņā ar komandas biedriem nobraucis 130 kilometru, sapratis, ka tas ir iespējams. «Ja ar skrituļslidām varēju nobraukt 120 kilometru dienā, domāju, ka nebūs problēmu,» Kārlis nosaka, piebilstot, ka maršruts līdz Sočiem ved cauri piecām valstīm – Latviju, Lietuvu, Poliju, Ukrainu un Krieviju.
Sočos olimpiskie velokurjeri plāno uzturēties pāris dienas – satikt sportistus, nodot bērnu zīmējumus un kopā nofotografēties, lai, atgriežoties mājās, mazajiem pacientiem varētu parādīt, ka viņu sūtījumi ir sasnieguši adresātus.
Mājup viņi plāno atgriezties 10.–11. februārī. «Ar mūsu atbalsta busiņu, kas ar visu nepieciešamo ekipējumu brauks mums līdzi un astoņas stundas dienā uzmanīs, lai ar mums nekas nenotiek.»
Pasaules šķērsošana
Ko tālāk? «Ir daudz plānu, ko gribētos īstenot,» saka Kārlis, atklājot, ka viņa tuvākās nākotnes plānos ir visas pasaules šķērsošana – caur Dienvidpolu un Ziemeļpolu, tostarp arī okeāna šķērsošana. Šo ceļojumu viņš iecerējis veikt dažādos veidos, bet neizmantojot motorizēto transportu – ne lidmašīnu, ne automašīnu, ne motociklu, ne motorlaivu. «Man vēl īsti nav skaidrs, tieši cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai veiktu šo distanci, taču tas būs laikietilpīgi. Bet es ceru, ka katrā no posmiem man varētu pievienoties kāds domubiedrs,» stāsta Kārlis, norādot, ka šis piedzīvojums plānots pēc diviem trim gadiem – lai pa šo laiku varētu apgūt tās iemaņas, kuru šobrīd vēl trūkst. «Piemēram, uzturēties polārajos apstākļos – man nav ne jausmas, kā tas ir,» viņš atzīstas un atklāj, ka jau martā vai aprīlī plāno doties vismaz mēnesi garā pārgājienā – 750 kilometru garā maršrutā pa Polāro loku, no Krievijas robežas, pāri Somijai, Zviedrijai, Norvēģijai.
Varbūt pa to laiku Ginesa rekordu grāmatā tiks reģistrēts Kārļa pērnruden sasniegtais – 60 dienās veikti 6247 kilometri, ar apvidus skrituļslidām šķērsojot Eiropu no Nordkapa līdz Gibraltāram. «Rekorda reģistrācija ir ilgs process, kā izrādās – ilgāks nekā pati rekorda realizācija, jo kopš tā pagājušas jau vairāk nekā 60 dienas. Bet es domāju, ka viss būs kārtībā,» saka pretendents uz Ginesa rekordu, piebilstot, ka viņam pazīstami cilvēki no Austrālijas, kuri pirms pieciem gadiem ar jūras kajaku šķērsoja Tasmānijas jūru no Austrālijas līdz Jaunzēlandei, Ginesa rekorda sertifikātu saņēmuši tikai šā gada sākumā. «Bet es nebēdāju, ka tik ilgi jāgaida, jo man pašam šis brauciens 80% bija piedzīvojums, 15% – mērķis šķērsot Eiropu 60 dienās, un tikai 5% – ka to varētu reģistrēt kā Ginesa rekordu. Piedzīvojums ir izbaudīts, mērķis ir sasniegts, un tituls vai nosaukums, kuru piešķir cilvēki, kuriem ar to vispār nav nekāda sakara, ir diezgan mazsvarīgi.»
Patlaban Ginesa rekords slēpojumā ar rollerslēpēm pieder venecuēlietim, kurš pērnvasar no Norvēģijas galvaspilsētas līdz Zviedrijas galvaspilsētai veica 2246 kilometrus.
Viņi stipri mīl
Svarīgāks par Ginesa rekordu Kārlim ir viņa vecāku un draugu atbalsts visā, ko viņš iecerējis un mēģina realizēt. «Es nevarētu teikt, ka vecāki par mani neuztraucas, bet – viņi stipri mani mīl, un tas arī ir galvenais atslēgas vārds. Viņi redz, cik es esmu laimīgs, to darot, ka tas manai ikdienai dod motivāciju un mani baro, tāpēc viņi mani atbalsta, un paldies viņiem par to!» Kārlis sūta sveicienus mammai un tētim. Viņš stāsta: arī draugi viņu atbalsta, neviens nekad nav centies atrunāt no kādiem ekstrēmiem piedzīvojumiem. «Gluži otrādi. Arī skrituļošanas maratonā cauri Eiropai man līdzi devās mani draugi, kuri katrs savā veidā izkārtoja sev divu mēnešu atvaļinājumu, lai palīdzētu man īstenot manu piedzīvojumu. Jā, tādā ziņā es esmu laimīgs cilvēks – ka man ir tādi draugi!»
Ko Kārlim un pārējiem olimpiskajiem velokurjeriem novēlēt pirms došanās tālajā ceļā? «Labs jautājums,» Kārlis atteic un uz mirkli aizdomājas. «Es esmu uz tu ar alpīnismu, un kalnos mēs, alpīnisti, viens otram novēlam veiksmi. Jo tur nekad nezini, kurā vietā būs lavīna vai akmeņu nogruvums. Protams, ir vajadzīga pieredze, arī prasmes un dažādas maņas, ko var uztrenēt, bet veiksme – tā ir ļoti grūti trenējama maņa, diezgan nekontrolējams, bet ļoti būtisks faktors. Tāpēc – lai mums veicas!»
***
KĀRLIS BARDELIS
• Pilna laika ceļotājs
• Dzimis 1985. gada 12. februārī Jūrmalā
• Izglītība: Jūrmalas 1. ģimnāzija (2003); Rīgas Stradiņa universitāte (Eiropas ekonomika un bizness, uzņēmējdarbības bakalaurs, 2007); Latvijas Universitāte (vides resursu pārvalde, maģistra programma, 2011)
• Bērnībā spēlējis basketbolu un sapņojis kļūt par Šakilu O’Nīlu
• Slēpo, snovo, skrituļo, ir uz tu ar alpīnismu, bet ar velosipēdu brauc tikai kopš 2013. gada 22. novembra
• Svaigākais piedzīvojums: 60 dienās ar apvidus skrituļslidām veikti 6247 km no Nordkapa līdz Gibraltāram, šķērsojot 11 valstis
(7. septembris – 5. novembris, 2013)
• 2005. gadā uzkāpis Eiropas augstākajā virsotnē Elbrusā (5642 m), 2007. gadā – Alpu kalnu augstākajā virsotnē Monblānā (Francijā, 4810 m)
• 2010. gadā kopā ar draugu Mārtiņu Gulbi veikuši pirmkāpienu Nordkapā (Eiropas galējos ziemeļos) – izkāpuši vēl nekad nekāptu
klinšu maršrutu 309 m virs jūras līmeņa un nodēvējuši to par Negaidiet rītausmu!
• 2012. gadā vienatnē izkāpis kalna Pizzo Badile 800 metru garo klinšu maršrutu (Via Cassin uz Šveices un Itālijas robežas)
• Neprecējies