Bartkevičs mēģina turēt sevi formā

© F64

«Esmu ļoti ironisks pret Jaunā gada apņemšanos, jo īpaši, ja laikā ap gadumiju ir jādomā par nākamo pirmizrādi – tad tiešām vienīgā apņemšanās varētu būt mēģināt turēt sevi formā. Tas aktierim ir svarīgi,» saka Dailes teātra aktieris Juris Bartkevičs.

Jau trešdien viņam pirmizrāde – Bartolomeja loma režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudētajā Mia Kouto melīgajā drāmā Dieva indes un velna zāles.

Dailes teātra Mazajā zālē Radošo meklējumu cikla Brīva skatuve ietvaros iestudētajā izrādē līdzās Jurim Bartkevičam spēlē arī Indra Briķe (Munda) un Ģirts Ķesteris (ārsts Sidonijs).

Pašcieņas jautājums

«Mēs visi, protams, jūtamies glaimoti, ka aktieru izvēle kritusi uz mums, taču nav tā, ka darbs pie šīs lomas man nāk viegli. Jau Vecgada koncertā kūrmājā savā īsajā uzrunā teicu, ka jaunībā spēlēju romantiskus mīlētājus, operešu varoņus, aizlauztus inteliģentus, bet nu esmu tajā vecumā, kad man dod tikai vectēvus un visādus dīvaiņus. Un, ja tie nāk vairāki pēc kārtas, ir ļoti grūti atrast atšķirīgas krāsas, lai skatītājs neteiktu, ka tas ir tas pats, ko jau esmu spēlējis,» mirkli pirms gaidāmās pirmizrādes saka Juris Bartkevičs. Viņš uzsver: aktierim tas ir arī pašcieņas jautājums – atrast ko citu, un nereti tas cits ir ļoti jāmeklē. «Es esmu viens no tiem, kas daudz skatās kino, un, kad redzu, kā, piemēram, Entonijs Hopkinss pārveidojas no lomas uz lomu, kādi ir viņa atradumi, skaidrs, ka gribas tādiem paraugiem tuvoties.»

Viens no tādiem paraugiem ir arī Kevins Speisijs, kuru aktieris nesen Londonā redzējis teātra izrādē Ričards III. «Ak, Dievs, cik spīdoši viņš to dara!» Juris Bartkevičs ir patiesi sajūsmināts. «Mūsu teātrī arī ir ļoti spilgti aktieri. Negribas kādu īpaši izcelt, bet arī jaunā paaudze ir ļoti griboša strādāt, un tas ir tik interesanti – redzēt, kā savā meistarībā viņi izaug manu acu priekšā. Prieks skatīties!» uzsver lieliskais aktieris. Kopš sezonas sākuma viņš Kultūras akadēmijas pirmkursniekiem pasniedz aktiermeistarības stundas. «Arī viņi ir ļoti atraktīvi, reizēm – arī ļoti noslogoti, un tad, kad viņi nogurst, kļūst apātiski, man viņi ir jāmodina. Jā, man ir prieks dalīties savā pieredzē un redzēt, kā viņi katrs ar kaut ko uzspīd,» stāsta jauno aktieru pedagogs.

Viens otru uzlādē

«Ir patīkami, ka cipars pasē vēl neko nenozīmē,» Juris Bartkevičs pasmaida un priecājas, ka šī sezona viņam ir noslogota: vispirms milzu darbu prasīja jauniestudējums M. Butterfly; pēc Harija Spanovska aiziešanas mūžībā nācās pārņemt kolēģa lomu izrādē Eņģeļi Amerikā. «Arī pie šīs lomas daudz nācās strādāt – lai pēc Harija meistarīgā snieguma man šī nebūtu tikai gadījuma rakstura loma. Tad nāca Vecgada koncerts kūrmājā, un paralēli sākām mēģināt arī Dieva indes un velna zāles. Noslogojums ir tik liels, ka reizēm vakaros ir grūti paņemt jaunās lugas eksemplāru un sākt mācīties. Gribas pagulēt, palasīt grāmatu vai satori.lv, vai paskatīties, kas notiek feisbukā...»

Taujāts, kas atjauno enerģiju, lai varētu turpināt strādāt, Juris Bartkevičs saka: pirmkārt, tas ir naktsmiers. Otrkārt, tās ir mājas, kur ir miers un kur mīļotais cilvēks ne vien saprot aktiera darba specifiku, bet arī palīdz un atvieglo ikdienu. «Enerģija nāvīgi atjaunojas arī no kolēģiem: satiekamies no rīta, un kāds jau ir starojošs. Tas pielīp, un tā mēs cits citu uzlādējam. Protams, enerģiju dod arī skatītāji, un, lai arī tas nav nekas jauns, to nedrīkst neatgādināt – ka aktieris ir tāds radījums, kurš pamostas, sajūtot pretimnākšanu no zāles. Un viņš atkal ir gatavs skatītājam ko dot!»

Lojalitāti, sapratni, iejūtību

Ko novēlēt aktierim Jaunajā gadā? «Es esmu jau tādā vecumā, ka tādas mantas, ko rūsa un kodes maitā, man nevajag. Veselību. Ko vairāk?!» viņš nosaka un aizdomājas, ka tas brīdis, kad aktierim jāaiziet no skatuves, pārsvarā saistās ar veselību, spēku un enerģiju, jo labprātīgi un pie labas veselības neviens no teātra neaiziet. Tāpēc tas ir svarīgi.

Ko aktieris novēlētu saviem skatītājiem, Neatkarīgās lasītājiem? «Es mums visiem gribētu novēlēt lielāku lojalitāti vienam pret otru. Sapratni. Iejūtību. Kaut kā to skandālu mums ir pārāk daudz, un dīvainā kārtā tie negrib rimties. Bet mums Latvijā ir daudz gudru cilvēku, kuri varbūt neatrodas politiskajā elitē, bet ir tepat līdzās un saprot dzīvi. Varbūt viņos vajag ieklausīties...» domā Juris Bartkevičs. Kuri, viņaprāt, ir šie cilvēki? «Es neesmu ciešā saistībā ar reliģiju, bet tāds ir, piemēram, mācītājs Juris Rubenis. Arī Krists Kalniņš runā ar cilvēkiem vienkārši, saprotami, skaidri un emocionāli, turklāt – ļoti iedarbīgi. Mums ir arī sakarīgi politologi – Ivars Ījabs, piemēram. Savukārt, viss, ko runā akadēmiķis Jānis Stradiņš, ir dzīves gudri un vēl atraktīvi. Jā, mums ir līderi. Mums ir gudri cilvēki. Un, lai arī esam iebaidīti un pret daudz ko neticīgi, mums ir arī daudz godīgu cilvēku. Viņus ņemam par piemēru, viņos ieklausāmies!» aicina skatītāju iemīļotais aktieris.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais