Aija Strazdiņa pārdzīvojusi "Koru karus" un cūku gripu

"Šodien ir tāds labs laiks, kas cilvēkiem ļauj saprast, kas viņiem ir vajadzīgs un bez kā var iztikt. Turklāt tas iemāca taupīt," domā režisore, JUMP Studio direktore un divu dēlu mamma Aija Strazdiņa.

Viņa nesūdzas par dižķibeli, ka tāpēc bērnus nevar laist bērnudārzā, nevaimanā par izslimoto cūku gripu, bet meklē prieku katrā dienā un turpina radoši izpausties savā profesijā, veidojot, kā pati smej, krīzes laika video.

Nav laika gausties

Vairāk nekā divus mēnešus Aija kopā ar vīru mūziķi Aigaru Grāveru bija pārņemti ar šovu Koru kari 2, kur izcīnīta augstā trešā vieta. "Nav jau tā, ka nejūtam dižķibeli, jūtam gan, bet mums nav laika par to domāt un gausties. Šova laikā katru otro dienu braucām uz Jēkabpili, mēģis līdz četriem naktī, tad atpakaļ, septiņos tikām gulēt, deviņos atkal uz darbu un divos atkal uz Jēkabpili. Un gandrīz katru dienu tā," stāsta Aija un teic, ka nekas jau nav beidzies – jo Jēkabpils zilās upes koris ir nolēmis īstenot savu labdarības mērķi, un tas nozīmē, ka janvārī būs divi koncerti un par ieejas biļetēs iegūto un sponsoru dāvāto naudu plānots iegādāties solīto busiņu Jēkabpils Dienas aprūpes centram.

Paralēli tam Aija tikko pabeigusi veidot video versiju Elizabetes Zagorskas dziesmai Par mani un mums, tūlīt tiks likts punkts četriem mūzikas video Skrīveru meiteņu saksofonu kvartetam The Green Land. "Varētu darīt vairāk, bet nav jau ko," Aija saka. Vēl pirms gada intervijā Neatkarīgajai viņa pieļāva iespēju, ka abi ar Aigaru varētu uz laiku aizbraukt no Latvijas. Taču šodien režisore domā, ka viņi nokavēja pirmo vilni, un tagad ir daudz grūtāk aizlaisties. "Daudzi paziņas aizbrauca, bet nu liela daļa ir atpakaļ. Ar rūgtumu sirdī, jo sūri grūti ir tur pērušies. Arī bērni mums vēl mazi," Aija spriež.

Tikai ēd un opā

Aijas un Aigara dēliem Adrianam un Albertam ir attiecīgi trīsarpus un nepilni divi gadi. Un uz krīzes rēķina viņi neiet bērnudārzā. "Nekad viņus neesmu pierakstījusi nevienā rindā, bet privāto bērnudārzu nevaram atļauties. Tie ir apmēram 150 lati vienam, nejēgā dārgi! Tāpēc dzīvojam mājās," saka Aija un ir pateicīga krustmātei, kas mazos palīdz pieskatīt. "Sākumā viņai maksājām, bet nu jau vairs ne," Aija neslēpj un piebilst, ka bērnu auklēšanā iesaistās arī viņas mamma.

"Nesaprotu tos, kas saka, ka bērni uzlādē. Viņi riktīgi izlādē! Gustavo savulaik teica, ka bērni viņu uzlādē. Viņš piedalījās vienā eksperimentā, visu dienu auklējot manus divus un manas draudzenes bērnu. Es domāju, ka patiesībā viņu uzlādēja apziņa, ka vakarā viņš tiks no viņiem vaļā..." Aija smej un stāsta, ka bērnu dēļ viņai nav nepieciešama sporta zāle, lai uzturētu sevi fiziskā formā. "Es viņus cilāju, skrienu pakaļ, visu laiku ceļu no kaut kurienes lejā. Un viņi taču ir smagi! Mazais vispār visu laiku tikai ēd un opā, un, kad neēd, tad tikai opā."

Aija stāsta, ka viņa pat vannā nevar ieiet, lai kaut mazliet relaksētos, jo mazie momentā dauzās pie durvīm, lai laiž iekšā. "Ieslēgties nevar, tas būtu ļauni, un kā es atslābināšos, ja viņi tur auros aiz durvīm? Tādā formā, kā to apraksta sieviešu žurnālos, man tas nav iespējams," Aija pasmaida un piebilst, ka ideālā variantā viņa gribētu katru rītu sākt ar peldi baseinā, un kopā ar vīru biežāk aiziet uz kino vai aizbraukt paslēpot un paslidot. "Tas viss reiz bija un atkal būs, tikai šodien nav," Aija ir optimiste.

Vilnas zeķes un balzams

Ar smaidu viņa spēj stāstīt pat par bēdīgi slaveno cūku gripu, kuru jau paspējusi izslimot. "Stundas laikā iedzīvojos 40 grādos, tā strauji. Es burtiski jutu, ka atrubīšos. Vēl piezvanīju draugiem un pateicu: čau, es tagad divas dienas gulēšu! Un tā arī bija." Aija priecājas, ka vismaz bērni nesaslima. "Varbūt tāpēc, ka mēs viņus barojam ar propolisu medū. Un kāda gudra tante manai mammai bija teikusi, ka vajag dzert kadiķogu tēju. Mēs bērniem to dodam, un pirmo gadu viņi neslimo! Vēl viņiem dodam Fitline vitamīnus, paši arī ik pa laikam lietojam – kad ir nauda vai kāds taisās slimot. Dārgi jau ir – viena burciņa mēnesim maksā 20 latu. Nu, vismaz pusdozu atļaujamies," viņa saka un domā: arī kājas jātur siltumā, tāpēc mazie pa māju visu laiku skraida vilnas zeķēs. Viņi ar Aigaru gan ne – viņi veselībai un siltumam iedzer jauno Upeņu balzamu.

Kartupeļi un cīsiņi

Par veselīgu ēdienkarti ģimenē neesot laika domāt, taču vienubrīd viņi ļoti sekojuši, lai uzturā nebūtu kaitīgo E vielu. "Aigara mamma, kura ir ķīmijas skolotāja, iedeva sarakstiņu. Izpētījām, ko pērkam, un dažus produktus no savas ikdienas ēdienkartes izmetām."

Aija atzīst, ka abi ar Aigaru ir darbaholiķi, tāpēc stāvēt pie plīts sanāk maz. "Kad ir daudz darba un maz laika, mums ir vārīti kartupeļi un cīsiņi, kas bērniem arī vislabāk garšo. Salātus viņi neēd, un mēs jau arī ne pārāk. Puikas ir riktīgi džeki: mazais, piemēram, no dārzeņu sautējuma skrubina ārā tikai kartupeļus, bet lielais izlasa visu gaļu."

Aija stāsta, ka mazajiem garšo arī saldumi, un tad nu viņa ik pa reizei kaut ko arī uzmeistaro. "Vakar pat vienlaikus vāķīju bērnus, kas ar ūdenskrāsām zīmēja ne tikai uz papīra, vārīju zupu un uztaisīju bezdievīgi nesmuku medus maizi. Turklāt pa nakti ledusskapī tā apgāzās," Aija sirsnīgi smej un teic, ka esot izskatījies tā, it kā to būtu taisījuši bērni...

Vīrs pamet māju

Kā viņa sevi savāc atpakaļ, kad ikdienas rūpes un bērni izsmēluši visu enerģiju? "Man ir viens paņēmiens, kā es no tā ateju – tad pat vīrs pamet māju," Aija pasmaida un atklāj, ka šo pasākumu, kas tiek organizēts apmēram reizi mēnesī, sauc par Krīzes salonu. "Tad savācas kopā meitenes – mans vīrs saka: kazas –, katra vairāk vai mazāk kādā skaistumkopšanas jomā diplomēta, un tad mēs visas vienlaikus runājam un taisām ēst, un krāsojam matus. Vārdu sakot, viena otru izmantojam un vienlaikus arī ceļam."

Aija neslēpj: viņu ceļ arī sajūta, kad nav līdz galam neizdarītu darbu, kad nekur nav jāskrien un nevienam nav jāzvana. Kad visi rēķini ir samaksāti, kad vīrs ir mājās, bērni veseli un ēst uztaisīts. "Tā ir tāda laba miera sajūta, kas gan ir reti izbaudāma, jo jauni rēķini un darbi nāk atkal klāt un velk tai cilpā atpakaļ," saka režisore un atklāj, ka vēl viņai ļoti svarīga ir sajūta, ka viņu atbalsta un mīl. "Un nevis tikai to zināt, bet arī sajust, ka esi kādam ļoti vajadzīgs. Vīram. Un bērniem. Tas ir baigi svarīgi, tāda mierīgāka sajūta uzreiz. Un tas arī palīdz nest to pārējo smagumu."

***

AIJA STRAZDIŅA

DARA TĀ:

Ir atteikusies no bērnudārza – nejēgā dārgi

Sākusi iepirkties SuperNeto – sanāk krietni lētāk

Uz brīdi iepauzē ar dzīvokļa īres apmaksu

Atteikusies no sezonālu modes preču pirkšanas – to vietā advancē vecās lietas

Vairs neiepērkas Latvijas bērnu apģērbu veikalos – dēliem drēbes un apavus pērk interneta veikalā ebay; kad bērni no drēbēm izaug, tās pārdod tālāk