Eirovīzijas dziesmu konkurss, ko nākamā gada maijā uzņems Dānijas galvaspilsēta Kopenhāgena, turpina zaudēt dalībniekus.
Pagājušās nedēļas nogalē par savu atteikšanos no līdzdalības Eiropas dziesmu karos pavēstīja Serbijas un Bulgārijas valsts televīzijas – gluži tāpat kā kolēģi citās kontinenta malās, tās finansējuma samazināšanas apstākļos vairs nespēj atrast līdzekļus, lai nodrošinātu piedalīšanos pasākumā. Vienlaikus Eiropas raidorganizāciju savienībai (EBU), kas organizē konkursu, jārisina arī problēmas ar Krieviju un Baltkrieviju, kur aizvien skaļāk izskan iebildes pret homoseksuālisma un izvirtības propagandu konkursa laikā.
Bulgārijas Nacionālās televīzijas (BNT) izplatītajā paziņojumā norādīts, ka valsts budžetā paredzētais finansējums televīzijai ir samazināts, bet konkursa dalības izmaksas augušas. Kopš 2005. gada, kad Bulgārija pirmo reizi piedalījās konkursā, paaugstinājusies dalības maksa, taču pat tas nebūtu galvenais – lai pretendētu uz kaut ko nopietnu, nepieciešams aizvien lielākas un lielākas naudas summas ieguldīt specefektos, paziņojusi BNT. Bulgārijā rīkotie socioloģiskie pētījumi liecina – lai gan lielākā daļa iedzīvotāju labprāt skatās Eirovīziju, strauji pieaug to skaits, kuri, redzot panākumu trūkumu, uzskata, ka tik milzīgas summas šis konkursam izdot nav lietderīgi. Ziņu aģentūra Novinite atgādina, ka kopš 2005. gada, kad Bulgārija sāka piedalīties konkursā, tās lielākais panākums ir Elicas Todorovas un Stojana Jankulova piektā vieta, kas tika iegūta 2007. gadā – beidzamajos konkursos Bulgārijas delegāti parasti palikuši ārpus finālistu loka.
Līdzīgu apsvērumu dēļ no līdzdalības nākamā gada konkursā atteikusies Serbija, kuras pārstāve Marija Šerifoviča šīs valsts debijas gadā izcīnīja pirmo vietu un nodrošināja, ka 2008. gada konkurss notika Belgradā. Serbijas valsts televīzija RTS paziņojusi, ka nākotnē, kad finansiālā situācija uzlabosies, labprāt atjaunotu līdzdalību konkursā, kas pirmo reizi tika rīkots jau 1956. gadā. Sky News atgādina, ka finansiālu apsvērumu dēļ no līdzdalības 2014. gada konkursā atteikušās arī Horvātija, Kipra, Čehija, Slovākija, Luksemburga un Andora. Šogad konkursā nepiedalījās arī Turcija, Portugāle un Bosnija – Hercegovina. No šīm trim valstīm tikai Portugāle paziņojusi, ka nākamgad plāno sūtīt savu pārstāvi uz Kopenhāgenu. EBU pārstāvji jau aicināti samazināt dalības maksas un citus izdevumus, taču līdz šim šie ierosinājumi nav guvuši atbalstu. «Mēs esam labi informēti par finansiālajām grūtībām, kādās nonākuši atsevišķi mūsu biedri. Diemžēl samazināt dalības maksu šīm valstīm nav iespējams, jo tas nozīmētu, ka tā jāpalielina pārējiem. Tomēr mēs mēģinām meklēt citus risinājumus,» sarunā ar AFP sacījis viens no organizatoriem Jons Ola Sands. Jāatgādina, ka 2013. gada konkursa tiešraidi no Azerbaidžānas galvaspilsētas Baku noskatījušies aptuveni 125 miljoni cilvēku, taču ir skaidrs, ka tajās valstīs, kas nedeleģē savus pārstāvjus uz konkursu, interese par to samazinās.
Izdevums Hollywood Reporter uzsver, ka uz jautājuma zīmes ir arī Baltkrievijas un Krievijas līdzdalība konkursā. Abās šajās valstīs izvērsta plaša kampaņa pret homoseksuālisma un izvirtību propagandu. Baltkrievijā, piemēram, savākts ievērojams skaits parakstu zem petīcijas, kurā televīzija mudināta nedemonstrēt Austrijas transseksuālās dziedātājas(a) Končitas Vurstas uzstāšanos. EBU gan atgādina, ka dalībvalstīm cenzūras tiesību nav – konkurss vai nu jādemonstrē pilnībā, vai arī jāatsakās no tā raidīšanas. Savukārt no Krievijas EBU vēlas saņemt skaidrojumu, vai gadījumā, ja šīs valsts pārstāvis uzvarēs konkursā (nākamajā vai citos gados), nebūs apdraudēta pasākuma rīkošana Krievijā. Jāatgādina, ka Krievijā stājies spēkā likums, kas aizliedz homoseksuālisma propagandu nepilngadīgo vidū, un EBU ir noraizējusies, ka Maskavā vai kādā citā Krievijas pilsētā, kas uzņemtos konkursa rīkošanu, varētu tikt izvērstas represijas pret konkursa dalībniekiem un faniem.