Sācies darbs pie Dāvja Sīmaņa režisētās filmas Pelnu sanatorija filmēšanas, kurā galveno lomu atveido ievērojamais aktieris Ulrihs Mattes (Ulrich Matthes) - Vācijā pazīstams gan kā kino, gan TV filmu un teātra aktieris.
Starptautisku ievērību guva ar lomu filmā par Hitlera pēdējām dienām Bunkurs, par sniegumu filmā Devītā diena nominēts Eiropas kino balvai, saņēmis vācu Gada aktiera balvu par savu darbu teātrī. Citas lomas filmā atveido Leonīds Lencs, Agnese Cīrule, Dmitrijs Javlovs, Pēteris Liepiņš, Toms Liepājnieks un Marīna Janaus.
Mākslas filma Pelnu Sanatorija top pēc Dāvja un Tabitas Sīmaņu oriģinālscenārija, kura notikumi norisinās I pasaules kara nobeigumā, kad vācu militārais ķirurgs Ulrihs ierodas nošķirtā Kurzemes piekrastes nomalē – bijušajā tuberkulozes slimnieku sanatorijā. Tā ir noslēpumaina drāma par racionāla ārsta sastapšanos ar sev svešu, iracionālu pasauli no kara paslēptā nostūrī, un viņa cilvēcības atgūšanu, glābjot mežonīgu un visu pamestu zēnu.
“Man filma Pelnu sanatorija ir skumja metafora veselas kultūras - 19. gs. kultūras - nolemtajai bojāejai absurdajā un postošajā I Pasaules karā. Par tās kodolu ir kļuvis vēsturisks stāsts par cilvēkiem, kuri traumatiskajā kara periodā bija paši neaizsargātākie un parūpēties par sevi nespējīgi - nomaļas mentālās ārstniecības sanatorijas pacienti. Viņu iespējas izdzīvot bija atkarīgas no ārsta, kas nupat ieradies no bīstamās ārpasaules” - par filmu stāsta režisors Dāvis Sīmanis. “Man ir svarīgi, ka stāsts atgriež mūs gadsimtu senā vēsturē, lai atgādinātu par aukstas racionalitātes bīstamo dabu. Tā ir kā personīga terapija, kas filmas gaitā ļauj atklāt paša pragmātiskā ārsta iekšējo slimību un ārstēt to, lai tādējādi atgrieztu viņā un visos citos tik nepieciešamo savstarpējo empātiju un humānismu. Un tas var notikt tikai pateicoties brīnumam; šoreiz maza bērna veidolā.”
Filmas režisors Dāvis Sīmanis ir atzīts filmu nozares profesionālis – veidojis virkni gan Latvijas mērogā, gan starptautisku ievērību guvušu dokumentālo filmu (Pēdējā tempļa hronikas, Pasaules skaņas, Valkyrie limited, Versija.LNO u.c.), pasniedz kino vēsturi Latvijas Kultūras akadēmijā un Helsinku Alto universitātē, regulāri uzstājas ar lekcijām un publicējas presē ar kino saistītos jautājumos.
Kā stāsta filmas producents Roberts Vinovskis, pazīstamā aktiera Ulriha Mattes atsaucība ir bijusi pārsteidzoša: “Mums par izbrīnu, jau nākamajā dienā pēc scenārija saņemšanas aktieris ar mums sazinājās, izrādot dedzīgu ieinteresētību par šo filmu. Pēc tikšanās Berlīnē, Ulrihs piekrita uzņemties galveno lomu, kaut arī izrāžu, viesizrāžu un citu projektu grafiks ir ļoti saspringts, un arī mums nācās piemērot filmēšanas plānus. Diemžēl, tā kā priekš vēsturiskas drāmas budžets ir visai mazs pat Latvijas mērogiem, atalgojums, ko varam piedāvāt par filmēšanos, katastrofāli neatbilst aktiera honorāram Eiropā, tomēr scenārija kvalitāte un režisora skatījums izrādījās pietiekami spēcīgs vilinājums. Par to mums arī milzīgs prieks!”.
Filmas operators Andrejs Rudzāts saņēmis balvas kā labākais operators par filmu Monotonija, viņa kontā ir tādas filmas kā Pasaules skaņas, Bet stunda nāk un Valkyrie limited. Savukārt filmas māksliniece – Kristīne Jurjāne – guvusi panākumus strādājot Latvijas, Vācijas un Itālijas teātros un opernamos, veidojot kostīmus un scenogrāfiju tādām izrādēm kā Vasa, Oblomovs, Soņa, Latviešu stāsti, kā arī kostīmus operām Karmena, Bīstamie sakari, Putnu opera u.c.
Studija Lokomotīve ir viena no veiksmīgākajām filmu studijām Latvijā – visas pēdējos gados tapušās spēlfilmas novērtētas arī starptautiski, un savas pasaules pirmizrādes piedzīvojušas pasaules A klases filmu festivālos - Sansebastiānas filmu festivālā (Spēlmanis, 2013), Varšavas filmu festivālā (Sēņotāji, 2013), Karlovi Vari filmu festivālā Čehijā (Cilvēki tur, 2012). Studijā tiek veidotas arī dokumentālās un animācijas filmas.
Filmu Pelnu sanatoriju atbalsta Latvijas Nacionālais Kino Centrs un Valsts Kultūrkapitāla fonds, uz šo brīdi valsts piešķirtais finansējums ir 142 277 lati.
Saskaņā ar filmēšanas plānu, 16.11.13. filmēšana notiek Rīgā, pēc tam Liepājā, Krimuldā, Kabilē un Lazdonā.