Cik reizes Rīgā ir uzstājusies leģendārā vācu smagā roka grupa „Scorpions”? Šķiet, vismaz septiņas, tāpēc nebija lielu ilūziju, ka uz svētdien notikušās tūres „Sting In The Tail” koncertu „Arēnā Rīga” varētu atnākt kaut tik daudz cilvēku, lai tiktu piepildīta kaut puse zāles.
Jā, šis bija „skorpionu” atvadu koncerts, grupa beidz savu darbību, taču ar līdzīgu paziņojumu Klauss Maine, Rūdolfs Šenkers, Matiass Jabss & Co no mums atvadījās jau pirms pāris gadiem, turklāt – kuru gan tas vispār vairs interesē?! Maldi – arēna bija pilnībā piepildīta!
Neliela atkāpe. Pie latvju koncertdzīves debesīm ir parādījusies jauna aģentūra - „EM Concert”, kura, cik noprotams, bāzējas Sanktpēterburgā vai Maskavā, taču izveidojusi savu pārstāvniecību arī šeit. Pagaidām gan viņu aktivitātes Rīgas sakarā kalendārā nav īpaši manāmas, ja neskaita vienu, toties ļoti skaļu – plaši afišēto „All Metal Stars” pasākumu aprīlī, par ko daudzi groza galvas un sauc par nereālu. Dzīvosim, redzēsim. Ja par „Scorpions” koncerta organizāciju, tad tā bija īpatnēja. Informatīvo atbalstītāju rindās bija praktiski tikai krievvalodīgie mediji, kas izrādījās veiksmes stāsts – šķiet, tieši krievvalodīgie aizpildīja lielāko zāles daļu, tātad bija arī pirktspējīgākā auditorija. „EM Concert” pārstāvji nez kāpēc cerēja uz to, ka „Scorpions” pēc atbraukšanas sniegs preses konferenci – tā te nav noticis gadiem (pēdējoreiz – 2008. gadā ar „Backstreet Boys”, dažādi toto-kutunjo-veidīgie neskaitās). Protams, ka „skorpioni” atteica un labi, ka tā, jo vācieši būtu uz sēžamvietas, ja redzētu, ka viņi Latvijā interesē tikai kādiem astoņiem (parasti to ir vairāki desmiti) masu mediju pārstāvjiem – aptuveni tik bija akreditējušies uz koncertu, turklāt latviešu medijus pārstāvēja tikai šo rindu autors un portāla focus.lv cilvēki. Arī tas nebija nekāds brīnums, jo akreditācijas noteikumi bija, maigi izsakoties, grūti saprotami... Labi, pietiks par to, visādi citādi organizatoriskā ziņā viss bija kārtībā.
Savu uzstāšanos „skorpioni” sāka ar „Sting In The Tail” – nodeva savam pēdējam studijas albumam un pašai tūrei -, bet turpinājumā grupa sniedza retrospektīvu ieskatu savā daiļradē. Tiesa, pirmos piecus studijas albumus vācieši izlaida, taču no 1979. gadā izdotā „Lovedrive” koncertprogrammā bija pat vairāki gabali – „Is There Anybody There?”, „Coast To Coast”, „Loving You Sunday Morning” un „Holiday” - šķiet, trešā slavenākā hita aiz „Wind Of Change” un „Still Loving You”. Jau pie ceturtās dziesmas („The Zoo”) Maine sāka mest publikā bungu kociņus, bet līdz koncerta beigām tie tur tika ielingoti tādos daudzumos, ka, ja nonāktu pie tikai viena klausītāja, viņš būtu nodrošināts ar malku ilgam laikam... Kontakts ar publiku vispār bija labs, tikai tehniskā ziņā kaut kas laikam neizdevās – nav saprotams, kāpēc zālē iestiepās tik gara skatuves „mēle”, ja tā palika tā arī neizmantota.
Koncerta vidusdaļā „Scorpions” drusku sakrita uz nerviem ar vairākām ne pārāk veiksmīgām balādēm („The Best Is Yet To Come”, „Send Me An Angel”), taču gandrīz jau zaudēto pavedienu izdevās uzķert ar minēto „Holiday” un tai sekojošo „Raised On Rock”, kas ir dzīvs piemērs tam, ka grupa, ja vien būtu gribējusi, varētu maukt arī tālāk – šis spriganais un atmiņā paliekošais rokgabals arī taču ir no pēdējā studijas albuma! Tālāk – „Tease Me Please Me” un Hit Between The Eyes”, savukārt tam sekoja bundzinieka Džeimsa Kotaka performance (šis vīrs gan noteikti nebeigs karjeru – plosījās kā jaunības dienās!), kuras laikā uz videokrāniem varēja aplūkot grupas izdoto albumu un pašu mūziķu fotogrāfijas visu šo laiku griezumā. Pēc tam slavenais „Blackout”, Matiasa Jabsa ģitārspēles paraugminūtes, „Big City Nights” un... Viss? Protams, ka nē, vai gan tam kāds spētu noticēt! Jo vēl taču koncertā nebija izskanējuši „Still Loving You”, „Wind Of Change” un „Rock You Like A Hurricane” (akurāt tādā secībā)! Pēc tam gan viss un šoreiz nez kāpēc šķiet, ka nudien uz visiem laikiem.
Rezumējot – šis bija labākais „skorpionu” koncerts, kas redzēts Rīgā. Videoekrāni sniedza vērtīgu ieskatu grupas vēsturē un arī notiekošajā uz skatuves, ar gaismām nebija problēmu, paši rokveterāni spēlēja ar pilnu atdevi, atmosfēra zālē arī bija lieliska. Uz koncerta beigām diemžēl kaut kur neceļos aizmaldījās skaņa – gadās! Pārsteidza vairāki klausītāji, kas no arēnas prom dodoties kaut ko purpināja par izvēlēto repertuāru, kas esot bijis „pilnīgi garām” – tas taču bija iecerēts kā retrospektīvs koncerts, nevis grupas labāko hitu apkopojums! Bija vērts svētdien aizstaigāt līdz „Arēnai Rīga”. Dusiet saldi, „skorpioni”!