Mūzikas ierakstu recenzijas: Tarja - "Colours In The Dark"

Kad 2006. gadā simpātiskā somiete Tarja Turunena pameta „gothic & symphonic metal” grandu „Nigthwish” rindas, šķita, ka būs „vakars uz ezera” gan pašai Tarjai, gan palicējiem.

Taču nē – gan „Nightwish” spēj joprojām radīt teicamus albumus, gan pati Tarja, kura gan aizvien vairāk sliecas tādā kā „operatic metal” virzienā, kas saprotams – ar viņas balss trīs oktāvu plašuma dotībām varētu dziedāt arī klasiskajā operā. Tarjas karjerā „Colours In The Dark” ir ceturtais soloalbums. Nevarētu teikt, ka tas ir pats veiksmīgākais (2007. gadā izdotais „My Winter Storm” tomēr kotējās augstāk), taču gluži zemē metams arī nav. Dzimtajā Somijā disks novērtēts ļoti atzinīgi, taču, ja pavērojam topus, tad vislabāk tas ir paticis krieviem un vāciešiem. Austrumbloka valstīs Tarja ir labi ieredzēta, tāpēc nav brīnums, ka albums manāms augstās vietās arī Polijas, Čehijas u.tml. valstu topos. Šis darbs lielākoties rakstīts Amerikā, dziesmas „Medusa” ierakstā Tarja sadziedājusies ar teksasiešu grupas „Blue October” līderi Džastinu Furstenfeldu. Interesanti, ka diskā iekļauta arī Pītera Geibriela dziesmas „Darkness” kaverversija – oriģinālu teju vai neatpazīt!

PAR. Monumentāli iespaidīgā kompozīcija „Victim Of Ritual” nudien ir varena! Otra dziesma, kur var labi „piesiet ausi”, ir ar skarbāku piesitienu apveltītā „Never Enough”. Protams, Tarjas vokāls – tas ir pāri visam!

PRET. Pārlieku „opernieciski”, gribētos tomēr lielāku gotiski simfoniskā „metāla” klātbūtni. Ieraksts ātri uzdzen skumjas, turklāt nevis „veselīgās” – reizēm izskalot sevi ar skumjām ir gluži noderīgi -, bet grūtsirdīgās.

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.