Lūk, britu rokgrupa, kas nav samazinājusi tempu kopš pašiem tās darbības pirmsākumiem! Kā zināms, jau šīs šēfildiešu četrotnes debijas ripulis „Whatever People Say I Am, That’s What Not” (2006) britu topā ieņēma pirmo vietu, bet pēc tam studijas albumi tika izdoti ik pa diviem gadiem, un visi (!) Apvienotajā Karalistē bijuši Nr.1.
Izņēmums nav arī „Arctic Monkeys” jaunais, pēc skaita piektais, studijas garadarbs, turklāt šoreiz tas ierindojās pirmajā vietā vēl virknē valstu, Vācijā bija 3. vietā un pat Amerikā noslēdza Top 6! Labi, die’s ar statistiku, jo jāatzīst, ka šādi panākumi ir visnotaļ pelnīti – arī prestižākie mūzikas izdevumi šo albumu ceļ vai debesīs. Albums ierakstīts Losandželosas studijā „Rancho De La Luna”, to producējis Džeimss Fords. Jāpiebilst, ka albuma radīšanā līdzās stāvējis (citādāk pagrūti apzīmēt viņa fragmentāro dalību divās dziesmās) arī ģitārists Džošs Homme, ar kuru „Arctic Monkeys” vīri iedraudzējušies Losandželosā – iespējams, tas tikai tā šķiet, taču „AM” skanējumā līdz ar to samanāmas Hommes grupas „Queens Of The Stone Age” vēsmas.
PAR. „Garāžnieciski” roka rifi apvienojumā ar „hiphopa” bītiem un tas viss novatoriskā mērcē – „Arctic Monkeys” nudien ir pārspējuši paši sevi, it īpaši izceļoties uz citu, domāšanas asumu zaudējušu un tāpēc nebūtībā palēnām aizejošu, britu kolēģu fona! Bez jau pērn dzirdētā singla „R U Mine?” noteikti ieteicamas ir arī dziesmas „Arabella” un „Snap Out Of It” un vēl... viss albums.
PRET. Patiesībā nekā liela iebilstama te nav, ja nu vienīgi albums varētu sākties nevis ar „Do I Wanna Know?”, bet kaut ko spēcīgāku. Uz nerviem krīt arī lēnā, liriskā un garlaicīgā „Mad Sounds”(starp citu, šīs dziesmas ierakstā piedalījies Elvisa Kostello bundzinieks Pīts Tomass), taču tas ir dziļi subjektīvs spriedums.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.