Kanādiešu „speed & thrash metal” komanda „Annihilator” pieskaitāma pie ilgdzīvotājiem – tā pastāv jau no 1984. gada, lai arī nav skaidrs, kā un kāpēc tā pastāv...
Slavas un arī karjeras virsotni šī grupa būtībā sasniedza jau ar savu pašu pirmo albumu „Alice In Hell” (1989), ko mūzikas kritiķi cēla vai debesīs un prognozēja kanādiešiem teju „Slayer” cienīgu nākotni. Pēc inerces gluži labi aizgāja arī nākamais albums „Never, Neverland” (1990), bet pēc tam... Protams, nevarētu teikt, ka nākamie „Annihilator” ripuļi bijusi izgāšanās – viņi ir pati pārdotākā Kanādas smagās mūzikas brigāde -, bet grupa varēja sasniegt daudz vairāk. Kāpēc tas neizdevās, droši vien vislabāk zina paši mūziķi – iespējams, pie vainas bija pārlieku biežās sastāva maiņas. No pašiem pirmsākumiem ierindā ir tikai ģitārists un gandrīz visu dziesmu autors Džefs Voterss, bet pārējie nepārtraukti mainījušies – „Annihilator” dzirnavām šo gadu gaitā ir izgājuši 6 (!) vokālisti, 3 ģitāristi, 7 basģitāristi un 10 bundzinieki. Bez paša Votersa sastāvā pašlaik oficiāli vēl skaitās tikai vokālists Deivids Pādens (viņš grupā noturējies no 2003. gada), savukārt basistam Alberto Kampučāno un bundziniekam Maikam Hēršovam ir viesmūziķu statuss. Neskatoties uz to visu, „Annihilator” savā pastāvēšanas vēsturē ne uz mirkli nav ņēmuši pauzi un ar apskaužamu regularitāti izdevuši jaunus albumus – „Feast” ir jau četrpadsmitais Votersa kompānijas studijas ripulis.
PAR. No „Annihilator” nometnes sen nebija ienācies kaut kas tik labs! Albuma ievadošais gabals „Deadlock” skan kā „Slayer” leģendārā „War Ensemble” un „Anthrax” senā „Metal Thrashing Mad” lrustojums, tam seko zvetējošais „No Way Out”, bet tad – „Smear Campaign”, ko varētu spēlēt arī „Metallica”, ja vien sagribētu maķenīt paākstīties „hardcore” virzienā. Noteikti jāizceļ arī „Wrapped”, kurai atšķirīgāku skanējumu dod vokālista Danko Džounsa no „Danko Jones” pieaicināšana. Rezumējot – ātrs, veikls „speed & thrash”, ar teicamām ģitāras solopartijām un jestrām melodijām.
PRET. Gar rokbalādēm gan Džefam Votersam nevajadzētu grābāties – gan „Fight The World”, gan it īpaši „Perfect Angel Eyes” ir spēcīgi „pēc piena”. 90. gadu trešmetāla paaudzei šis albums patiks, taču pārējos atstās vienaldzīgus – ar šo disku „Annihilator” jaunus fanus nepiesaistīs un savu kādreizējo spozmi neatgūs.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.