"Ja tu pavērotu, cik daudz filmu uzņemts par karu... Cilvēkus interesē ekstremālas situācijas - vai nu viņu pašu, vai citu izraisītas. Stāsts par karu lielākoties ir stāsts par cilvēkiem, kas masveidā tiek ierauti kaut kādā citu iecerētā spēlītē. Un tad šis stāsts kļūst gan par indivīda, gan visas tautas likteņstāstu. Visas tautas liktenis nevar neinteresēt," sarunā žurnālā "Ieva" stāsta aktieris Vilis Daudziņš.
"Ekstremālā situācijā, kad sākas karš, izsūtīšanas un tā joprojām, katrs rīkojas citādi - kāds ar lielāku vai mazāku drosmi un pašapziņu, lielāku vai mazāku skaidrību par apkārtējiem notikumiem," stāsta aktieris Vilis Daudziņš un piebilst, ka kāds pats ir spējīgs pieņemt patstāvīgus lēmumus, cits ļaujas komandām.
"Cilvēki negrib piedzīvot karu, bet tas viņus interesē. Vēl jo vairāk, ja viņu radinieki - vectēvi, vecmammas - bijuši šo notikumu dalībnieki," savos vērojumos dalās skatītāju un kritiķu mīlētākais aktieris.