Šopiektdien, 4. oktobrī, Rīgas klubā “Melnā piektdiena” uzstāsies vācu hārdroka leģenda Udo Dirkšneiders ar savu blici “U.D.O.” – leģendārs vīrs, ko varētu salīdzināt vienīgi ar... Hmmm… Patiesībā – nav pat ar ko salīdzināt!
Protams, Udo Dirkšneiders vairāk pazīstams kā vācu superkomandas “Accept” (šī grupa Rīgā uzstājās pērn, 11. novembrī) dzelzsrīkle, taču arī viņa soloprojektam nav ne vainas, turklāt “U.D.O.”spēlē ļoti pietuvināti Accept stilam. Udo divas reizes pie mums jau koncertējis. Kaut kad 90. gadu vidū, kad nebija pat peidžeru, par mobilajiem telefoniem nerunājot, šo vīru pie sevis uz sezonas atklāšanas pasākumu bija uzaicinājuši rokeri ar Frīdi priekšgalā. Savukārt 2006. gada februārī “U.D.O.”muzicēja “Sapņu fabrikā”un atstāja ļoti labu iespaidu.
Kā soloizpildītājs kādreizējais autoremontatslēdznieks Udo debitēja 1987. gadā, kad klajā nāca slavējamais albums “Animal House”. Līdz tam kopā ar “Accept” bija saražoti septiņi superīgi albumi un smagā roka pasaulē iegūta milzu popularitāte, ko varētu salīdzināt vienīgi ar tādu brigāžu kā “AC/DC” un “Aerosmith”, arī “Scorpions”iespēto. Taču pārējie “Accept”vīri savus plānus aizvien vairāk saistīja ar Amerikas iekarošanu un līdz ar to neizbēgamu skanējuma komercializēšanu, kas Udo galīgi nebija pa prātam, tāpēc viņš novāca pats savu komandu, kuras nosaukuma atšifrējumam ir tik daudz variantu, ka nav vērts tos pat uzskaitīt. 1991. gadā Udo un “Accept”gan mēģināja atkal apvienoties, kas daļēji arī izdevās – tika ierakstīti pat trīs studijas albumi, taču pēc pieciem gadiem mūziķu ceļi atkal šķīrās. Kāds iemesls? “Viņi man pateica, ka vairāk negribot muzicēt, ko tad man bija darīt?!” plecus rausta Dirkšneiders, kurš atkal atjaunoja “U.D.O.” Tiesa, ņemot vērā to, ka “Accept”muzicē vēl šobaltdien, izskatās, ka viņiem bija apnicis pats Udo, nevis muzicēšana, bet tas jau ir cits stāsts…
“U.D.O.”izpildītā mūzika vienmēr bijusi vienkārša kā lauznis – kārtīgs, patiess “hard & heavy” un nekādu eksperimentu vai sānsoļu mūsdienīgāka skanējuma meklējumos. Šādā stilā maucot, grupa ir ieguvusi (jeb, precīzāk, saglabājusi vēl no “Accept”laikiem) savu noturīgu fanu pulku, kas bijuši gatavi atbalstīt vācu hārdroku visos laikos. “U.D.O.”ir varen ražīgi jaunu disku rakstīšanā – grupas kontā ir 14 studijas albumu, četri koncertnieki un trīs labāko dziesmu izlases. Izskaitot ārā tos piecus gadus, kad Udo bija atkal meties “Accept”apkampienos, sanāk 21 disks 21 gada laikā... Vēl čaklāks Udo bijis sava pavadošā sastāva mainīšanā – šajos gados kopā ar viņu ir spēlējuši (centušies to darīt un neiekraut nīgrajam vīrelim pa galvu ar ģitāru) vismaz divi desmiti instrumentālistu, tostarp smagā roka pasaulē tik pazīstami vīri kā Stefans Kaufmans un Stefans Švarcmans. No pašreizējā “U.D.O.”sastāva basists Fitijs Vīnholds grupā spēlē no 1997. gada, bundzinieks Frančesko Džovinjo – no 2004. gada, bet abi ģitāristi Andrejs Smirnovs un Kasperi Heikinens ir šā gada iesaukums. Starp citu, Udo nekad nav bijis svarīgi, no kuras valsts ir viņa grupas mūziķi, tāpēc nav brīnums, ka Udo-armijā iesaukts krievs Smirnovs (spēlē Maskavas rokgrupā “Everlost”) un soms Heikinens (“AmberianDawn”).
Grupai šogad ir jaunumi, ko vēstīt saviem klausītājiem – maija beigās klajā nākušais albums “Steelhammer”. Lai gan koncertā uzsvars droši vien tiks likts uz jauno skaņu materiālu, bez vecajiem hitiem noteikti neiztiks. Taču šajā gadījumā ir kutelīga lieta ar autortiesībām, kuras Udo līdz šim veiksmīgi apgājis, dažas dziesmas piesakot kā “Accept”hitu kaverversijas – lai gan to ierakstīšanā savulaik piedalījies arī Dirkšneiders, bijušie kolēģi no “Accept”iebilst pret to izmantošanu “U.D.O.”koncertos.
Pašlaik Udo ir devies tādā tūrē, uz kuras fona nobāl pat “Dinamo”izbraukuma spēļu grafiks: Južnosahalinska – Vladivostoka – Habarovska – Irkutska – Novosibirska – Rostova – Stavropole – Krasnodara – Volgograda – Maskava – Sanktpēterburga – Minska – Viļņa – Tallina! Pēc Rīgas mūziķu ceļš vedīs uz Skandināviju. Pārlapojot jau nospēlēto koncertu “setlistes”, var aptuveni izsecināt, ko mēs no Udo-brigādes varētu sagaidīt Rīgas koncertā. Diemžēl izskatās, ka “Animal House”, “Fast As A Shark”, “Restless And Wild” un vēl vairāki labi gabali nespīd. Sarakstā ir aptuveni divdesmit dziesmu, tostarp arī “Mean Machine”, “They Want War”, “In The Darkness”, “Metal Machine”, “Go Back To Hell” un “Timebomb”, bet piedevās var izlūgties “Holy”, “Metal Heart” un “Balls To The Wall”. Koncerti sākušies ar “Steelhammer”, “Kings Of Mean” un “Future Land”, taču, cerams, ka tie nenoslēgsies tāpat kā Krievijā un Baltkrievijā – ar “Trainride In Russia” jeb “Poezd po Rossii”, gan kāds apgaismos, ka tas nebūtu labi…
Starp citu, Dirkšneideram ir jau 61 gads! Balss spēku viņš nav zaudējis, taču uz skatuves Udo-nators kustībās sāk atgādināt Borisu Jeļcinu – it īpaši tas redzams šā gada koncertos nofilmētajos materiālos un klipos. Gadi skrien kā stirnas…