Vai tūristiem Ēģipte šobrīd ir droši?

Tuvojoties rudens un ziemas sezonai, aktuāls kļūst jautājums, vai ceļotājiem būs pieejama klasiskā atpūtas vieta – Ēģipte.

Kā apliecina Neatkarīgās aptaujātie tūrisma nozares speciālisti – situācija Ēģiptes kūrortos ir stabila, bet ceļotājiem tiek ieteikts uzturēties galvenokārt kūrorta zonās un izvairīties no ceļošanas pa valsti. Augusta vidū LR Ārlietu ministrija stingri neieteica doties ceļojumā uz Ēģipti, bet šobrīd šis brīdinājums vairs nav tik aktuāls.

Oficiālā nostāja

Latvijas Republikas vēstniece Ēģiptē Iveta Šulca Neatkarīgajai apliecināja, ka aktuālais ceļojuma brīdinājums ir mainīts 25. septembrī. Ārlietu Ministrijas mājaslapā internetā izvietotā informācija vēsta: «Situācija Sarkanās jūras kūrortos ir stabilizējusies, tomēr aicinām Latvijas valsts piederīgos, kuri nolēmuši doties atpūtas braucienā uz Šarmelšeihu, Hurgadu, Dahabu vai Tabu, ievērot piesardzību, uzturēties kūrortos un neceļot pārējā valsts teritorijā. Ārlietu ministrija stingri aicina neapmeklēt citas Ēģiptes lielākās pilsētas pie Suecas kanāla, Nīlas un Sīnāja pussalas ziemeļdaļu, īpaši teritoriju, kas atrodas Gazas joslas robežas tuvumā, kā arī stingri izvairīties no vietām, kurās pulcējas liels skaits cilvēku. Šobrīd Kairā un 13 citās provincēs ir ieviesta komandanta stunda no 24.00 vakarā (pēc vietējā laika) līdz 5.00 rītā. Piektdienās komandanta stunda ir ilgāka – no 19.00 vakarā līdz 6.00 rītā. Saskaņā ar valdības izplatīto paziņojumu personas, kuras neievēros noteikto komandanta stundu, drīkst aizturēt.» Kā zināms, pēc traģiskajiem notikumiem šā gada 14. augustā Ēģiptē, kad Kairā policija, liekot lietā šaujamieročus, likvidēja gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāju protesta nometnes, nogalinot simtiem cilvēku, valstī tika noteikts ārkārtas stāvoklis un ieviesta komandantstunda. Daudzas Eiropas valstis, arī Latvija, aicināja savus pilsoņus nedoties uz Ēģipti.

Ko dara ēģiptieši?

Tūrisma industrija ir būtisks segments valsts ekonomikā (tūrisms veido 12% no Ēģiptes iekšzemes kopprodukta), tāpēc ir tikai loģiski, ka varasiestādes mēģina iedrošināt ceļotājus neatteikties no došanās uz šo valsti. Nesen Latviju apmeklēja tūrisma atašejs Ēģiptes vēstniecībā Zviedrijā Mohammeds Ata Elšerbeinī. Sarunā ar medijiem viņš norādīja: «Pieliktas pūles, lai kliedētu bažas par Ēģipti kā nedrošu galamērķi tūristiem. Piemēram, populārākajos tūrisma kūrortos un galamērķos uzstādītas videokameras, kuru uzfilmēto informāciju par esošo situāciju var noskatīties internetā.»

Pēdējo gadu laikā tūristu plūsma uz Ēģipti ir piedzīvojusi viļņveidīgus uzplūdus un atplūdus. No Baltijas un Skandināvijas valstīm uz Ēģipti 2010. gadā devās rekordliels skaits atpūtnieku – turpat 635 tūkstoši, bet 2011. gada janvāra Ēģiptes revolūcijas sekas bija straujš ceļotāju sarukums – vien 374 tūkstoši. Turpmāko gadu laikā ceļotāju interese palēnām atjaunojusies, taču šī gada pirmajos septiņos mēnešos no Baltijas un Ziemeļeiropas valstu reģiona turp devušies tikai 266 tūkstoši tūristu.

Operatori nogaida un cer

Ēģipte izsenis bijusi klasisks ceļojuma galamērķis ziemas sezonā, un izvēli tai par labu sekmējuši vairāki faktori – kūrorti galvenokārt atrodas pie Sarkanās jūras, saņemto pakalpojumu kvalitāte ir adekvāta cenai, turklāt līdz tai no Latvijas var nokļūt četrās piecās stundās. Šī būs trešā sezona (kopš 2011. gada 25. janvāra, kad Ēģiptē sākās revolūcija), kad tūrisma industrijas pārstāvjiem jāmēģina teju kā gaišreģiem plānot piedāvājumus ziemas sezonā. Parasti tūrisma sezona uz Ēģipti aktivizējas oktobra otrajā pusē, un zināms, ka tā būs arī šogad. Kompānijas GoAdventure izpilddirektors Aleksejs Kriščuks Neatkarīgo informē: «Veikto rezervāciju skaits ir nedaudz mazāks salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tomēr ceļojuma masveida anulēšanas nav, un šobrīd situācija kūrortos, kurus piedāvā tūroperators GoAdventure, ir mierīga.»

Tūrisma kompānijas Latvia Tours direktore Ieva Keiša Neatkarīgajai atzina: «Lidojumi uz Ēģipti būs, bet mūsu kompānijas klientu vidū pieprasījums ir samazinājies, to varētu apzīmēt kā «ļoti nelielu», lai gan ziemas sezonā Ēģiptei nav īsti alternatīvas. Tūristu intereses pieaugumu varētu veicināt fakts, ka Ārlietu ministrija nupat mīkstinājusi savu nostāju par ceļojumu drošību Ēģiptē, bet daudz kas būs atkarīgs no tā, kā šī ziņa tiks pasniegta medijos un tūrisma operatoru vidē, jo ikdienas patērētājs tik bieži neielūkojas Ārlietu ministrijas mājaslapā, un publiskajā telpā joprojām dominē pirms mēneša paustais – «atturieties braukt uz Ēģipti». Protams, jaunākā paziņojuma ietekmē cilvēki varētu pārskatīt savas domas, bet gribu uzsvērt – cilvēkam pašam ir jāpieņem lēmums, vai viņš vēlas doties uz valsti, kurā nav īsti mierīgi.»

Arī tūroperators TezTour Ēģiptes sezonu uzsāks oktobra otrajā pusē, lai gan kompānijas vadītājs Konstantīns Paļgovs sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra: «Pieprasījums ir ļoti, ļoti mazs. Ja pirms pieciem gadiem mūsu kompānija uz Ēģipti nodrošināja piecus reisus nedēļā, tad šajā sezonā – divus. Atklāti sakot – mēs gaidām, kas tur notiks, un ceram, ka interese palielināsies, kad no Ēģiptes būs atgriezušies pirmie tūristi, kuri varēs izstāstīt savu personisko pieredzi. Mana pro-gnoze – ja viss būs labi, tad tikai ap janvāri varētu palielināties tūristu plūsma. Zinu, ka vācieši ir gatavi turp lidot, čehi un ukraiņi to jau dara, krievi vēl ne...» Pagaidām tūristiem ir alternatīvas, piemēram, pat oktobra nogalē braukt gribētāju skaits uz Turciju ir tik liels, ka sestdienā tiks nodrošināts nevis viens, bet trīs lidojumi. «TezTour vadītājs arī uzsvēra: «Lai gan Ēģiptē labils politiskais stāvoklis ir jau vairākus gadus, mūsu tūristiem problēmu nav bijis.» Savukārt tiem, kas domā, ka Ēģiptes tūrisma industrija savu kādreizējo apjomu var atgūt, tikai izmantojot atlaižu politiku, Konstantīns Paļgovs nepiekrīt. «Cenas nekritīsies. Pirms trim dienām es runāju ar saviem kolēģiem Ēģiptes viesnīcā, kuri pateica – ja jādod vēl atlaides, tad labāk šajā sezonā viesnīcu vispār neatvērt. Saprotu, ka visa Eiropas tūrisma nozare gaida atlaides, bet šajā situācijā nav uz kā rēķina dabūt atlaides.»

Vajag apdrošināties

Ārlietu ministrija iesaka jebkurai personai, kura dodas uz ārvalstīm, pirms ceļošanas iegādāties dzīvības un veselības apdrošināšanas polisi, kas paredz arī personas repatriāciju slimības vai nāves gadījumā, kā arī reģistrēties konsulārajā reģistrā. Apdrošināšanas kompānijas BTA sabiedrisko attiecību vadītāja Agnese Grīnberga sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka pēdējā laikā vispār pieaug ceļojuma apdrošināšanas polišu skaits. «Cilvēki ir apzinājušies – ja kaut kas nelāgs notiks, tad izdevumi būs daudz lielāki par līdzekļiem, kas iztērēti ceļojuma apdrošināšanai. Mēs nevaram pateikt, vai cilvēki kļuvuši apdomīgāki un tāpēc iegādājas apdrošināšanas polises vai arī vairāk ceļo un tāpēc pieaug apdrošināšanas polišu skaits. Kompānija šobrīd nepiemēro paaugstinātus tarifus polisēm, kas iegādātas braucienam uz Ēģipti. Protams, mēs esam saņēmuši atlīdzības pieteikumus par negadījumiem Ēģiptē (šogad – ap 70), bet tie galvenokārt skar veselības problēmas (apdegumi, dermatīti, bronhīti...) vai sadzīviskas traumas, bet neviens pieprasījums nav saistīts ar nemieros gūtām traumām. Kopumā atlīdzībās ir izmaksāti aptuveni 4400 lati. Ir bijuši arī daži bagāžas zādzības gadījumi. Ceļojuma apdrošināšanas polises cena, protams, ir atkarīga no vecuma grupas, bet, teiksim, 30 gadus vecam ceļotājam polise uz nedēļu Ēģiptē var izmaksāt no sešiem līdz 24 eiro.» Savukārt kompānijas If Apdrošināšana Ceļojumu apdrošināšanas produkta vadītāja Dagnija Rutka Neatkarīgo informē: «Pēdējā laika notikumu kontekstā neesam veikuši nekādas izmaiņas tarifos, jo paļaujamies, ka klienti, izvēloties atpūtas braucienus uz Ēģipti, izvēlas vietas un kūrortus, kuros nav apdraudējuma viņu drošībai un veselībai. To apliecina arī pieteiktās atlīdzības, kurās dominē akūtas saslimšanas vai sīki negadījumi. Pēdējo gadu laikā nav bijušas vērojamas izmaiņas pieteiktajās atlīdzībās. Klienti lūguši kompensēt izdevumus, kas Ēģiptē radušies, meklējot mediķu palīdzību saaukstēšanās, angīnas, drudža, augstas temperatūras, ausu un kakla iekaisumu, arī citu saslimšanu dēļ. Izmaksāto atlīdzību apmērs svārstās no 7 līdz pat 400 latiem, bet vidējais atlīdzības apmērs ir 105 lati.».