Pasaulslavenais Latvijas vijolnieks Gidons Krēmers iespējams sarūgtinājis Krievijas politiķus, sniedzot elektronisko interviju prestižajam laikrakstam The New York Times.
Tā veltīta 7. oktobrī, žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības gadadienā, kopā ar kamerorķestri Kremerata Baltica Berlīnē iecerētajam koncertam Pret Krieviju – ar mīlestību.
«Man bija tā iespēja pavadīt bērnību autoritārā valstī. Tagadējās Krievijas virzība liek man uztraukties un atgādina tos laikus. Esmu pārliecināts, ka ļaudis, kas tik daudz cietuši iepriekšējā gadsimtā, ir pelnījuši cieņu un visu iespējamo brīvību. Mūsdienās notiek pretējais: daudzi cilvēki atkal kļūst nobijušies un nedroši.»
«Tas ir mans necilais mēģinājums darīt kaut ko šo nomākto cilvēku labā, rosināt saprašanos starp tiem, kas pretējā gadījumā turpinās klusēt. Esmu iecerējis šo koncertu kā personisku paziņojumu, kas vērsts pret netaisnību un izteikts vienotā balsī ar draugiem un mūžīgā mūzikā.» Laikraksta intervijā apgalvo pazīstamais vijoļspēles virtuozs Gidons Krēmers.
The New York Times korespondents Maikls Kūpers vaicā Gidonam Krēmeram, vai šis koncerts gadījumā netiek rīkots saistībā ar prezidenta Putina pieņemto antigeju likumu. Uz to Gidons Krēmers atbild: «Koncerts bija ieplānots, vēl pirms šīs sliktā ziņa kļuva zināma visur pasaulē. Tajā pašā laikā mēs neredzam sevi kā cīnītājus pret politisko sistēmu, tās ideoloģiju un likumdevējiem. Mūsu atbalsts veltīts tiem, kas pretēji likumam jau ir kļuvuši vai vēl kļūs par upuriem. Mēs neidentificējam šā pasākuma mērķi ar kādu noteiktu grupu vai kustību, tajā pašā laikā jūtam līdzi visiem Krievijā diskriminētajiem cilvēkiem.» Savā intervijā Gidons Krēmers noraida jebkādus mēģinājumus piesaistīt mākslu konkrētā mirkļa politiskajai konjunktūrai, uzsverot mākslas vispārcilvēcisko raksturu.
«Tas ir un paliek mūsu mērķis Berlīnes 7. oktobra koncertam, kas notiks dienā, kad noslepkavoja Annu Poļitkovsku. Ziņojums ir un paliek pozitīvs – Pret Krieviju ar mīlestību. Mīlestībai ir jāvalda gan mākslā, gan ārpus skatuves. Mākslinieki ir šā vēstījuma nesēji, arī mums ir šī misija. Tas nozīmē, ka mums jābūt atbildīgiem – vienalga, vai tas notiek Berlīnē vai Ņujorkā. Visur!»
Jāatgādina, ka pazīstamā Krievijas žurnāliste, kas rakstīja atklātus materiālus par Čečenijas kara ēnas pusēm, tostarp par tajā notiekošajām zvērībām, tika nogalināta ar diviem šāvieniem 2006. gada 7. oktobrī Maskavas centrā gaišā dienas laikā. Šis notikums izraisīja milzīgu starptautisku rezonansi, tomēr, neraugoties uz Krievijas amatpersonu solījumiem vainīgos noķert, kā arī vairākkārtējiem paziņojumiem, ka par šā nozieguma veikšanu esot aizturēta kāda persona vai pat personu grupa, skaidras atbildes par to, kurš nogalināja pazīstamo žurnālisti un cilvēktiesību aktīvisti, nav.
