Mūzikas ierakstu recenzijas: "CocoRosie" - "Tales Of A Grass Widow"

Ja kādam/kādai, tāpat kā šo rindu autoram, nesanāca 30. jūlijā aizdoties uz šīs amerikāņu artpopa un frīkfolka (Rietumu mūzikas kritiķiem gan labi strādā fantāzija, dažādus stilu nosaukumus izprātojot...) apvienības šovu koncertzālē „Palladium”, tad var paklausīties vismaz „CocoRosie” pēdējo albumu – tieši uz tajā iekļauto skaņu materiālu māsas lielākoties bāzējās arī Rīgas koncertā.

Starp citu, par to vēlāk tika dzirdētas tikai un vienīgi labas atsauksmes, lai gan paši koncerta apjūsmotāji īsti nevarēja pateikt, kas tieši viņiem bija paticis un lielākoties atminējās šokējošos māsu tērpus. Tātad – jāklausās albums.

Jāatgādina, kaekscentriskā grupa „CocoRosie” ir māsu Biankas (viņas iesauka bērnībā bija Koko) un Sjerras (Rouzija) Kesediju izveidots duets. Savā mūzikā viņus savieno nesavienojamo – dziesmās ieskanas pops, hip hop, folks, elektronika, blūzs, afrobīts, opera un... viss pārējais. Līdzības meklējot, kritiķi dažkārt piesauc Bjorku un Keitu Bušu, lai gan pēdējo te sadzirdēt ir pagrūti. „CocoRosie debitēja 2004. gadā ar albumu „La Maison De Mon Rêve”, kas, cita starpā, tika ierakstīts Sjerras toreizējā Parīzes dzīvokļa vannasistabā. Tam sekoja „Noah's Ark” (2005), „The Adventures of Ghosthorse and Stillborn”(2007) un „Grey Oceans” (2010) – desmitiem tūkstoši pārdotu albumu eksemplāri, kas nostiprināja grupas kulta statusu. Šā gada maijā iznāca jaunākais albums „Tales Of A Grass Widow”, kuru līdzproducējis pazīstamais islandiešu komponists, Feistas un Keitas Nešas albumu producents Valgīrs Sigurdsons. Iespējams, tieši viņa dēļ albumam ir tik ļoti „islandisks” skanējums.

PAR. Meditatīvs un skaists ceļojums māsu Kesediju mūzikas pasaulē. Plaši tiek izmantoti visdažādākie instrumenti un staigāts par visdažādāko mūzikas stilu lauciņiem, savu prasmi rāda arī „štata” bītbokseris Tez un taustiņnieks Gael Rakotondrabe (neriskēsim censties uzrakstīt viņa vārda latvisko izrunu), pāris dziesmās viesvokālista lomu labi pilda Entonijs Hegartijs (viņa pazīstamākais projekts – „Antony And The Johnsons”), taču pāri visam, protams, ir pašas Koko un Rouzija.

PRET. Pēc albuma noklausīšanās kaut kā nemaz negribas raut matus un bērt pelnus uz galvas, ka vasaras svelmē netika divas stundas pavadītas „Palladiumā”, lai klātienē noklausītos šīs dziesmas. Jā, protams, „dzīvajā” tas viss noteikti izskatījās un izklausījās krietni vien interesantāk, taču... CD klausoties var piemigt.