Imunitāte kā vairogs pret slimībām

 
©Pixabay

Tuvojoties gada drēgnajiem un tumšajiem mēnešiem, aizdomājamies par imūnsistēmas stiprināšanu. Iesnas, klepus, temperatūra uzskrien – parasti to «norakstām» uz organisma nespēju pretoties vīrusiem. Droši vien var atcerēties parunu par to, ka rati jākaļ ziemā, bet ragavas vasarā, jo organisma aizsargspējas nevarēs izveidot kā uz burvju mājienu. Bet, ja vasarā neesat uzkrājis nepieciešamos vitamīnus un pietiekami norūdījies, nekas nav nokavēts. Neba vasara vien ir gadalaiks, kad var stiprināt imūnsistēmu. Un kaut kad ir jāsāk – vismaz lai norūdītos, rudens ir īstais laiks.

Roņu kļūst vairāk

Biedrības «Latvijas ronis» valdes priekšsēdētāja Sarma Kočāne ar ziemas peldēšanu nodarbojas jau 15. sezonu. Ziemas peldētāji jeb roņi vairs netiek uzskatīti par neprātīgiem cilvēkiem, kuri nezin kāpēc metas ledainā ūdenī. Latvijā ir vairāki roņu klubi un ziemas peldēšanas kustība vēršas plašumā, lai cik dīvaini neskanētu, bet ziemas peldētāji ir arī Meksikā un Brazīlijā. Roņu kustībā Latvijā sāk iesaistīties jaunieši.

Ziemas peldēšana nav tik briesmīga kā no malas izskatās, lai gan viss, kas saistīts ar peldēšanu āliņģī, ir maz pētīts. Latvijā pat nav profesionāli pētīts, ko tas dod organismam. Mediķiem ir piesardzīga attieksme pret tāda veida norūdīšanos,» atzīst Sarma Kočāne. Viņa pārliecinājusies, ka ziemas peldēšana uzlabo imunitāti, taču neapgalvo, ka ronis nekad nesaslimst. Slimo, protams, jo arī ziemas peldētājam kāds bacilis pielīp, bet saaukstēšanās slimības norit vieglākā formā. «Cilvēks saaukstējas, bet ne āliņģī, jo āliņģī sev pāri nedara. Tad domāšana ieslēdzas citā režīmā, cilvēks spēj sevi organizēt un kontrolēt reakcijas. Cilvēks ātri iemācās apjaust, kā jūtas, un, ticiet man, āliņģī sajūtas ir patīkamas.» Turklāt ziemas spelgonī ronis katru dienu jūrā nepeldas un nesacenšas, kurš ilgāk uzturēsies ledainā ūdenī.

Sarma Kočāne izstāsta kādu pieredzi. Ar astmu slimu jauniešu vecāki izlēma kopā ar bērniem nodarboties ar ziemas peldēšanu, jo citi līdzekļi bija izmēģināti, taču nepalīdzēja. Peldēšana āliņģī jauniešus norūdīja un palīdzēja atbrīvoties no astmas, bet roņu kustības aktīviste piebilst, ka tā rīkoties viņa neiesaka visiem. Šajā gadījumā tāds bijis vecāku lēmums.

Laiks norūdīties!

Taču, ja cilvēks vēlas norūdīties, tad nu ir labākais laiks sākt stiprināt organismu. «Norūdīšanās ir nozīmīga imunitātes stiprināšanai. Svarīgs ir arī pareizs dzīvesveids un uzturs, bet paļauties tikai uz vitamīniem - to gan ne,» saka Sarma Kočāne. Peldēšanos atklātā ūdenstilpē var turpināt septembrī - pāris reižu nedēļā, un, skat, oktobra sākumā jau ir ziemas peldēšanas sezonas oficiālā atklāšana, kad kopā ar pieredzējušiem roņiem var norūdīties arvien vēsākā ūdenī. Cilvēks var pamēģināt ziemas peldēšanu oktobrī, novembrī un jau saprast, vai viņam tas patīk, vai ir pieņemami, vai sagādā prieku un patīkamas izjūtas.

Ja ūdenstilpe nav tuvu mājām, tad ziemā ārā var aplieties ar aukstu ūdeni, tikai nevajag slapināt galvu. Var vārtīties sniegā. Vienkāršāk ir rūdīties kontrastdušā, sākot ar remdenu ūdeni un pakāpeniski pazeminot temperatūru.

Lai nodarbotos ar ziemas peldēšanu, nav nav jābūt labam peldētājam. Pat peldēt nepratējs var būt ronis, kurš iebrien ūdenī paplunčāties vai ienirst āliņģī. «Roņiem viss notiek demokrātiski - katrs dara, kā un cik var. Ar ziemas peldēšanu cilvēki nodarbojas, lai labi justos, dzīvotu veselīgi, būtu pozitīvs noskaņojums, iegūtu jauku kompāniju neatkarīgi no vecuma, tautības un politiskās pārliecības. Sportiskie rezultāti nav galvenais. Ziemas peldētāju vidū ir daudz senioru, arī septiņdesmitgadnieku un vecāku. Kādu laiku roņu kustībā bija daudz cilvēku virs četrdesmit gadu vecuma, kas ir loģiski, jo tad sāk aizdomāties par veselību,» stāsta Sarma Kočāne.

Kustību prieks

Cilvēkiem, kuri vēl neriskē pievienoties roņiem, bet daudz laika pavada telpās, kam ir sēdošs darbs vai nākas strādāt pie datora, ir svarīgi izkustēties. Pie datora ir tik ļoti pierasts, ka ne visi darba laikā pieceļas, izkustas, izvingrojas vai vai atpūtina acis. Ja telpā strādā daudz cilvēku, tās netiek vēdinātas, tad vīrusi var «pārceļot» no slimā pie veselā kolēģa.

Piemēram, Rīgā bez maksas tiek piedāvā iespēja vingrot svaigā gaisā. Nodarbības sertificētu treneru vadībā ir pieejamas dažāda vecuma iedzīvotājiem un līdz rudenim notika regulāri - vismaz reizi nedēļā.

Dabīgi imunitātes stiprinātāji

Šogad laiks pašu vāktām tējām ir nokavēts, tāpēc dabīgi imunitātes stiprinātāji jāmeklē aptiekās vai pie zāļu sievām. Vīrusu laikā noderīgas būs kumelīšu, pelašķu, kliņģerīšu tējas. Arī upeņu un aveņu lapas, kas veicina svīšanu un mazina paaugstinātu ķermeņa temperatūru, kā arī mežrozīšu ogu tēja, kas satur daudz C vitamīna. Saaukstēšanās laikā var lietot arī tējas no upeņu vai aveņu ogām vienādās daļās ar mežrozīšu augļiem. Tas būs spēcīgs C vitamīna avots. Upenes satur vitamīnus un mikroelementus, kas stiprina imūnsistēmu.

Tautas medicīnā imunitātes stiprināšanai izmantotas vīgriezes, liepziedi, ugunspuķe (to iesaka lietot fermentētā veidā), salvijas uzlējums. Piemēram, Islandes ķērpis kalpo kā barjera pret dažādām baktērijām, kas vājina organismu, pretvīrusu un imūnsistēmu stimulējoša iedarbība piemīt ehinācijai.

Vīrusu laikā iesaka uzturā lietot fitoncīdiem bagātus augus, un fitoncīdus mēdz dēvēt arī par augu antibiotikām. Fitoncīdi ir bioloģiski aktīvas vielas, kas ātri nogalina mikroorganismus un neļauj tiem vairoties. Populārākais, ko nosauks gandrīz ikkatrs vidējās paaudzes latvietis, ir ķiploks. Taču fitoncīdus saturoša un organismu sargājoša barjera ir arī tēja no žāvētām vai kaltētām ābolu mizām un serdēm, upeņu sula, ļoti daudz fitoncīdu satur vērmeles, priežu skujas, egļu pumpuri. Tos var apliet ar medu un lietot pa karotei organisma stiprināšani.

Medus spēks
Bitenieks Jānis Sulutaurs, kuru Latvijā pazīst kā Daugmales Jāni, ir pārliecināts, ka medus ir noderīgs katram cilvēkam, arī zīdainim, tikai pašam jāizjūt, cik daudz medus ikdienā nepieciešams. «Medus ir ļoti vajadzīgs katram cilvēkam, arī zīdaiņa vecumā. Pat cukurslimnieki var apēst karotīti rapšu medus dienā. Jo enerģiskāks cilvēks, jo vairāk medus patērēs. Gudri sportisti uzturā lieto medu. Medus unikālā īpašība ir tā enerģētiskā vērtība, medus ļoti ātri nonāk asinsritē - jau uzliekot uz mēles,» aizrautīgi stāsta bitenieks. Viņš noteic, ka medus stiprina darbaholiķu organismu, jo šie cilvēki strādā tik intensīvi un daudz, ka visbeidzot organisms tādu tempu nespēj izturēt. Un medus palīdz ātri atgūt spēkus, proti, medus satur ogļhidrātus, kas ātri uzsūcas cilvēka organismā, un monosaharīdus, ko organisms ātri var izmantot kā enerģijas avotu, jo tie tiek uzņemti tikpat kā bez pārveidošanas.

Medū nav tikai saldvielas, tas satur desmitiem cilvēka organismam nepieciešamu vielu, arī enzīmus, kas paātrina organismā notiekošos ķīmiskos procesus, aminoskābes, minerālvielas un vitamīnus. Medum piemīt spēja nonāvēt mikrobus. Savukārt propoliss ir dabīgs antibiotiķis, bet bišu māšu peru pieniņš labvēlīgi iedarbojas uz imūno sistēmu.

Bitenieks Jānis iesaka dienu sākt ar medus dzērienu: 35-40 gramus medus izšķīdināt litrā silta ūdens, un šis dzēriens būs daudz iedarbīgāks nekā kafija.

Labi aizmirstās vecās zāles

Netradicionālās medicīnas ārste, dziedniece Valentīna Žuravļova atgādina, ka visas jaunās zāles ir labi aizmirstas vecās. Saviem pacientiem viņa iesaka rudenī nevis ķerties pie vitamīnu paciņām un burciņām, bet… iznīcināt parazītus. «Lai stiprinātu imunitāti, vajag sākt ar parazītu iznīcināšanu organismā, pēc tam ar bifidobaktērijām var stiprināt zarnu mikrofloru un tikai tad - ķerties pie vitamīniem,» viņa nosauc secību.

Valentīna Žuravļova novērojusi, ka daudziem viņas pacientiem mājās ir suņi vai kaķi un to parazīti nonāk arī cilvēku organismā. Viņa iesaka ķerties pie senču izmantotās metodes parazītu nīdēšanā - ķirbju sēklām. Tās esot lietderīgi kursa veidā - mēnesi - lietot arī bērniem. Ķirbju sēklas ar čaumalu samaļ un pieaugušie lieto pa tējkarotei divas reizes dienā, bērni līdz 7 gadu vecumam - pusi tējkarotes dienā pirms ēšanas. Bērniem, iespējams, nepatiks maltā čaumala, viņiem var pagatavot sēklas bez čaumalas.

Starp citu, ķirbju sēklās esošā aminoskābe palīdz izstrādāt serotonīnu, jo rudenī un ziemā ir pārāk maz saules gaismas, lai cilvēka organismā sintezētu serotonīnu, kas savukārt veicina labāku miegu, palīdz līdzsvarot nervu sistēmu, labvēlīgi ietekmē garastāvokli, psihisko veselību un palīdz ievērot saprātīgu diētu, mazina kāri pēc saldumiem.

Dziedniece piebilst, ka parazītu izdzīšanai var izmantot arī valriekstu čaumalu starpsieniņas, krustnagliņas, tējaskoka eļļu.