Holistiskā medicīna neskata pacientu šauri – dakterējot tikai sasirgušo orgānu, bet gan rauga to kā veselumu. Jau nosaukumā «holistisks» ietverts vārds «veselums» (angļu valodā whole – kopums), uzsver ārsts Jūlijs Volgins, kurš jau aptuveni 20 gadus savā praksē izmanto gan Rietumos dzimušo homeopātiju, gan Austrumu medicīnā balstīto Folla metodi. Viņš atzīst – cilvēks joprojām ir liela mīkla, un atminējumu ne vienmēr izdodas rast pat ļoti pieredzējušam speciālistam.
Jūlijs Volgins, studējot ginekoloģiju tolaik vēl Latvijas Medicīnas akadēmijā, ieinteresējies par akupunktūru, ko praksē tolaik jau izmantoja daži ārsti. Uzmanību saistījusi arī homeopātija, kurai Latvijā ir senas saknes - teju 200 gadu (kad to ieviesa vācu ārsts Sāmuels Hēnemanis). «Tās būtību izsaka šāds teiciens: līdzīgu ārstē ar līdzīgu, proti, tā balstās uz principu, ka ārstniecības līdzeklis lielā devā izraisa tos pašus slimības simptomus, kurus mazā devā ārstē. Homeopātijai nav sakara ar tautas dziedniecību un misticismu, tā ir skaidra un precīza medicīnas nozare, kas pierādījusi savu efektivitāti,» uzsver ārsts. Ja tā būtu viltus zinātne, vai tā būtu guvusi tādu atzinību? Pat Lielbritānijas karaliene dod priekšroku šai ārstniecības metodei. Arī Māte Terēze lietoja homeopātiskās zāles. Un par spīti visam - pat padomju gados Latvijā bija praktizējoši ārsti homeopāti, tikai viņiem nebija oficiāla statusa. Šobrīd gan tas viss notiekot juridiski pamatoti kā oficiālai ārstnieciskai specialitātei. Ārstu biedrība izsniedz sertifikātus: ir eksāmens, ir resertifikācija. Lai arī palēnām, tomēr kopumā informācija nonāk līdz cilvēkiem, arvien lielāks speciālistu loks daudz elastīgāk izturas pret jaunām metodēm un ir gatavi pieņemt to, uz ko savulaik raudzījās ar lielu piesardzību. «Daudz ko vajag vienkārši izskaidrot, tad cilvēks saprot, ka nekāda šarlatānisma nav - ir dziļi pamatotas zināšanas,» ir pārliecināts Jūlijs Volgins.
Viņš pats holistiskajai jeb netradicionālajai medicīnai tuvojies soli pa solim, jo sapratis, ka tradicionālā medicīna nedod visas atbildes. «Lai gan arī tagad tās neesamu saņēmis, jo cilvēka organisms ir ļoti sarežģīta sistēma, kas uzdod daudz mīklu. Faktiski mēs zinām labi ja divus procentus no tā visa. It kā šķiet - ir taču tagad tik daudz iekārtu - gan tomogrāfi, gan elektromagnētiskā rezonanse, bet tie ir tikai palīgi, nevis skaidru atbilžu sniedzēji,» teic ārsts.
Nekā mistiska
Folla metodei ir aptuveni 70 gadu, un Latvijā tā ienāca vien 80. gadu beigās. Ko tas īsti nozīmē? Vienkārši skaidrojot, slimības noteikšanā tiek izmantota sertificēta aparatūra (tā, starp citu, ir ražota Latvijā), ar kuras palīdzību tiek mērīta elektriskā pretestība akupunktūras punktos. Kopumā to ir tūkstoši, bet reālā praksē tiek pārbaudīti aptuveni simt, jo ar tiem pietiek diagnostikai. Šie punkti ir saistīti ar orgāniem, tādējādi ir iespējams iegūt informāciju par orgānu stāvokli, nosakot orgāna aktivitāti un ķermeņa vājās vietas. Elektriskā strāva, kas nāk no orgāniem, iet caur šiem punktiem, un impulsa stiprums rāda konkrētā orgāna stāvokli - jo pretestība lielāka, jo vājāk tas funkcionē. Un otrādi - ja pretestība maza, tad organisma funkcija ir paaugstināta. Mehāniskā punktu stimulācija liek orgānam strādāt slodzes apstākļos - tādējādi var noteikt ne tikai tā pašreizējo stāvokli, bet arī funkcionālās rezerves. Rezultātu nosaka Folla vienībās - no nulles līdz simtam. Norma ir pa vidu. Skaitļi virs tā rāda iekaisuma pakāpi, bet zem tā - deģenerāciju. Kopumā jebkurai slimībai ir sešas pakāpes, un tās ietekmi sākam sajust vien ap piekto vai sesto stadiju, pacietīgi skaidro Jūlijs Volgins. Ja pašreiz varbūt izskatās, ka ķermeņa vai orgāna funkcijas strādā labi, tad tas ir tikai miera stāvoklī. Piemēram, sirds darbojas normāli, un arī kardiogramma nekādas patoloģijas neuzrāda, bet simptomātika tomēr ir aizdomīga. «Ko tad darām? Pastiprinām fizisko slodzi, un uzreiz kļūst skaidrs, kad uzrādās patoloģiskas atkāpes no normas. Mēs to pašu slodzi dodam, stimulējot konkrētus punktus.» Tas pats var būt ar aknām - analīzes (tās parasti nodod miera stāvoklī) var būt teju ideālas, taču slodzes apstākļos izrādās, ka enerģijas rezerves ir zemas, un tas var būt par iemeslu slimības progresēšanai, jo aknas ir orgāns - enerģijas ražotājs, kas atbild par daudz ko - par vielmaiņu, par holesterīnu, par locītavām, par detoksikāciju, par venozās sistēmas darbību, arī par gremošanas funkcijām. Lai precizētu, kas īsti kaiš, papildus tiek izmantoti arī testa preparāti.
Aparatūra gan parāda tikai elektriskās pretestības lielumu, taču neatšifrē slimību. «Tālākais jau ir ārsta darbs: manas zināšanas un pieredze,» uzsver Jūlijs Volgins, piebilstot, ka tieši pieredze ir svarīgākā komponente.
«Var būt tā, ka cilvēkam ir it kā vairākas slimības, bet cēlonis tām var būt viens - tikai ar desmit simptomiem. Tas uzreiz obligāti nav jānovērš ar homeopātiju vai akupunktūru, vispirms jāsaprot, kas notiek ar pacienta organismu. Ja mēs atrodam tā vājākās vietas, tad mums ir cerība palīdzēt,» saka homeopāts, piebilstot, ka Folla metode ir unikāla ar to, ka tā savieno Austrumu un Rietumu medicīnu. Taču to var savienot arī ar Eiropas tradicionālo medicīnu - ārstēšanā izmantojot nevis homeopātiskās, bet farmakoloģiskās zāles. «Gribu uzsvērt, ka homeopātijā pacientiem ar vienu un to pašu diagnozi būs atšķirīgas zāles, jo tai var būt dažādi iemesli,» norāda ārsts. Gastrīta cēlonis var būt nepareiza pārtikas produktu lietošana, nervu sistēmas problēmas vai žults ceļu patoloģijas. Tā var būt arī infekcija. Tātad zāles katram pacientam būs atšķirīgas un arī deva būs cita. Diagnostikas laikā tiek atrasts labākais variants un individuāli izstrādāta receptūra (nepieciešamie preparāti). Vienkāršākos gadījumos tiek ieteikti vitamīni vai homeopātiskie līdzekļi, sarežģītākās reizēs - arī recepšu medikamenti. «Tehnoloģija ļauj piedāvāt ne tikai piemērotākos preparātus, bet arī ņemt vērā dažādas ietekmes, piemēram, kā uz cilvēku iedarbojas dators, mobilais telefons, radioviļņi vai arī pārtikas produkti,» teic Jūlijs Volgins.
Meklē atbildes
Viņš gan neapgalvo, ka var tikt galā ar visām slimībām. Viņš neņemtos ārstēt dažādu atkarību pārņemtos: «Strādājot ar šo metodi, nevaru būt psihologs vai narkologs un novērst šāda veida problēmas. Tur labāk palīdzēs pieredzējis speciālists.» Jā, daudz ko var iemācīties, tomēr mēģināt aptvert visu nav iespējams. Taču jāmācās tiešām ir visu laiku, jo praksē nākas sastapties ar sarežģītām diagnozēm, un ir pacienti, kuriem ārsts spēj tikai daļēji vai pat nespēj palīdzēt, tāpēc slīgt pašapmierinātībā nav laika. «Nereti ar cilvēku ir kā ar mašīnu - tu redzi, ka kaut kas nav tā, bet nevari atrast īsto vietu. Mašīna ir daudz pārskatāmāka nekā cilvēks, jo tā ir izjaucama un saliekama, detaļas nomaināmas, shēmas visas priekšā, taču tas negarantē, ka pēc remonta tā ies bez ķeršanās.»
Tas gan vienlaikus esot izaicinājums - atrast līdzekļus, ar kuriem tikt galā ar slimībām, kuras nepadodas ārstēšanai. Tas dzen uz priekšu - jo neesot izvēles. «Es nedrīkstu nolaist rokas, tāpēc meklēju atbildes literatūrā. Tiekos un runājos arī ar Holistiskās medicīnas asociācijas biedriem - un jo īpaši ar Folla sekcijas dalībniekiem sēdēs, kur apspriežam jaunumus, jo kāds vienmēr ir bijis kursos vai ticies ar ārzemju kolēģiem.»
Vaicāts, vai piekrīt tam, ka daudzas kaites rodas «no nerviem», viņš atbild, ka tiesa gan: tie ir liels provokators slimību cēloņiem. Stresa situācijās saasinās veselības problēmas, norādot uz vājajām vietām organismā. Protams, viņš mēģinot pacientam ieteikt mainīt kādus paradumus, ne tikai izrakstīt zāles. Tomēr cilvēkam ir grūti koriģēt savus uzvedības modeļus. Tāpēc tas, vai viņš ņems padomus vērā, ir atkarīgs no katra gribasspēka. Patiesībā jau visi zinot vienkāršās patiesības, ar ko vajadzētu sākt: nepārēsties, baudīt sabalansētu pārtiku, nedzert sintētiskos un pārsaldinātos dzērienus un alkoholu, nesmēķēt, vairāk kustēties. Zināt gan zina, taču - cik to liks lietā? Jūlijs Volgins ievērojis, ka homeopātija bieži vien palīdz mainīties. Kad organismā sākas ārstnieciski procesi, cilvēks pats brīnās, ka pēkšņi nometis smēķēšanu, sācis nodarboties ar sportu. Daudzi meklē veidu, kā uzlabot, kā tagad mēdz teikt, savu dzīves kvalitāti. Ceļi uz pilnveidošanos un ārstēšanos ir dažādi, un pateikt vienu - pareizo - nav iespējams.
Problēmu sākums jau bērnībā
Dakteris atzīst, ka lielākoties pie viņa nāk pacienti ar nopietnām slimībām - daudzi izgājuši veselu rindu tradicionālās medicīnas speciālistu, meklējot, kas var palīdzēt izārstēties. Taču ir tādi, kas ir orientēti uz holistisko medicīnu un izmanto tās metodes. Kādreiz galvenais kontingents bijis vidēja vecuma sievietes un seniori, bet tagad sākuši nākt arī vīrieši, kas gan kopumā ir diezgan kūtri ārsta apmeklētāji. Ja tomēr viņi to darot, tad grib tūlītēju efektu. Pēdējā laikā uz pieņemšanu nākot arī daudzi jaunieši, jo ir sapratuši, ka veselība ir jāstiprina, jāreaģē uz pirmajiem simptomiem, nevis jāgaida, kad slimība kļūst hroniska. Patiesībā jau daudzas problēmas iezīmējas agrā bērnībā, taču ne vienmēr tās protam atšifrēt. Homeopāts skaidro: ja mazotnē bijušas biežas angīnas, tad tās ir pirmās pazīmes, ka vēlāk būs sarežģījumi ar aknām un to funkcijām - žultsakmeņi, locītavu problēmas, varikozas vēnas, holesterīns, hemoroīdi. Ja savukārt ir jāmokās ar haimorītiem, tad būs liga ar kuņģi un aizkuņģa dziedzeri. Tātad, ja 50 gados ir vesels slimību komplekss, tad tas sācis krāties nevis pirms pāris gadiem, bet vismaz 40. Vai tādā gadījumā var tapt vesels mēneša laikā? Būs jāveltī krietnas pūles, lai izārstētos un uzlabotu orgānu funkcijas.
Jūlijs Volgins atgādina, ka bērnu jau mazotnē vajadzētu atvest pie homeopāta, lai savestu kārtībā organismu. Tas ir tāpat kā pie astrologa - lai noskaidrotu atvases gara dotības, talantus. Ceļu vajag sākt veidot un nogludināt pēc iespējas agrāk, jo tas ļaus nodzīvot kvalitatīvāku mūžu. «Ja mazotnē jau atradīsiet vājos punktus, tad tos varēs laikus stiprināt. Piemēram, bērnībā vajag ļoti pievērst uzmanību gremošanai. Jo var teikt, ka imunitāte veidojas vēdera dobumā. Daudziem bērniem bieži žults ceļi strādā ne īpaši labi - organismā neuzsūcas atbilstošas vielas un veidojas nepilnvērtīga imunitāte. No tā tālāk rodas alerģijas, augšējo elpošanas ceļu slimības. Ļoti rets ir salikums: bieži haimorīti un pilnīgi vesels vēders. Tāpēc vienmēr cenšos noskaidrot, kā strādā gremošanas trakts, kurus produktus bērns ēd un kurus - ne. Nereti bērns ir ļoti izvēlīgs - neēd zivis un gaļu. Kāpēc? Jo nevar sagremot. Mazajiem ir ļoti laba pašregulācija, un viņi atsakās ēst to, ar ko netiek galā. Tā kā viņš neuzņem pilnvērtīgu barību, ir skaidrs, ka turpmāk būs problēmas ar imunitāti. Gribu teikt, ka daudziem trūkst vai ir pazemināts D vitamīna līmenis - tas ir ļoti bīstami, jo šīs komponents ir svarīgs kauliem un nervu sistēmai,» par sakarībām, kas veidojas bērnībā, stāsta ārsts.
Dakteris apliecina: pilnīgi veselu pacientu nav nācies pārbaudīt, katram ir savas vājās vietas. Pat cilvēkam, kas var būt klīniski pilnīgi vesels un justies labi. «Te būtu runa par profilaksi - stiprināt vietas, kas ir potenciāli vājākas. Tad var palīdzēt ar zālēm, vitamīniem, lai, kļūstot vecākam, kad orgāni sāk strādāt ar pārslodzi, var visas problēmas minimizēt. Man bija 92 gadus veca paciente, kurai sūdzību praktiski nebija - vien nedaudz sāpēja mugura. Tas nozīmē, ka cilvēks spējis organismu noturēt līdzsvarā. Viņš jūtas komfortabli - lūk, tā būtu jābūt.»
Lai to panāktu, vajag panākt līdzsvaru arī domāšanā - pie katra sīkuma prast neiekrist emocionālās bedrēs. Ārsts pasmīn, ka mēs esam vārdu «stress» pārvērtuši par bubuli. Patiesībā mūsdienās tas ir daudz mazāks nekā iepriekšējām paaudzēm. Ko lai sakot tie, kas pārcietuši karus, izsūtīšanas, vajāšanas? «Īstenībā mums nepietiek stresa, tāpēc tas tiek mākslīgi uzkurināts. Skatieties, cik daudz televīzijā ir asa sižeta, šausmu un piedzīvojumu filmu. Cilvēki skatās tās, un tas nozīmē, ka stresa nepietiek. Pārāk labi dzīvojam,» konstatē Jūlijs Volgins.
