As­tro­lo­ģi­ja un me­di­cī­na: kā tās viena otru papildina

© Pixabay

Sirmā senatnē neviens mediķis nevarēja praktizēt, ja viņam nebija astroloģijas zināšanu. Mēs esam daļa no kosmosa, un katra cilvēka astroloģiskajā kartē redzamas iespējas un riski. Precīzas diagnozes noteikt nav iespējams, taču iespējams pateikt, kam būtu jāpievērš uzmanība.

Savu skatījumu par cilvēka veselību saistībā ar astroloģiju stāsta Alek­sandrs So­ko­lovs - as­tro­logs ar aug­stā­ko iz­glī­tī­bu me­di­cī­nā, Lat­vi­jas As­tro­lo­gu aso­ci­āci­jas biedrs, ku­ram iz­snieg­ta bied­ra kar­te ar pir­mo nu­mu­ru. Vi­ņa pie­re­dze gan as­tro­lo­ģi­jā, gan me­di­cī­nā ļauj iz­teikt strik­tu, bet pa­ma­to­tu vie­dok­li par ļo­ti no­zī­mī­gu cil­vē­ka dzī­ves sa­stāv­da­ļu - ve­se­lī­bu.

Sli­mī­bu ho­ro­sko­pā ne­redz
Alek­sandrs So­ko­lovs uz­ska­ta, ka ir jā­pa­sa­ka: «As­tro­lo­gam, tā­pat kā kat­ram cil­vē­kam, ir tie­sī­bas uz­tvert lai­ku, laik­me­tu, kos­mo­su, kā vi­ņam gri­bas, bet bū­tu la­bi, ja cil­vēks ap­zi­nā­tos sa­vu po­zī­ci­ju. Ma­na po­zī­ci­ja ir tā­da, ka ga­ta­va nā­kot­ne ne­ek­sis­tē, mēs ne­va­ram zi­nāt, kas būs. Es uz­ska­tu - kaut gan uz cil­vē­ku ie­dar­bo­jas dau­dzas da­žā­das iner­ces, ku­ras spē­cī­gi ie­tek­mē, mums tik un tā ir iz­vē­le. Tā­pēc ma­nas pro­gno­zes ir var­bū­tī­bas.»

As­tro­lo­ga pos­tu­lāts ir - cil­vē­ka ho­ro­sko­pā sli­mī­bu nav. Lūk, Alek­san­dra So­ko­lo­va ska­tī­jums uz me­di­cī­nas un as­tro­lo­ģi­jas sais­tī­bu:

- Jā, va­ru ie­ska­tī­ties ho­ro­sko­pā un pa­teikt - pa­stāv lie­lā­ka var­bū­tī­ba, ka te­vi ap­draud asins­ri­tes trau­cē­ju­mi, bet te­vi - el­po­ša­nas trak­ta pro­blē­mas, un va­ru ļo­ti kon­krē­ti pa­teikt, cik il­gi tāds pe­ri­ods tur­pi­nā­sies. Pat ne­zi­nu, vai cil­vēks sa­slims, bet zi­nu, ka var­bū­tī­ba pa­sli­mot, pie­mē­ram, šo­gad no­vem­brī vi­ņam ir ļo­ti lie­la. As­tro­lo­ģi­ja ir uni­kā­la sis­tē­ma, ku­ra ļauj pre­cī­zi strā­dāt ar lai­kiem, ne­vis pro­gno­zēt ten­den­ces, kā da­ra jeb­ku­ra ci­ta zi­nāt­ne, pie­mē­ram, fi­zi­ka, eko­no­mi­ka, et­no­lo­ģi­ja. Tur spe­ci­ālis­ti, iz­pē­tot li­kum­sa­ka­rī­bas, var teikt - pēc 15-20 ga­diem no­tiks tas un tas. As­tro­logs iz­man­to as­tro­no­mis­ku, ci­tiem vār­diem sa­kot, ab­so­lū­ti pre­cī­zu in­for­mā­ci­ju. Iz­man­to­jot to, var kon­krē­ti pro­gno­zēt no­ti­ku­mus ne ti­kai gad­sim­tā, ne ti­kai ga­dā, ne ti­kai mē­ne­sī, bet die­nā, stun­dā un pat mi­nū­tē.

Ta­ču sli­mī­bas ho­ro­sko­pā ne­mek­lē­jam! Es il­gus ga­dus at­kār­to­ju, ka sli­mī­ba ir ho­ro­sko­pa ener­ģi­jas jeb pla­nē­tu mo­ti­vā­ci­jas ne­re­ali­zē­ta, sa­grau­jo­ša dar­bī­ba. Ne­kas ne­ro­das pēk­šņi - šo­dien sli­mo, bet va­kar bi­ji ve­sels. Nē! Kad tiek kon­cen­trē­ta iek­šē­jā ener­ģi­ja, cil­vē­kam ro­das sa­sprin­gums. Ja viņš zi­na, kur to iz­lie­tot, da­ra to in­tui­tī­vi vai ar as­tro­lo­ga pa­lī­dzī­bu, tad ir ve­sels, ak­tīvs un veik­smīgs.

Pie­mē­ram, Ve­ne­ras mo­ti­vā­ci­ja ir skais­tums. Ja tā­da ir cil­vē­ka ho­ro­sko­pā, tad lai viņš ra­žo, pie­mē­ram, mo­des pre­ces! Ja ir īs­lai­cīgs Ve­ne­ras ak­cents, tad ta­jā pe­ri­odā lai krā­so Liel­die­nu olas, zī­mē, dzied, ra­da skais­tu­mu, prie­ku un kom­for­tu dvē­se­lei! Ja ir Mar­sa ak­cents, tad jā­būt ļo­ti ak­tī­vam un vis­la­bāk - fi­zis­ki ak­tī­vam. Sa­vu­kārt 12. mā­ja ho­ro­sko­pā tiek dē­vē­ta arī par slim­nī­cu mā­ju. Tas no­zī­mē, ka var būt sli­mī­bas, ku­ru ār­stē­ša­nai va­ja­dzī­gi pa­pil­du ap­stāk­ļi. Ne­ru­nā­jot par tik ne­skaid­rām lie­tām kā mis­ti­ka un no­slē­pu­mi, 12. mā­ja ir arī kal­po­ša­nas mā­ja. Tā­tad cil­vē­kam gri­bas pa­lī­dzēt ci­tiem. Ja viņš to ne­da­ra, tad šī kal­po­ša­nas ener­ģi­ja ne­tiek lie­to­ta.

Cil­vē­kam ir iz­vē­le iz­pil­dīt ma­nas re­ko­men­dā­ci­jas vai ne, var­būt viņš in­tui­tī­vi kaut ko ci­tu at­ra­dīs. Ja cil­vēks to ne­da­ra, tad ener­ģi­ja sa­krā­jas un ro­das psi­hisks sa­sprin­gums, ne­no­tiek gre­mo­ša­na, un tas var ie­tek­mēt fi­zio­lo­ģis­kos pro­ce­sus mus­ku­ļos un asins­ri­tē tik stip­ri, ka trau­cē arī fi­zio­lo­ģis­kām fun­kci­jām. To sau­cam par sli­mī­bu. Ne­ru­nā­sim par pēk­šņu iz­ār­stē­ša­nos, bet tie­šām var būt ga­dī­ju­mi, kad cil­vē­kam fan­tas­tisks iek­šē­jais sa­sprin­gums bei­dzas tam­dēļ, ka ho­ro­sko­pā bei­dzas šis posms. To var pie­ļaut.

Ru­nā­jot par on­ko­lo­ģis­kām sli­mī­bām, ne­drīkst cil­vē­kam dot sap­ni, ka beig­sies kāds pe­ri­ods un viss būs la­bi. Pirm­kārt, kaut kas var mai­nī­ties, ja cil­vēks mai­na arī ār­stē­ša­nu un pa­ra­du­mus, pie­mē­ram, ēša­nu. Otr­kārt, on­ko­lo­ģis­kās da­bas pa­ma­tā ir Plū­tons, kas sim­bo­li­zē kaut ko ilg­lai­cī­gu, pa­kā­pe­nis­ku, dzi­ļu, kam at­slē­gas vārds ir pār­kār­to­ša­nās. Tas no­zī­mē - cil­vē­kam jā­at­ce­ras, ka nav or­gā­na vai audu vē­zis, bet ir on­ko­lo­ģis­ka or­ga­nis­ma sli­mī­ba, jo or­ga­nis­mam vie­na no fun­kci­jām un va­ja­dzī­bām ir kat­ru brī­di mek­lēt ati­pis­kas šū­nas un iz­nī­ci­nāt tās. Ja sis­tē­ma, kas iz­nī­ci­na šū­nas, ne­strā­dā, tad var pa­rā­dī­ties vē­zis. Lai pār­trauk­tu šo pro­ce­su, or­ga­nis­mam jā­būt spē­cī­gam, tā­pēc pēk­šņi ne­kas ne­no­tiek.

Zi­vīm - pē­das, Aunam - gal­va

Tie­šām, kopš šu­me­ru lai­kiem vai pat vēl se­nāk ek­sis­tē zo­di­akā­lais cil­vē­ciņš - jeb­ku­ram as­tro­lo­gam la­bi zi­nā­ma shē­ma par zo­di­aka zīm­ju ie­tek­mi or­ga­nis­mā. Lai to sa­pras­tu, cil­vē­kam jā­būt as­tro­lo­ģis­ki iz­glī­to­tam. Dau­dzus ga­dus to pē­tot, zi­nu, ka ir jā­ska­tās kom­plek­si.

Ma­nai dzim­tai ir ļo­ti rak­stu­rīgs Ziv­ju ak­cents. Ma­nas tre­šā un ce­tur­tā mei­tas ir Ziv­ti­ņas. Kad pie­dzi­ma pirm­ā Ziv­ti­ņa, tie­šām ie­vē­ro­ju, ka ci­ti bēr­ni skrai­da pa­gal­mā un sa­sit, pie­mē­ram, gal­vu, bet Ziv­ti­ņai vien­mēr kaut kas ar kā­jām at­ga­dās. Vis­i pel­das, vi­ņa ar glie­mež­nī­cu sa­griež pē­das.

Tā­pēc va­ru teikt, ka pa­stāv sais­tī­ba, bet ne jau ti­kai tā­da, tik vien­kār­šo­ta. Zi­not par or­ga­nis­ma sis­tē­mām, fun­kci­jām, audiem, or­gā­niem un fi­zio­lo­ģi­ju, es ļo­ti daudz ko ci­tu va­ru pa­stās­tīt par to, kas no­tiek Ziv­ju or­ga­nis­mā sais­tī­bā ar lei­ko­cī­tiem, aiz­kuņ­ģa dzie­dze­ri un imu­ni­tā­ti, un tad pē­das ne­būs gal­ve­na­jā vie­tā. Tās ir ob­jek­tī­vas zi­nā­ša­nas. Tā­pēc, ne­no­lie­dzot kla­sis­kos priekš­sta­tus, es gri­bē­tu teikt, ka kopš se­na­jiem lai­kiem ir kļu­vis zi­nāms daudz kas jauns. Un ir daudz vai­rāk mums vēl ne­zi­nā­mā.

La­bāk - ve­se­lī­bas as­tro­lo­ģi­ja

Ne­ek­sis­tē me­di­cī­nis­kā as­tro­lo­ģi­ja, tā­pat kā biz­ne­sa vai kā­da ci­ta as­tro­lo­ģi­ja. As­tro­lo­ģi­ja ir sen­se­na dis­cip­lī­na, kas ļauj rī­ko­ties, iz­man­to­jot sim­bo­lus. Tā ir sim­bo­lu sis­tē­ma, ku­ra, ja cil­vēks ir ārsts, ļauj vi­ņam ie­dzi­ļi­nā­ties cil­vē­ka or­ga­nis­mā, ja eko­no­mists - daudz skaid­rāks kļūst eko­no­mi­kā no­tie­ko­šais, un tā tā­lāk.

Pirms 300 ga­diem me­di­cī­na bi­ja pri­mi­tī­vā lī­me­nī, ta­gad tā ir aug­stā lī­me­nī, un šo­dien as­tro­lo­ģi­ja ne­ko daudz me­di­cī­nai dot ne­var. Arī tā­pēc, ka me­di­cī­na kā ār­stē­ša­nas dis­cip­lī­na pa­līdz sli­mam cil­vē­kam un ār­stē, bet as­tro­lo­ģi­ja ir in­for­ma­tī­va dis­cip­lī­na, veids, ar ku­ru va­ram kaut ko uz­zi­nāt. Ārsts var no­teikt ār­stē­ša­nu, bet as­tro­logs pa­pil­dus var iz­vē­lē­ties lai­ku. Bet - tas no­tiek ti­kai pa­pil­dus!

Pie­krī­tu, ka mūs­die­nās as­tro­lo­ģi­jai me­di­cī­nā ir sa­va vie­ti­ņa. Tu­vā­ka­jā lai­kā, kad me­di­cī­nu sa­sniegs vēl lie­lāks pro­gress, as­tro­lo­ģi­jas vie­ta ta­jā sa­ma­zi­nā­sies, kaut arī tad var­būt skaid­rā­ka kļūs as­tro­lo­ģi­jas lo­ma, lai to iz­man­to­tu ār­sti. Jā­sa­prot, ku­rā vie­tā un ko ar to var da­rīt.

Tā­pēc for­mu­lē­ju, ka la­bāk bū­tu ru­nāt ne­vis par me­di­cī­nis­ko, bet par ve­se­lī­bas as­tro­lo­ģi­ju. Tie­ši tā­lab, lai uz­tu­rē­tu ve­se­lī­bu, as­tro­lo­ģi­ja ir vis­no­de­rī­gā­kā. Ho­ro­sko­pā va­ram iz­la­sīt, kā­das ir cil­vē­ka fi­zio­lo­ģis­kās īpat­nī­bas, kā viņš at­šķi­ras no ci­tiem. Vie­nam de­rē­tu fizio­te­ra­pi­ja, ci­tam va­ja­dzī­ga ma­sā­ža un ūdens pro­ce­dū­ras, vēl kāds vien­mēr salst, un vi­ņam va­jag sil­do­šas pro­ce­dū­ras. Ja ir akū­ta sli­mī­ba, kur ne­pie­cie­ša­ma ķi­rur­ģis­ka ope­rā­ci­ja vai no­piet­na ār­stē­ša­na ar zā­lēm, tad va­ja­dzī­ga me­di­cī­na.

Mē­ness fā­zes ir tik vis­pār­īgs fak­tors, ka ne­ko no­piet­ni ne­mai­na, kad iz­vē­la­mies ope­rā­ci­jas lai­ku, bet pla­šā­ku pa­ma­to­ju­mu tie­šām dod. Kad Mē­ness aug, tad or­ga­nis­mā vi­sās šū­nās pār­sva­rā no­tiek ana­bo­lis­kas re­ak­ci­jas - iz­aug vai­rāk ne­kā pa­zūd. Kad Mē­ness dilst, tad or­ga­nis­mā viss brem­zē­jas. Ja gri­bam kaut ko lik­vi­dēt, lai ne­at­kār­to­jas, tad drī­zāk de­rē­tu ope­rēt pē­dē­jā Mē­ness ce­tur­tda­ļā. Ja gri­bam, lai audi la­bāk sa­aug­tu, ja cil­vēks ir no­vā­ji­nāts un audi slik­tāk dzīst, tad va­rē­tu iz­man­tot pirm­ās Mē­ness cik­la die­nas.

Tā­pēc sa­ku, ka, ru­nā­jot par ve­se­lī­bu, as­tro­lo­ģi­ja pār­vēr­šas par māk­slu, ne­vis zi­nāt­ni, jo ir ļo­ti daudz vie­dok­ļu un fak­to­ru, kas jā­ie­vē­ro.

Pro­gno­zes ho­ro­sko­pa zī­mēm: ti­cēt vai nē?

Ir di­vi pro­gno­zes vei­di: ap­kār­tē­jai vi­dei jeb vis­pā­rē­jais stā­vok­lis un cil­vē­ka iek­šē­jais stā­vok­lis. Jeb­ku­ram cil­vē­kam pie­mīt paš­sa­jū­ta - vai vi­ņam ir kom­for­tab­li vai sāp, un ir ap­kār­tē­jie ap­stāk­ļi, ku­ri ir vie­nā­di vis­iem. Tā­pēc vis­pār­īgo jeb ap­kār­tē­jās vi­des pro­gno­zi iz­glī­tots as­tro­logs ne­rak­stīs ho­ro­sko­pa zī­mēm. Jā­sa­prot, ka vis­pā­rē­jai pro­gno­zei vēr­tī­ba ir daudz ma­zā­ka, bet arī ta­jā va­rē­tu kaut ko iz­la­sīt, ja tik­tu no­rā­dī­tas as­tro­lo­ģis­kas ten­den­ces, kas ie­tek­mē vi­sus cil­vē­kus.

Otrs veids - pro­gno­zēt cil­vē­ka iek­šē­jo stā­vok­li. Ār­ā var būt ļo­ti labs laiks, bet, ja man ir slik­ti, tem­pe­ra­tū­ra, sāp zobs vai vēl kas, es, vis­ti­ca­māk, ne­kur ne­ie­šu. In­di­vi­du­āla pro­gno­ze ir daudz vēr­tī­gā­ka. Tā­pēc ir jā­sa­prot, ka ho­ro­sko­pa zī­mēm la­bā­ka­jā ga­dī­ju­mā sa­krīt di­vi pro­cen­ti pro­gno­žu, jo pla­nē­tas, kas ir īpa­ši sais­tī­ta ar kā­du zī­mi, ak­cents šīs zī­mes pār­stāv­jus var ie­tek­mēt drus­ciņ vai­rāk. Bet tas ir ļo­ti nie­cīgs pro­cents!

Nav as­tro­lo­ģis­ka pa­ma­ta zo­di­aka zīm­ju pro­gno­zēm - Skor­pi­onam tas, Sva­riem kas cits. Kad pa­rā­dī­jās pro­gno­zes zī­mēm? Ne tik sen, pirms 100 ga­diem, viens ame­ri­kā­ņu as­tro­logs to iz­gud­ro­ja. «Pal­dies» vi­ņam, jo ta­gad ne­viens cil­vēks ne­sa­prot, kas no­tiek. Cil­vē­ki bie­ži kaut ko ne­zi­na, bet uz­ti­cas. Ne­drīkst ti­cēt ti­kai tā­pēc, ka kāds mīts ek­sis­tē. Cit­reiz at­klā­jam, ka bi­jis kāds gud­ri­nieks, kurš kaut ko pa­tei­cis bez pa­ma­to­ju­ma. Ja at­ro­dam pa­ma­to­ju­mu un pār­bau­dām, tad va­ram to iz­man­tot. Ir jā­sa­prot li­kum­sa­ka­rī­bas - ja vie­nam kaut kas šķiet mis­ti­ka, tad otrs to ne­uz­tvers tā­pat. Tā­pēc ir jā­mek­lē spe­ci­ālists, kurš zi­nās un iz­skaid­ros to, kas jums nav skaidrs.

Horoskopi

Daži cilvēki, kas dzimuši zem noteiktām zodiaka zīmēm, nevar lepoties ar finansiālo stabilitāti, bet citi pārliecinoši virzās uz saviem mērķiem, cenšoties sasniegt bagātību un atzinību. Uzziniet, kam būs pārtikusi dzīve.