Fri­zū­ru ho­ro­sko­pi

Bērni un jaunieši ir radoši, it sevišķi, kad pienāk dinamiskie tīņa gadi. Viens savus blondos matus pārkrāso piķa melnus pa gotu modei, cits zēngalviņā izskuj rakstu zīmes, krāsainas šķipsnas, cirtainas lokas... Arī tas, kas cilvēkam uz galvas, ir viņa personības izpausme. Mazliet nopietni, mazliet pa jokam – frizūru horoskopi.

AUNS

Auni ir ļo­ti pra­sī­gi un sa­vu iz­ska­tu vēr­tē, va­rē­tu teikt, pat pie­ka­sī­gi. Vi­ņu augst­ās pra­sī­bas at­tie­cas arī uz fri­zū­ru. Auni al­laž iz­ska­tās kār­tī­gi un sti­lī­gi un vis­bie­žāk par sa­vu fir­mas zī­mi iz­vē­las da­bis­kus, cir­tai­nus ma­tus (ja tie ir vi­jī­gi kopš dzim­ša­nas). Vi­ņi re­ti pie­krīt eks­pe­ri­men­tēt ar fri­zū­ru - ja vi­ņi kā­du ma­tu grie­zu­mu ir at­zi­nu­ši par pie­mē­ro­tā­ko, tad to il­gi ne­mai­na. Sva­rī­gā­kais no­sa­cī­jums: lai ma­tu grie­zums bū­tu ērts un fri­zū­ras sa­kār­to­ša­na ne­pra­sī­tu il­gu lai­ku - tā­da ir gan puišu, gan meiteņu pra­sī­ba. Vi­ņi lie­lā­ko­ties iz­vē­las īsu un mo­der­nu ma­tu sa­kār­to­ju­mu. Puišiem tī­ka­mā­kais šķiet pār­is mi­li­met­ru garš ma­tu grie­zums vai, kā tau­tā mēdz teikt, ezī­tis, bet meitenes priekš­ro­ku dod vai nu īsam ma­tu grie­zu­mam, vai arī ga­riem, da­bis­ki vi­jī­giem ma­tiem. Auna pri­ori­tā­te ir kla­si­ka vai spor­tisks stils.

VĒR­SIS

Vēr­ši ļo­ti uz­ma­nī­gi iz­tu­ras pret sa­viem ma­tiem un fri­zū­ru mai­na pie­sar­dzī­gi, par bū­tis­kā­ko kri­tē­ri­ju uz­ska­tot kom­for­tu un ne­vai­no­ja­mu ma­tu sa­kār­to­ju­mu. Vi­ņi die­zin vai iz­vē­lē­sies le­cī­gas un klie­dzo­šas, ul­tra­mo­der­nas un eks­klu­zī­vas fri­zū­ras, drī­zāk kaut ko kla­sis­ku: ka­rē vai vi­dē­ja ga­ru­ma grie­zu­mu tais­niem ma­tiem. Spro­gas, lo­kas un il­gviļ­ņi Vēr­šus ne­sa­jūs­mi­na. To­ties vi­ņi mēdz aiz­rau­ties ar ma­tu krā­so­ša­nu, tā­pēc ne­brī­nie­ties, ja ne­dē­ļas lai­kā uz šīs zo­di­aka zī­mes pār­stā­ves gal­vas ie­rau­dzī­siet krā­su ka­ko­fo­ni­ju - ne­dē­ļas sā­ku­mā Vēr­ša meitene var būt blon­dī­ne, pēc tam bru­ne­te un vis­bei­dzot rud­ma­te. Pui­šiem pa­tīk vien­kār­ša fri­zū­ra, bet to pa­pil­di­nās sti­lī­ga sprā­dze vai kāds cits ak­se­su­ārs, pie­mē­ram, pu­ķes for­mā. Ik­die­nas ru­tī­nā Vēr­ši ne­smā­dēs zir­gas­tē sa­ņem­tus ma­tus, un tā­dā iz­ska­tā vi­ņi var do­ties vi­sur - gan uz dar­bu, gan uz te­āt­ri.

DVĪ­ŅI

Dvī­ņus Mā­te Da­ba ir ra­dī­ju­si kā spil­gtus un iz­teik­smī­gus cil­vē­kus, un gan­drīz vien­mēr vi­ņi ir ap­mie­ri­nā­ti ar to, kas jau bi­jis ie­likts šū­pu­lī. Ta­jā skai­tā ar iz­ska­tu. Dvī­ņi re­ti pie­krīt eks­pe­ri­men­tēt ar sa­viem ma­tiem, bet arī nav ar mie­ru gal­vas ro­tu sa­vākt vien­kār­šā as­tī­tē vai co­pī­tē. Vi­ņiem pa­tīk vi­jī­gi, brī­vi krī­to­ši, vi­dē­ji ga­ri ma­ti, vieg­li vei­do­ja­mas fri­zū­ras. Bū­tis­ki, lai fri­zū­ra bū­tu uni­ver­sā­la un Dvī­ņi pa­ši to va­rē­tu ie­vei­dot tā, kā va­jag - at­ka­rī­bā no laik­ap­stāk­ļiem vai no­ska­ņo­ju­ma, vai tēr­pa. Nu ne­zi­na Dvī­nis va­ka­rā, kā­du ma­tu sa­kār­to­ju­mu viņš gri­bēs no rī­ta vai pat pēc pār­is stun­dām. Ne­re­ti arī Dvī­ņu puišiem patīk ­au­dzēt ga­rā­kus ma­tus.

VĒ­ZIS

Vē­ži pret sa­vu gal­vas ro­tu iz­tu­ras tik rū­pī­gi kā ne­viens cits. Gan­drīz vai jā­sa­ka, ka Vē­ži trīc un dreb par sa­viem ma­tiem un ir ga­ta­vi at­dot pus­ka­raļ­val­sti to ve­se­lī­bas la­bad. Jā­brī­nās, ka Vē­ži vēl nav sa­skai­tī­ju­ši, cik ma­tu vi­ņiem ir un cik dien­nakts lai­kā pa­do­das da­bis­ka­jai at­la­sei - iz­krīt. Vi­ņi bie­ži ap­mek­lē fri­zie­ri. Ne­re­ti Vē­ži iz­vē­las glu­das, pat «no­lai­zī­tas» fri­zū­ras, īsus ma­tus. Vē­žu mei­te­nēm pie­stāv gan tais­ni ma­ti, gan arī pa­kā­pe­nisks grie­zums, ko pa­pil­di­na krā­sai­nas šķip­snas. Svi­nī­giem mir­kļiem Vē­ži iz­vē­las ie­vei­dot šķip­snas ar gē­lu vai la­ku. Ta­ču var ga­dī­ties, ka tie­ši Vē­žu puiši pār­steidz ar sti­lī­gu «gre­be­nes» ti­pa fri­zū­ru, kas vi­ņiem pie­šķir īpa­šu šar­mu.

LAU­VA

Lau­vas ir tik paš­pār­lie­ci­nā­ti cil­vē­ki, ka vi­ņiem nav ne­pie­cie­šams lie­ku rei­zi at­gā­di­nāt ci­tiem par sa­vu pie­vil­cī­bu. Arī pret fri­zū­ru vi­ņi iz­tu­ras tā­pat - vē­sā mie­rā. Un fri­zē­ta­vu ap­mek­lē ne­pie­cie­ša­mī­bas spies­ti - kad ci­tā­di ne­var. Lau­vām ir spē­cī­gi un skais­ti ma­ti, vi­ņiem pie­stāv pa­spū­ru­ši, ne­pa­klau­sī­gi ma­ti, tā­pēc vi­ņi iz­vē­las at­bil­sto­šu ma­tu sa­kār­to­ju­mu un prot to val­kāt. Tas vi­ņus ro­tā. Lau­vām sa­vus skais­tos ma­tus ne­va­ja­dzē­tu ben­dēt ar ķī­mis­kām pro­ce­dū­rām - il­gviļ­ņiem un krā­so­ša­nu, tā­pēc dau­dzi Lau­vas iz­vē­las da­bis­ko ma­tu krā­su vai arī ar lai­ku at­grie­žas pie tās, jo ne­var ta­ču pār­lie­ci­no­ši ap­gal­vot, ka ne­vie­na tumš­ma­tai­na Lau­ve­ne ne­bū­tu iz­mē­ģi­nā­ju­si sa­vas krē­pes iz­ba­li­nāt. Lau­vu meitenes bie­ži iz­vē­las kup­las fri­zū­ras, pa­kā­pe­nis­ku grie­zu­mu. Da­žiem Lau­vu puišiem pa­tīk nē­sāt ma­tus as­tī­tē vai bi­zī­tē.

JAU­NA­VA

Jau­na­vas lie­lā­ko­ties sa­ka jā­vār­du kla­si­kai un re­ti pie­krīt iz­ai­ci­nā­ju­mam eks­pe­ri­men­tēt ar ma­tiem. Ja krā­so ma­tus, tad ne­ko klie­dzo­šu ta­jos ne­zie­ķē - «nor­mā­las», da­bis­ka­jiem to­ņiem ­tu­vas krā­sas. Bai­do­ties iz­bo­jāt sa­vu paš­rei­zē­jo tē­lu, Jau­na­va ne­re­ti pa­laiž ga­rām lie­lis­kas ie­spē­jas mai­nīt ma­tu grie­zu­mu vai iz­vei­dot ci­tu fri­zū­ru. Ja vi­ņas pa­mē­ģi­nā­tu kaut ko ne­bi­ju­šu, Jau­na­vām bū­tu vi­sas ie­spē­jas kļūt par ne­pa­ras­ta, diez­gan spilgta sti­la pie­kri­tē­jām. Sie­vie­šu kār­tas Jau­na­vām lie­lis­ki pie­stāv zēn­gal­vi­ņa, ar ku­ru vi­ņas iz­ska­tās piemīlīgas. To­ties puiši var at­stāt vī­riš­ķī­gu ie­spai­du ar ga­riem ma­tiem. Jau­na­vām pie­stāv pa­kā­pe­nisks grie­zums un vien­kāršs ma­tu sa­kār­to­jums.

SVA­RI

Sva­ri al­laž iz­ska­tās tā, it kā bū­tu uz­ai­ci­nā­ti uz gan­drīz ide­ālām va­ka­ri­ņām. Vi­ņi ir īs­te­ni mo­des «gard­ēži» un ne­kad ne­at­teik­sies no vis­mo­der­nā­kā ma­tu grie­zu­ma un vis­gla­mū­rī­gā­kās fri­zū­ras. Sva­ri ir tie­ši tie cil­vē­ki, ku­ri ik rī­tu spēj piec­el­ties stun­du ag­rāk, lai iz­maz­gā­tu ma­tus un tos glī­ti iz­vei­do­tu. Sva­riem ne­va­ja­dzē­tu iz­vē­lē­ties īsu grie­zu­mu, vi­ņiem pie­stāv pa­kā­pe­nisks vai kas­kā­des ti­pa grie­zums. Sva­ru dā­mām va­rē­tu pa­tikt šķip­snās to­nē­ti ma­ti, kad tum­šā­kie to­ņi (pie­mē­ram, pie sak­nēm) pār­iet gai­šā­kos (ma­tu ga­los). Tā­dam sti­lam va­ja­dzē­tu lie­ku rei­zi ap­lie­ci­nāt Sva­ru ori­ģi­na­li­tā­ti.

SKOR­PI­ONS

Skor­pi­oni ne­spēj uz­reiz pie­ņemt, ka iz­mai­ņas iz­ska­tā jā­sāk ar ma­tiem. Kad vi­ņi šim so­lim ir no­brie­du­ši, tad gan spēj rī­ko­ties ļo­ti dros­mī­gi. Vi­ņu fan­tā­zi­jai ro­be­žu nav - ma­ti var kļūt i zi­li, i za­ļi, uz gal­vas var pa­rā­dī­ties iro­kē­za fri­zū­ra vai ap­kār­tē­jos var pār­steigt pat pliks pau­ris, jo vi­sa gal­vas ro­ta ne­gai­dot tiek no­skū­ta. Skor­pi­ons ar ap­brī­no­ja­mi ne­at­lai­dī­gu sīk­stu­mu vi­su dzī­vi ir sa­va tē­la mek­lē­ju­mos, un ma­tu krā­sa var mai­nī­ties pat vai­rā­kas rei­zes mē­ne­sī. Skor­pi­onu jaunietēm ļo­ti pie­mē­ro­tas ir fri­zū­ras ar ga­riem, cir­tai­niem ma­tiem, bet tik­pat la­bi - arī iz­tais­no­ti, la­mi­nē­ti ma­ti. Skor­pi­oniem pie­stāv bi­zī­tes un sa­pī­ti ma­ti. Jaunekļi ir kla­sis­kā sti­la pie­kri­tē­ji un vis­bie­žāk iz­vē­las aku­rā­tas, ne­uz­krī­to­šas fri­zū­ras.

STRĒL­NIEKS

Strēl­nie­kiem va­ja­dzī­ga brī­vī­ba itin vi­sā. Vi­ņi ne­būs mie­rā, ja tiks pie­pra­sī­ta glī­ta, kār­tī­gi sa­vei­do­ta fri­zū­ra. Ga­dās, ka Strēl­nie­ki var sākt pa­mā­cīt fri­zie­ri, kā jā­griež ma­ti. Vi­ņi ta­ču la­bāk zi­na, ko va­jag un kas pie­stāv! Šie nu reiz ir cil­vē­ki, ku­ri lab­prāt eks­pe­ri­men­tē, to­mēr lie­lā­ko­ties - spor­tis­kā sti­la ie­tva­ros. Vi­ņiem pie­stāv vi­dē­ja ga­ru­ma ma­ti, ku­riem ne­vī­žī­gi sa­jauk­tas fri­zū­ras ie­spai­du vei­do­ša­nas pro­ce­sā pie­šķir Strēl­nie­ki pa­ši. Vi­ņiem pa­tīk, ja iz­ska­tās, itin kā ma­tos bū­tu plo­sī­ju­sies vie­suļ­vēt­ra. Ne­re­ti Strēl­nie­kam asi­met­risks ma­tu grie­zums aiz­sedz pus­i se­jas. Jo, pēc Strēl­nie­ka ie­ska­ta, skais­tā­ka fri­zū­ra, jo la­bāk viņš jū­tas un ir ga­tavs gāzt kal­nus. Nav brī­nums, ka ar tā­du at­tiek­smi Strēl­nie­ki dzī­vē gūst pa­nā­ku­mus - uz­va­rē­tā­jiem pie­der pa­sau­le!

ME­ŽĀ­ZIS

Kon­ser­va­tī­vos Me­žā­žus, vis­ti­ca­māk, ne­ie­rau­dzī­sim ar spil­gtu un ne­pa­ras­tu fri­zū­ru vai ar da­žā­dos to­ņos krā­so­tiem ma­tiem. Bie­žāk vi­ņi nē­sā tais­nus ma­tus un kla­sis­ku grie­zu­mu, pie­mē­ram, ka­rē. Ma­tus ie­vei­do aku­rā­ti, ne­kā­du sa­vā va­ļā pa­spru­ku­šu cir­tu. Katrs ma­tiņš at­ro­das tie­ši tam pa­re­dzē­ta­jā vie­tā. Vi­ņu at­tiek­sme pret ma­tiem ir līdz­īga kā ar­mi­jā - brīv­do­mī­ba ir jā­ap­ka­ro, un pa­vē­lēm ir jā­klau­sa. Me­žā­ži iz­vē­las tā­du ma­tu grie­zu­mu, lai pie­re bū­tu no­seg­ta. Me­žā­žu jaunietes grib vien­kār­šu ma­tu grie­zu­mu, lai to va­rē­tu ēr­ti un ātr­i sa­vest kār­tī­bā un lai tas ne­sa­gā­dā­tu kla­pa­tas pa­šā ne­pie­mē­ro­tā­ka­jā brī­dī. Me­žā­ži, ja vi­ņiem ir ga­ri ma­ti, tos ne­re­ti slēpj zem la­ka­ti­ņa vai ci­tas gal­vas­se­gas. Me­žā­žu puiši ir iz­teik­ti kla­sis­kā sti­la pie­kri­tē­ji un sa­ka «nē» ļo­ti, ļo­ti īsiem vai pā­rāk ga­riem ma­tiem.

ŪDENS­VĪRS

Ūdens­vī­riem pa­tīk at­ras­ties uz­ma­nī­bas cen­trā un vi­sus pār­steigt ar sa­vu iz­ska­tu, jo īpa­ši ar jaun­ām un iz­ai­ci­no­šām fri­zū­rām. Gan meitenēm, gan zēniem tīk nē­sāt ga­rus ma­tus, Ūdens­vī­ri ļo­ti bie­ži ir ga­ta­vi iz­tais­not cir­tai­nus ma­tus. Vi­ņi le­po­jas ar da­bas do­to gal­vas ro­tu un īpaši nevēlas ma­tus krā­sot - lai ir, kā ir, sva­rī­gi, lai bū­tu da­bis­ki. Ūdens­vī­riem pie­stāv eks­tra­va­gan­tas un ori­ģi­nā­las sa­su­kas un ne­pa­ras­tas fri­zū­ras. Ma­ti var pat pil­nī­bā aiz­segt acis, un šķiet, ka cil­vēks uz ap­kār­tni lū­ko­jas glu­ži kā Jor­kšī­ras ter­jers. Ūdens­vīrs no­šķau­dās par tā­diem sprie­de­lē­ju­miem - tas ne­kas, ka ma­ti stiep­jas līdz zo­dam, lai ti­kai ir at­šķi­rī­gi no pā­rē­jiem. Viss, kas šo­kē vai pār­steidz lie­lā­ko da­ļu sa­bied­rī­bas, Ūdens­vī­riem de­rēs kā uz­liets.

ZI­VIS

Zi­vīm pa­tīk iz­ska­tī­ties pie­die­nī­gi, tā­pēc vi­ņas daudz lai­ka vel­ta ma­tu kop­ša­nai un vei­do­ša­nai. Tas Zi­vīm iz­do­das pat pār­stei­dzo­ši la­bi, bet - pa­tei­co­ties iz­ci­li pa­klau­sī­ga­jiem ma­tiem. Zi­vis bie­ži mai­na sa­vu sti­lu, tur­klāt kar­di­nā­li - no kla­sis­ka grie­zu­ma līdz ne­ie­do­mā­ja­miem eks­pe­ri­men­tiem, bet pēc tam - it kā ne­kas ne­bū­tu no­ti­cis - at­kal at­grie­žas pie kla­si­kas. Zi­vīm pie­stāv ga­ri un tais­ni ma­ti, ka­rē vai pa­kā­pe­nisks grie­zums. Zi­vis mēdz ma­tus sa­siet as­tē vai sa­pīt di­vās bi­zēs. Zi­vis bie­ži iz­mē­ģi­na da­žā­das ma­tu krā­sas, un arī te vi­ņas rī­ko­jas kar­di­nā­li - no pla­tīn­blon­das Me­ri­li­nas pār­to­pot par ugu­nī­gu Kar­me­nu. Ne­kā­du pus­to­ņu un vi­dus­ce­ļa…

Iz­man­to­ti www.astru.ru ma­te­ri­āli