PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Ar citādu skatu uz Rīgu. Simboli, zīmes, mistika
Ejot garām daudzām ēkām un vietām Rīgā, pat iedomāties nevaram, kādus noslēpumus tās glabā. Uz it kā zināmo var palūkoties arī ar citādu skatu – caur noslēpumu un mistikas prizmu.
Sertificēts Rīgas gids, kuru interesē numeroloģija un ezoterika, Mihails Grinevičs stāsta par vecpilsētā ieraugāmiem sakrālajiem simboliem un uzsver, ka tā ir viņa interpretācija un viņa sajūtas.
Redzēt nenozīmē ieraudzīt
Vai zināt, ka Rātslaukumā saskatāmas sakrālās ģeometrijas sakarības? Rātslaukumu Rīgas gids dēvē par laika mašīnu. Sakrālo simbolu tur ir daudz, jāprot vien ieraudzīt un iztulkot - gan altāra un rituālu vietu, gan norādes par stihijām. Rātsnama pasāžā novietots netālu atrastais trīsarpus tūkstošus gadu sena ozola stumbra fragments. Garām skrienot, piestājiet, jo Mihails zina teikt: ozols palīdz atrast mīlestību. Ja prot pareizi izteikt vēlēšanos. Bet klusajā centrā ir ēka, kuras fasādē ir izstāstīts vēstījums par ļauno garu izdzīšanu.
Toties par Anglikāņu baznīcu viņam sakāms, lūk, kas. Šo dievnamu būvēja uz īpašas zemes - to ar kuģiem atveda no Anglijas. Nu, atveda, kas tur īpašs? Mihails uzskata, ka tādējādi tika veikts viens no senākajiem rituāliem, kas saistīts ar Zemes stihiju. Ne velti, bēgļu gaitās dodoties, cilvēki līdzi ņēma dzimtenes zemi. Cilvēka enerģijas vibrācijas saistītas ar teritoriju, no kuras viņš nācis. Tāpēc jaunajā mītnes vietā dzimtenes zemi no maisiņa izbēra, ar maģisku rituālu nodrošināja, ka svešajā vietā varēs vieglāk iedzīvoties. Dzimtā zeme cilvēku uzpilda ar enerģiju, arī Anglikāņu baznīcā bija un ir sajūta, ka atrodies mazajā Lielbritānijā. Gribat, ticiet, negribat - meklējiet savu skaidrojumu.
«Mistika ir visapkārt. Jāprot ieraudzīt. Cilvēki baidās no tā, ko nesaprot un nemāk izskaidrot,» noteic Mihails.
Mihails izstāsta, ka ezoterika un numeroloģija viņu interesē un no šīm zinībām izrietošas likumsakarības viņš meklē ikdienā redzamās ēkās, laukumos, pieminekļos. «Man radās jautājums - nevar būt tā, ka mūsu pilsēta ir uzbūvēta un ar to viss beidzas. Man tas nelika mieru. Bija objekti, kas mani interesēja, un es sāku uzdot jautājumus par tiem. Kāpēc kāds objekts atrodas tieši te? Kad sāc pētīt, pamazām ieraugi interesantas likumsakarības, nozīmes, simbolus. Un atveras cita pasaule. Cilvēkam ir dota izvēle, no kādiem aspektiem var skatīties uz pilsētu. Es nolēmu daļiņu no sevis iekļaut Rīgā,» viņš saka. Mihails ir uzrakstījis grāmatu «Nostāsti un līdzības par Rīgu». Veltījumu Rīgai un tās noslēpumiem. Dāvanu Rīgai.
Numeroloģija atklāj likumsakarības
«Es ar numeroloģiju nodarbojos labu laiku. Bija interese skaitļot datumus - vai tiešām ir kādas likumsakarības, vai arī es pats esmu tās izdomājis? Kad sāk pievērst uzmanību skaitļiem, tie sāk komunicēt ar cilvēku, un tad var sākt saprast, kāpēc kaut kas notiek. Man patīk numeroloģija - tā ir valoda, ko varu izmantot, sazinoties ar savu zemapziņu. Kad saskatu likumsakarības, ir lielāka interese turpināt pētīt.
Piemēram, Latvijas dzimšanas diena - 1918. gada 18. novembris. Ja valsts būtu dzīva būtne, tad tās dzīves ceļš ir trīs. Viena no trijnieka nozīmēm ir radošā izpausme. Trijniekam patīk būt uz skatuves, uzstāties. Kas notiek dziesmu un deju svētkos? Cilvēki veido lielus ornamentus, dejās piedalās ļoti daudz dalībnieku, un tas ir masveida rituāls. Kad redzi, ka stadionā griežas lieli simboli, no senčiem saglabāti, ir tāds enerģijas lādiņš! Tas nav tāpat vien, cilvēki neapzināti dara daudz ko, tas ir ģenētiski iekodēts,» Mihails runā aizrautīgi. «Latvijas dzimšanas diena, 1918. gada 18. novembris, un Brīvības pieminekļa atklāšanas datums, 1935. gada 18. novembris, atbilst Skorpionam. Dominē Ūdens stihija. Tie ir dziļi emocionāli cilvēki ar bagātu iekšējo pasauli. Pēc numeroloģijas veidojot Brīvības pieminekļa matricu, dominē vieninieki. Tas nozīmē - lieli mērķi. Un pieminekļa atklāšanas datums veido meistara skaitli. Varēja taču pieminekli nojaukt, bet tā ir spēcīga enerģētika. Nenojauca! Var jau teikt, ka sakritība. Nedomāju gan. Es mēģinu skatīties plašāk, saskatu simboliku. Kārlis Zāle teica: es gribu uzbūvēt pieminekli, kas būs saprotams visiem visos laikos. Kāpēc viņš tā teica? Ko domāja? Varam skatīties klasisko versiju, ka katrs piemineklis stāsta par noteiktu laika periodu. Bet sakrālo informāciju var uztvert dažādos līmeņos.»
Ne velti deg baznīca
Apstājamies pie Pēterbaznīcas. Mihails savij numeroloģisku skaidrojumu ar vēsturiski precīziem faktiem un sakrālajiem simboliem. Baznīca uzbūvēta vietā, kas ved uz aizsauli, jo senatnē te bija pagānu kapsēta. Svētais Pēteris ir Rīgas aizbildnis. Dievs viņam iedeva divas atslēgas - vienu uz debesīm, otru uz elli, un svētais Pēteris ir starpnieks, kurš stabilizē attiecības starp abām pasaulēm. Rīgas ģerbonī ir divas atslēgas. Sagadīšanās?
Pēterbaznīcas tornis ir dedzis reizes septiņas. Otrā pasaules kara laikā dievnams izdega 29. jūnijā - Pēterdienā. Datuma skaitļu 2 un 9 summa ir 11, meistara skaitlis. Tam piemīt Saules enerģija, kas var gan sildīt un nodrošināt dzīvību, gan izkaltēt un iznīcināt. Skaitļa 11 nozīme numeroloģijā nozīmē gan radīšanu, gan iznīcību, kad spēks, ko cilvēks nevar kontrolēt, gūst virsroku.
Mihails baznīcas vairākkārtējo degšanu skaidro ar attīrīšanos. Ugunī sadeg sliktais. Cilvēki gadsimtiem ilgi iet uz baznīcu, lūdzas un atstāj tur visus savus grēkus. Lai rīdzinieku grēku nastu attīrītu, uguns - augstas frekvences enerģija - to aprij un transformē, un Rīgas aizbildņa vārdā nodēvētais dievnams var atdzimt kā fēnikss no pelniem.
Gleznotājs, rakstnieks un domātājs Nikolajs Rērihs uzskatīja, ka Pēterbaznīcai piemīt īpaša enerģija. Dzīvojot Indijā, viņš rakstīja vēstules saviem draugiem rīdziniekiem un stāstīja, ka vienmēr atceras šo dievnamu.
Pēterbaznīcu uzskata par vienu no diviem Rīgas ģeodēziskā tīkla sākumpunktiem. Dievnamā ir kāda zīmīga vieta, kurā var atbrīvoties no galvassāpēm. Tomēr visas kārtis lai atklāj Mihails Grinevičs.
Mihails Grinevičs saka - Brīvības piemineklis viņam izraisa cieņu un sajūsmu. Viņš piemineklī ietverto simboliku skaidro savdabīgi un neslēpj, ka numeroloģija palīdz saskatīt neikdienišķas sakarības. Ne velti Alberts Einšteins teicis, ka mēs nevaram atrisināt problēmas, izmantojot to pašu domāšanu, ko lietojām, kad tās radījām.
Jo vairāk Mihails pēta Brīvības pieminekli, jo vairāk nezināmā sev atklāj. Viņš pakāpienu izvietojumā ir saskatījis slēdzeni un skulptūru novietojumā, izmērā un krāsojumā - evolūciju. Tai nav robežu, tātad cilvēka izaugsmei nav robežu. Mihails jautā: «Kas notiek ar cilvēkiem, kuri kolektīvi dara vienu un to pašu, staigā pa apli? Viņu ceļš ir darbs - mājas. Ar laiku cilvēks sāk jautāt: varbūt ir kaut kas vairāk?» Jo augstāk cilvēks savā attīstībā pakāpjas, jo vairāk redz. Pasaule nemainās, cilvēks sāk saskatīt ko vairāk par ikdienu. Un pienāk laiks, kad ceļš vairs neved pa horizontāli, bet uz augšu vai uz leju. Ja apstāsies, nokritīsi.
Brīvības statujas pakājē izvietotas 108 ziedlapiņas. Sakrāls skaitlis. Summā ir devītnieks, dievišķās mīlestības un līdzcietības simbols. Budisti uzskata, ka cilvēkam ir jāizcīna kauja ar 108 dēmoniem un pēc tam var iegūt brīvību.
Brīvību simbolizē sievietes tēls un trīs zvaigznes. Bet Mihails mudina ielūkoties zvaigžņu izvietojumā - var saskatīt bērna seju. Bērns ir cilvēks, kurš veicis visu garo transformācijas ceļu un atdzimis. «Tā ir mana interpretācija,» viņš atzīst.
Salaspils akmens galva tika atrakta 19. gadsimta vidū un… pazaudēta. 2000. gadā tā tika atrakta Rīgas Doma pagalmā, bet 2003. gadā Līvu laukumā tika uzstādīts trīs reizes lielāks akmens sejas atveidojums. Mihails stāsta, ka akmens ar cilvēka sejas atveidu viņu iedvesmoja uzrakstīt pirmo stāstu. Fantāziju. Tajā ir zīmīgi vārdi: «(..) ne vienmēr ierastie norādījumi un nostiprinājies pasaules uzskats spēj mums sniegt atbildi. Dažreiz mēs nespējam kaut ko saprast, ieraudzīt vai apjēgt tikai tāpēc, ka paši atsakāmies to pieņemt.»
Ko mēs redzam? Sieviete it kā guļ, bet virs viņas sejas ir vēl viena, un tā ir nomodā. Kas tas ir? Kad guļam, apziņa ir izslēgta, bet zemapziņa strādā pilnā sparā. Lūkojoties uz šo cilni, var iedomāties arī par dvēseli - cilvēka otro es, kas cenšas viņu pamodināt. Ja neizdodas, tad visu dzīvi var tā arī nepamosties. Sejai trešās acs līmenī ir novietots kristāls. Kāda sakritība! Ēka būvēta 1902.-1903. gadā, laikā, kad psihoanalīzes pamatlicējs Zīgmunds Freids studēja zemapziņu un apziņu.
Spoks. Skulptūra bez īpaša stāsta? Tomēr ne. Spokojas tās dvēseles, kas nav radušas mieru. Tās vēlas, lai par tām uzzina. Redz, viena no tādām dvēselēm vairākus gadu simtus pēc aiziešanas no šīs saules atļāva sevi iemūžināt skulptūrā. Gars nomierinās, ja tam pievērš uzmanību. Šis varētu būt jaunas meitenes gars. 18. gadsimtā viņu iemūrēja Zviedru vārtos par sodu, jo jaunava bija slepus tikusies ar karavīru. Pusnaktī atskanot meitenes balss, viņa čukst, ka mīl savu karavīru.
Zelta bruņinieks Vecrīgas pagalmā varbūt ir ticis novietots bez ezoteriskas sasaistes, tomēr tāda ir. Skulptūra, pagalma noformējums ļauj saskatīt visas četras stihijas - uguni, ūdeni, zemi un gaisu. Savulaik pagalma vietā bija Rīdzenes upe. Ūdenim var ļaut aizskalot visu nevajadzīgo. Ja reiz tā ir, tad pie Zelta bruņinieka var doties, lai atbrīvotos no liekā. «Zināšanas mums ir, bet nav dotas gatavā variantā. Mēs meklējam un domājam paši - katrs no sava aspekta,» ir pārliecināts Mihails.
Svētā Jāņa baznīcas sienā ir divas akmenī cirstas mūku galvas ar plaši atplestām mutēm. Kādas leģendas par šīm akmens galvām klīst! Piemēram, mūki caur šīm maskām uzrunājuši tautu. Un vēl viena. Divi mūki esot ļāvuši sevi iemūrēt baznīcas sienā, lai dievnamu nenopostītu ne uguns, ne ūdens, ne citas nelaimes. Īstenībā atvērtajām mutēm bijis praktisks uzdevums - pēc lietus novadīt mitrumu no velvēm.
Mihails norāda uz citu aspektu. Kas ir cilvēka iemūrēšana? Melnā maģija. Kāpēc baznīcā, sakrālā celtnē, vajadzēja iemūrēt cilvēkus? Pat ja tā ir leģenda, tā saistīta ar maģiju.
Par seno noliktavas ēku Peitavas ielā 7 Mihails uzrakstīja vēl vienu mistisku stāstu. «Man tur parādās specifiskas sajūtas. Es domāju, tur kaut kam ir jābūt. Septītnieks simbolizē sakrālās zināšanas, filozofiju, askētismu. Uzrakstīju stāstu par vācbaltiešu ģimeni. Kāpēc pie mums Rīgā nevar notikt kaut kas mistisks? Vajag ļaut sev just,» viņš ir pārliecināts. Pārbaudiet, vai notiks, kā Mihails rakstīja: «Ja pieies pie noliktavas pilnmēnesī, piesauks lādīti un pieskarsies ēkas sienām, tā atklās vienu no sakrālajiem noslēpumiem, kuru jūs būsiet gatavi dzirdēt. Kādā veidā atnāks atbilde - nav svarīgi. To atstājiet Visuma ziņā!»
Lieltirgotājs un Rīgas rātskungs Johans Reiterns savulaik nevarēja nepārprotami rādīt savas politiskās antipātijas. Viņš izmantoja simboliskus dzīvniekus lāci un lauvu. Lauva uzvar lāci. Lauva simbolizēja Zviedriju, lācis - Krieviju. Tajā laikā abas valstis konfliktēja.