Vai sla­ve­nais fi­zi­ķis un as­tro­noms Ņū­tons mē­ģi­nā­ja pa­re­ģot pa­sau­les ga­lu?

 
©AFP/SCANPIX/LETA

As­tro­noms un as­tro­logs, fi­zi­kas dok­tors Ivars Šmelds at­bild ap­stip­ri­no­ši. Tik tie­šām, 17. gad­sim­tā dzī­vo­ju­šais an­gļu fi­zi­ķis, ma­te­mā­ti­ķis, as­tro­noms, te­ologs un al­ķī­mi­ķis Īzaks Ņū­tons, kurš pār­zi­nā­ja arī as­tro­lo­ģi­ju, pē­tot Bī­be­li, se­ci­nā­jis, ka pas­tar­die­na jeb pa­sau­les gals ne­ie­stā­sies ag­rāk par 2060. ga­du.

Ap­rē­ķi­nus Ņū­tons vei­cis 1704. ga­dā, ne­pil­nu ce­tur­tdaļ­gad­sim­tu pirms sa­vas nā­ves. Ivars Šmelds at­gā­di­na, ka jau ša­jā gad­sim­tā vien pa­sau­les sa­bied­rī­bu pār­is rei­žu sa­tri­ci­nā­ju­si ar pa­sau­les ga­lu sais­tī­ta aži­otā­ža. Cil­vē­ki ti­ku­ši bie­dē­ti gan ar mil­zu as­te­ro­īdu, gan ar hi­po­tē­tis­ko pla­nē­tu Ni­bi­ru, kas sa­dur­smē ar Zem­i no­mē­zīs mū­su pla­nē­tu un tās ie­dzī­vo­tā­jus. Viņš uz­ska­ta, pē­dē­jos ga­dos bie­ži ci­tē­tie mai­ji kār­tē­jos sa­va ka­len­dā­ra cik­lu mai­ņas da­tu­mus uz­ska­tī­ja par brī­žiem, kad mai­nās laik­me­ti, pie­mē­ram, Ziv­ju un Ūdens­vī­ra laik­me­ti. Ivars Šmelds ap­gal­vo, ka mai­ju ka­len­dā­rā pa­sau­les ga­la un pas­tar­die­nas sce­nā­rijs nav mi­nēts (ska­tīt «As­tro­no­mi­jas un as­tro­lo­ģi­jas avī­ze 2012»).

Fi­zi­kas dok­tors Šmelds sa­ru­nā ar «Prak­tis­ko As­tro­lo­ģi­ju» uz­sver, ka pre­cīzs pas­tar­die­nas da­tums ir zi­nāms ti­kai Tam Kun­gam, un ci­tē Bī­be­li, Mo­zus grā­ma­tas 8. no­da­ļu: «Viņš sa­cī­ja Sa­vā sir­dī: es turp­māk vairs ne­no­lā­dē­šu zem­i cil­vē­ka dēļ, jo cil­vē­ka sirds tiek­smes ir ļau­nas no ma­zām die­nām, un Es arī turp­māk vairs ne­iz­nī­ci­nā­šu vi­su dzī­vo, kā Es to es­mu da­rī­jis. Ka­mēr būs die­nas virs ze­mes, ne­mi­tē­sies sē­ša­na un pļau­ša­na, auk­stums un kar­stums, va­sa­ra un zie­ma, die­na un nakts.»

Ivars Šmelds gan Ņū­to­nu, gan Bī­be­li dē­vē par «vi­sai au­to­ri­ta­tī­viem avo­tiem».

Starp ci­tu, fi­zi­ķis un ma­te­mā­ti­ķis Īzaks Ņū­tons in­te­re­sē­jies par al­ķī­mi­ju un pē­tī­jis al­ķī­mi­jas te­ori­jas, jo, vi­ņa­prāt, tā­dē­jā­di bū­tu ie­spē­jams at­klāt Die­va no­slē­pu­mu. Ņū­tons nav slē­pis uz­ska­tu, ka Svē­ta­jos rak­stos un mī­tos, ie­spē­jams, ir ie­šif­rē­ti no­slē­pu­mi, ku­ru at­klā­ša­nai arī viņš vel­tī­jis dau­dzus ga­dus. Viņš stu­dē­jis Bī­be­les apo­ka­lip­tis­kās grā­ma­tas, lai sa­pras­tu, kad gai­dāms pa­sau­les gals, un da­rī­jis to pat 50 ga­dus no sa­vas dzī­ves, sa­ska­ņā ar da­žu pēt­nie­ku rak­stī­to. Ņū­tons uz­ska­tī­jis, ka, uz­lau­žot Bī­be­les ko­du, iz­do­sies sa­prast un pro­gno­zēt dau­dzus no­ti­ku­mus pa­sau­lē. Iz­ci­lais brits bi­jis pār­lie­ci­nāts, ka Ve­ca­jā De­rī­bā var uz­iet at­slē­gu vis­iem no­ti­ku­miem uz Ze­mes. Mē­ģi­not at­šif­rēt Bī­be­les ko­dē­to va­lo­du, Ņū­tons esot ap­strā­dā­jis kat­ru vār­du pēc sa­rež­ģī­tas sis­tē­mas.

 

Rīgas namu pārvaldnieks