Mēness dzīlēs joprojām turpinās seismiski procesi, kas saistīti ar Zemes dabiskā pavadoņa atdzišanu un mikroskopisku samazināšanos. Šādu secinājumu rakstā, kas publicēts «Nature Geoscience», izdarījuši amerikāņu zinātnieki, kuri izanalizējuši milzīgu datu apjomu – sākot ar «Apollo» misiju laikā veiktajiem seismisko ierīču mērījumiem un beidzot ar orbitālā aparāta «Lunar Reconnaissance Orbiter» uzņemtajām fotogrāfijām.
Mērilendas universitātes ģeoloģijas zinātņu docents Nikolass Šmers, kurš ir viens no pētījuma vadošajiem autoriem, sarunā ar AFP skaidrojis - lai gan Mēness izveidojies pirms vairāk nekā 4,5 miljardiem gadu, tā dzīles joprojām nav pilnībā atdzisušas. Šis process joprojām turpinās, un Mēness mainās. Zinātnieks notiekošo salīdzinājis ar sulīgas vīnogas pakāpenisku izkalšanu un pārtapšanu par rozīni. Šmers un viņa kolēģi, analizējot datus, atraduši likumsakarības starp fiksētajām «mēnesstrīcēm» un planētas dabisko pavadoni izvagojušo lūzumlīniju veidošanos. Tās rodas, nevienmērīgi atdziestot Mēness garozai, kā rezultātā viena garozas daļa uzgrūžas otrai (līdzīgi kā tektoniskās plātnes uz mūsu planētas). Amerikāņu zinātnieki raksta, ka viņu iegūtie dati liecina - šis process turpinās joprojām, lai gan ir tik lēns, ka reālā laika režīmā lūzumlīniju veidošanos nav iespējams novērot.
