Aptuveni 0,3% uz Zemes sastopamā zelta, platīna, urāna un citu smago ķīmisko elementu uz mūsu planētas nonākuši pēc aizvēsturiskos laikos notikušas divu neitronu zvaigžņu sadursmes, žurnālā «Nature» raksta amerikāņu zinātnieki. Pētījuma autori ir Floridas un Kolumbijas universitāšu astrofiziķi Imre Bartošs un Sabolcs Marka, kuri izmantojuši vairākas metodes, sākot ar mūsu galaktikas vēstures datormodelēšanu un beidzot ar Saules sistēmas rašanos piedzīvojušo meteorītu sastāvā esošo smago elementu izotopu analīzi.
Zinātnieki uzskata, ka pirms aptuveni 4,6 miljardiem gadu jeb apmēram 80 miljonus gadu pirms Saules sistēmas izveidošanās aptuveni 1000 gaismas gadu attālumā (kosmiskajos mērogos tas uzskatāms par nelielu) sadūrušās divas neitronu zvaigznes. Katastrofā Visumā izmests ievērojams daudzums smago ķīmisko elementu, daļa no kuriem vēlāk sasnieguši arī Saules sistēmas aizmetņus. «Laulības gredzeni, kas simbolizē ciešas attiecības starp cilvēkiem, vienlaikus ir uzskatāmi arī par mūsu saikni ar kosmisko pagātni un Zemes izcelsmi, jo daļa tajos esošā zelta, visticamāk, radusies šajā senajā sadursmē,» Bartoša sacīto citē UPI. Ja līdzīga kosmiskā katastrofa tik relatīvi netālu notiktu mūsdienās, būtu apdraudēta ne tikai civilizācijas, bet arī visu dzīvības formu pastāvēšana uz planētas.
