Linda Kurmis stāsta tik trāpīgi, ka gribas pamēģināt, pacensties iebakstīt zemē ananasa cepurīti. Tikai ne pavasarī, tad neieaugšot. Ananass audzēšanai jāpērk rudens pusē. Zinu jau, ka pat kaktusus spēju nobeigt, bet Linda prot iedvesmot – nekad nav par vēlu mēģināt, šis tas zemē liekams pavasarī, šis tas – rudenī. Lai zied un zeļ, cerams, arī man izaugs ananasa stāds! Vēl viņa tā mīksti un sulīgi prot pateikt «sūds», un saproti, ka vārds vietā.
Neskatās Mēness fāzes
Sertificēta astroloģe Linda Kurmis nosmej, ka no viņas kā astroloģes, visticamāk, tiek gaidīts, lai dārzkopībā popularizētu Mēness fāzes un dienas, taču «jau desmit gadu neesmu interesējusies par «dārzeņu astroloģiju»», kā Linda dēvē tā saucamo popkultūras astroloģiju. Viņai ir zaļie pirkstiņi, augi un puķes lekni aug. Linda piekrīt, ka varbūt tāpēc viņa neuztraucas par stādīšanas «īstajām» un ražas novākšanas «pareizajām» dienām. Viņa papildina: «Ar mūsdienu pulveriem visu var izmazgāt jebkurā Mēness fāzē.» Var pētīt Mēness dienas un fāzes, bet tas, vai zeme labāk padosies apstrādei, viņasprāt, atkarīgs no augsnes sastāva vai laikapstākļiem, piemēram, vai pavasaris bijis mitrs vai sauss.
«Man astroloģija ir mīļa un tuva, jo izmantoju visu, ko pati stāstu. Visi piemēri ir no dzīves, no dabas. Pretējā gadījumā es nevarētu par to runāt, stāstīt saviem studentiem. Jā, Mēness fāzēm savā astrologa karjerā neesmu pievērsusi uzmanību, jo man viss aug un padodas. Vienīgais, ko ievēroju - kad pārstādīt puķes. Daru to no marta sākuma līdz aprīļa sākumam. Tad labāk iesakņojas un labāk aug. Zinu, ka mūsu senčiem izsenis bija īpašas dienas - Teņa diena, Pelnu diena, kukaiņu diena un citas. Taču visas netiek noteiktas pēc Mēness fāzēm, tās mēdz būt regulāras, vienā un tajā pašā datumā vai laikā. Tas ir mūsu senču mantojums,» saka astroloģe. Lindas vecmamma allaž teikusi, ka sīpoli jāstāda 15. maijā un jānovāc 15. augustā. Kokos sula sāk cirkulēt 27. februārī, tā tas dabā ir, un viss.
Jāieklausās sevī
Linda pamato savu sēšanas un stādīšanas izjūtu: «Ar vīru «sastrādājām» māju ar tomātu stādiem. Kad ir tāda «lielražošana», tad vairs nav sakara ar Mēness dienām. Jāskatās, lai stādus salnas nenokož, lai tie ir izturīgi, vajag norūdīt, gaismu, sauli, lai ir silti, labi. Turklāt auga visiem - man, vīram, vīramātei. Cilvēki ļaujas ticēt īpašām dienām, jo trūkst smalkās jušanas. Ja gribas šodien pārstādīt, tas jādara. Jāieklausās sevī.»
Kad padomju cilvēks varēja sēt un stādīt savā piemājas dārzā? Kad bija brīvas dienas. Tālab kartupeļus stādīja pirmajā vai devītajā maijā. Pirmajā vēl bija paauksts, tāpēc kartupeļu laukā talcinieki līkņāja lielākoties devītajā maijā. «Vai tāpēc izauga sliktāki kartupeļi? Nē,» Linda smejas.
Kas ir zaļie pirkstiņi?
Vēl viņai vecmamma mācījusi - ravēt vajag tad, kad stādiņš ieaudzis. Bet, kad Linda izretinājusi burkānus, tie izauguši lielāki nekā pārējiem. To vecmamma pamanījusi un sacījusi, ka meitenei nu reiz viss zeļot un plaukstot. Viņa pati uzskata, ka zaļie pirkstiņi nozīmē dabas mīlestību, sevis izjušanu. Daudz plašākā nozīmē - mīlestību uz visu, arī saskarsmē ar cilvēkiem.
Astroloģe pieļauj, ka viņai tas, iespējams, robežojas ar perfekcionismu - censties izdarīt vēl labāk. «Tā ir enerģijas koncentrēšana tajā, ko dari. Šeit un tagad - Svari tā dzīvo,» apgalvo Linda, kas ir Svaru zīmei piederīga. «Nedomā par nākotni vai pagātni, bet ravē burkānus, un viss. Necepies, kāpēc vīrs nemīl. Ir burkāni, un viss.»
Šogad - vēlme pēc skaistuma
Dārziņa Lindai nav, kaut gan gribētos. Viņai ir balkons un veranda, kurā kādu gadu tika audzētas tulpes un narcises. Skaistumam.
Ļoti sagribējies ziedu. Iegājusi veikalā un ieraudzījusi, kādas atlaides piedāvātas tulpju sīpoliem. «Acis tek ārā!» atceroties izsaucas Linda. Nopirkusi padsmit iepakojumu. Vīrs pie kases skeptiski ierūcies, kur tad ziemā tulpes likšot. Kūdrā likšu, atteikusi Linda. Jums neapsakņosies - šis tik ņurdot kā rūgumpods. «Man apsakņosies!» Linda atspurgusi. Paturējusi stādus vannas istabā un pēcāk iznesusi verandā. Arī pelargonijas «pārzieminājusi», piebilst astroloģe.
Un rozes balkonā aug griezdamās. «No sūdiņa, sūds ir latvieša zelts,» viņa mīlīgi saka. Govs pļeka ir labākais organiskais mēslojums, satur daudz slāpekļa. Vistu, baložu, trušu mēsli ir jāraudzē, tas ir koncentrēts mēslojums. Tāpat virca. To zemnieki atšķaidīja un gāza pļavā iekšā - zāle saauga kā mūris, un puķes ziedēja kā Ēdenes dārzā.
Dārziņš kastēs
Linda stāsta, ka visu ziemu audzējusi lociņus kastē virtuvē. Kastēs viņa briedina arī tomātus, ķiplokus, redīsus. Bet starp puķēm sēj salātus. «Izaudzēju ananasu - virspusi nogriezu, ātri apsakņojās. Zied ar sarkaniem, burvīgiem ziediem, kas atgādina lazdu skaras. Ķīnas kāpostu dibentiņi arī labi iesakņojas - tikai ne pavasarī pirktie, labāk aug tie, kas uz rudeni pirkti.»
Viņa atminas, ka bērnībā vajadzējis saglābt kādu labu kartupeļu šķirni. Tad mizojuši tupeņus un gabaliņus ar vienu vai divām actiņām stādījuši. Ieauguši. Tikai zemei jābūt auglīgai.
Vajadzīgais ir acu skata attālumā
Linda uzskata, ka dabā ir atrodams viss cilvēkam nepieciešamais - ja ir slimība, tad ir arī zāles pret to. «Visvairāk vajadzīgais ir vistuvāk,» viņa uzsver. Pie Lindas mājas aug lazda. Tātad lietā liekami gan rieksti, gan dzinumiņi, asniņi, ko pavasarī saēsties. Arī blokmāju rajonā aiz loga vai durvju priekšā var saskatīt visu vajadzīgo. Kastaņkoks, liepa, strutenes, gārsas… To var savākt kādā ekoloģiski tīrākā vietā, tas gan, bet Dabas māte ir ar pirkstu iebakstījusi acī - ņem, tev to vajag, skaties, meklē!
Mežābolus vajagot lasīt groziem vien un sukāt iekšā. Tajos atrodams vitamīns B17, kas nepieciešams vēža profilaksei. Nebūs par skādi apēst ābolu ar visām sēkliņām, tās pārkožot. Turklāt ābols satur šķiedrvielas.
Linda ir pārliecināta, ka ķermenis pasaka priekšā, kas tam nepieciešams. Viņa pavasarī staigājot gar sētmalēm un ķeksējot gārsas, balandas, virzu. «No gārsas spiestā sula - bomba! Uzlej ūdeni, nostādini, no rīta izdzer - limfu vislabāk tīra. Mums skolā mācīja par limfātisko sistēmu, bet jau aizmirsies. Par sirdi zinām daudz, bet par limfātisko sistēmu ne,» astroloģe aizrautīgi dalās pieredzē. Balandām piemītot smalko restorānu garša. Tās var sablendēt ar kefīru. Tīrumu kosu viņa vaktē, tiklīdz izlien no zemes, caps - nost. Draugi pavelk uz zoba, ka Linda nokodīs katru pirmo zaļo asnu.
Kad aprīļa sākumā runājam, Linda izstāsta, ka dosies pēc priežu pumpuriem. Tie palīdz plaušām, elpošanas sistēmai. Pārspīlēt nevajag - dienā pietiek ar trim četriem pumpuriem. Ja salasīts vairāk un pumpuri apvīst, tos var pamērcēt ūdenī.
«Viss, ko vajag, ir viena soļa, viena skatiena, viena rokas stiepiena attālumā. Var izvēlēties sev tīkamāko - pēc izjūtām,» mudina Linda.
