Uldis KRAUZE iepazīstina ar sevi: «Esmu Baltijas dzintara pētnieks. Man ir sajūta, ka dzintars Latvijā atdzimst, mazliet pateicoties man. Pirms padsmit gadiem, kad sāku intensīvi interesēties un strādāt ar dzintaru, nevienu citu Latvijā nezināju.» Viņa jaunākais piecus gadus ilgā darba auglis – dzintara disks. Tas klausa ne tikai pieredzējuša masiera rokām, dzintara disku var izmantot ikviens. Tam uzsilstot, jūtama īpatnēja smarža. Tā smaržo dzintars.
Par to, ka Ulda darbs tiek atzinīgi vērtēts, signalizē… zādzības. Sliktu «mantu» taču nezog. Viņa daudzo gadu rezultāts - secinājumi, vērojumi, atziņas, viņa idejas ir tikušas zagtas, tāpēc Uldim ir savi knifi, kā noskaidrot, kurš piesavinājies viņa intelektuālo īpašumu, pat nepārbaudot faktu precizitāti.
Dzintars skaistumkopšanā, dzintars pirtī, rotās iestrādāts dzintars - miljoniem gadu senajam saules akmenim piemīt tikai labvēlīgas īpašības. Dzintars atjauno šūnas un paaugstina imunitāti. Dzintara putekļus var lietot iekšķīgi. Ar dzintara putekļiem var barot augus. Var ārstēt dzīvniekus. Īsts zelta vērts minerāls, turklāt vietējais - Baltijas.
Neticīgajiem Tomiem jāatgādina, ka Rīgas Tehniskās universitātes doktores Ingas Ļašenko izgudrotais dzintara diegs ir Latvijas «Nokia». Pārbaudīts, ka no dzintara diega austā gultasveļa, dvieļi, apģērbs neizraisa alerģiju, aizsargā pret magnētisko lauku un uzlabo asinsriti.
- Kā jūs atklājāt dzintaru?
- Tas notika pirms padsmit gadiem. Mamma palūdza, lai aizvedu viņu un viņas draudzenes pie dziednieces. Aizvedu. Tur sagaida tantuks, vairāk nekā astoņdesmit gadu vecs. Viņa saka: jūs, pārējie, palieciet mašīnā, bet tas, kurš atveda, nāks pie manis. Es viņu sen gaidīju. Es saku: neiešu. Viņa mudina: nāc, nāc. Domāju, ko tur ilgi tiepties, iešu. Viņa sāk stāstīt: tev jāpārņem manas lietas, ir pienācis tavs laiks palīdzēt cilvēkiem. Es domāju: ko tu, tante, runā, man ir tūrisma aģentūra, man ir datorbizness, man neko nevajag. Viņa saka: nekas no tā tev vairs neizdosies. Pagāja pusgads, mani biznesi beidzās. Es aizbraucu pie viņas dusmīgs. Viņa sāka stāstīt tādas lietas, ko pats neatcerējos - ka man bērnībā zibens iespēra, ar riteni braucot. Ka pēc tam sešus vai septiņus gadus baidījos gulēt, jo acu priekšā balti riņķi griezās. Sāku atcerēties, ka bērnībā ar puikām spēlējos pagalmā, kad pieliku viņiem rokas, uzreiz kļuva karsti.
Pēc tam devos uz Tautas dziednieku asociāciju, mani uzreiz uzņēma, iedeva sertifikātu. Ko tālāk? Esmu dziednieks, man jāpalīdz cilvēkiem. Dziednieku asociācijā man gan teica, ka vajadzētu pamācīties. Sameklēju kādu dziednieci, viņa stāstīja, rādīja, bet tolaik neko neņēmu galvā. Nu, kas tur, pieliec rokas un dziedini. Pēc tam aptuveni divus gadus pieņēmu cilvēkus. Es liku rokas, un viss notika, daudziem palīdzēju. Līdz brīdim, kamēr nevarēju tikt mājās, pa trepēm uzkāpt. Sākumā nesapratu - vienam pielieku rokas, nekas nav, citam - locītavas izgriež uz otru pusi. Vēlāk man izstāstīja, ka tā notiek, ja dziedina vēža slimniekus. Bet es to visu uzņēmu sevī. Sākās aizdusa. Kamēr dabūju visu to ārā…
- Pats saņēmāt mācību.
- Tikai tad sāku domāt, kas varētu strādāt manā vietā. Tolaik parādījās veikaliņi, kur pārdeva kristālus (minerālus - red.). Nodomāju, ka tie varētu manā vietā darboties. Sāku veidot katalogu un ievēroju, ka dzintars kā iedarbīgs minerāls tiek nosaukts gandrīz pie visām slimībām. Sāku vairāk interesēties par dzintaru. Kāpēc Tutanhamona kronī dzintars bija jāievieto goda vietā? Kāpēc pasaulē dzintaru atzīst, bet pie mums tas ir malkas vērtē?
- Vai dziedniece konkrētāk pateica, kas jums jādara, kā jādziedina?
- Teica - ar Dieva vārdu, iedeva klades ar saviem vārdiem. Daļa vārdu bija iegūti no Zilākalna Martas. Es ar vārdiem tik un tā nestrādāju.
- Jums tie ir jānodod tālāk?
- Dzīvoklī izcēlās ugunsgrēks, viss nodega. To, kas bija datorā, es izdzēsu pats, kaut arī divdesmit un vairāk gadu strādāju ar datoriem. Man vajadzēja pārinstalēt savu datoru, esmu darījis to tūkstoš reižu. Bet izdzēsu visus failus. Atlika saķert galvu, nedēļu atjaunoju cieto disku, atguvu varbūt divus procentus. Tātad man tas nebija vajadzīgs.
- Kā iespējams konstatēt, pierādīt, sajust dzintara labās īpašības? Dzintara krelles iesaka valkāt, ja ir vairogdziedzera problēmas. Bet kā tas darbojas? Vai tur ir vairāk fizikas vai ķīmijas?
- Gan fizika, gan ķīmija. Līdz pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem uzskatīja, ka dzintarā galvenā ir dzintarskābe. Pagājušā gadsimta beigās atklāja arī brīvos elektronus. Vienkāršā valodā stāstot, cilvēka organisms sastāv no šūnām, kas savā starpā ir saistītas. No ķīniešu medicīnas zinām, ka akupunktūras punktus organismā savieno meridiāni jeb kanāli. Pa tiem pārvietojas elektroni, kas pārnes informāciju no viena punkta uz citu un tālāk to atdod šūnām. Kad dzintars uzsilst līdz trīsdesmit septiņiem un vairāk grādiem, tad no tā sāk izdalīties brīvie elektroni un iekļūst ādā caur akupunktūras punktiem. Savukārt kanāli pārbīda elektronus. Slimie orgāni saņem papildu jaudu un atjaunojas. Esmu daudz lasījis par dzintara iedarbību, nav tādas slimības, ko nevar ārstēt.
Kolīdz uzplauka ķīmiskā farmācija, dzintaru noliedza. Nebija zinātnisku pētījumu par dzintara iedarbību. To uzskatīja par maģiju, lai gan maģijas nav. Kā jau teicu, ir fizika un ķīmija. Baltijas dzintaru zināja sen un ar to ārstēja saindēšanos, caureju, kuņģa vainas. Dzintars uzsūc sliktās vielas un neizdala atpakaļ. Izdalās dzintarskābe un brīvie elektroni, un ārstnieciskā iedarbība notiek uzreiz. Dzintaru saberž piestā un pulverīti izdzer ar ūdeni. Dzintara šņabis ārstē no saaukstēšanās. Dzintara pulveris atbrīvo no paģirām.
- Vai dzintars var kaitēt, ja tas kādā vietā izraisa sastrēgumu?
- Nē, tā nenotiek, jo šūna neko lieku nepaņem, pārsātināt to nevar. Ja viens meridiāns ir vājš, bet otrs pārsātināts, tad dzintars spēj savākt lieko un nogādāt citur, pārvēršot brīvajos elektronos.
- Kas dzintaru padara unikālu?
- Ķīmiskais sastāvs. Dzintars ir ļoti līdzīgs cilvēka šūnas ķīmiskajam sastāvam. Tieši Baltijas dzintaram ir unikāls sastāvs, jo Baltijas reģionā bija tādas koku sugas, kādu nebija citur. Tikai Baltijas dzintarā - sukcinītā - ir dzintarskābe. Dzintarā nav smago metālu.
Dzintara aizstāvībai gribu teikt, ka pirms mūsu ēras grieķi brauca uz Baltiju pēc dzintara. Kādreiz pastāvēja dzintara klaušas. Tad dzintars bija vērtība. Pēc tam ar dzintaru krāsnis kurināja. Deviņpadsmitajā gadsimtā dzintaru izniekoja. Ar dzintara eļļu apstrādāja kuģus un dzelzceļa gulšņus, lai nesapūst. Stradivari savās vijolēs esot izmantojis dzintara laku. Padomju laikā parketa laku ražoja no dzintara.
Senos laikos dzintaru dedzināja, lai dezinficētu telpas. Dzintara tvaiki bija halucinogēni, tie aizmigloja prātu. Šamaņi izmantoja šo īpašību, lai nonāktu transa stāvoklī. Baznīcās dzintara dūmu ietekmē izmainījās cilvēku apziņu, mācītāju teikto viņi uztvēra citādi.
Esmu pārbaudījis, ka no dzintara smaržas baidās odi. Dzintaru sijāju ārā. Vasarā laukos odu vienmēr ir daudz. Kad ādu parīvē ar dzintara putekļiem, izdalās smarža un odi turas pa gabalu. Kad ar dzintara putekļiem saberzē ādu, pāriet nieze. Smejos, ka es tikai pie zupas dzintaru nelieku, bet visur citur gan izmantoju. Nevaru iedomāties, kā iespējams dzīvot bez dzintara.
- Vai dzintara krājumi sāk izbeigties?
- Kādreiz, protams, beigsies. Pagaidām vēl pietiek.
- Kur Latvija ir bagāta ar dzintaru?
- Liepājā. Jūra to izskalo. Tukumā, kur dzintars izlien no zemes. Uzar lauku un lasa dzintaru. Arī mežā dzintaru var atrast. Tas atrodas slāņos metra līdz desmit metru dziļumā.
- Vai šobrīd notiek dzintara renesanse?
- Noteikti.
- Lietuva lielās ar pirmo dzintara pirti pasaulē. Vai procedūru laikā ir būtiski - jo vairāk dzintara, jo labāk?
- Kaļiņingradā tādas pirtis jau ir bijušas, arī Polijā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Staigājot pa dzintara gabaliņiem, tiek aktivizēti aktīvie punkti uz cilvēka pēdām, notiek elektronu kustība, caur ādu uzsūcas dzintarskābe, un, jo vairāk dzintara ir pirtī, jo spēcīgāk tiek jonizēts gaiss. Tādā ziņā - jo vairāk dzintara, jo labāk. Vienlaikus notiek refleksoterapija, ķīmiskā iedarbība ar dzintarskābi un aromterapija. Krievijā kādā sanatorijā bija izveidota neliela telpa, mērījumi liecināja, ka tur jonizētais gaiss 6000 reižu pārsniedza mērījumus sanatorijā Sočos. Tādā gaisā ārstē astmu, bronhus, plaušu slimības. To pašu var saņemt arī mūsu pašu pirtī, ja ar smalku dzintara pulveri berzē ādu. Dzintara mazie gabaliņi lūst, veidojas smarža, notiek elektronu kustība, gaiss tiek jonizēts.
- Latvijā nav izveidota dzintara pirts?
- Es ar dzintaru sāku darboties pirms divpadsmit trīspadsmit gadiem un ar dzintara slimību aplipināju arī divus pirtniekus Zemgales sensētā «Everti». Ivars un Kristīne Valleri sāka eksperimentēt ar dzintaru, un, kad uzbūvēja savu pirti, mēs pamatos sabērām dzintaru. Pēdējos piecus gadus eksperimentēju, lai izveidotu dzintara disku. Nu jau apmēram gadu to iesakām pirtniekiem un masieriem. Rezultāti ir ļoti labi.
- Jūs to iesakāt izmantot dzintara biorezonanses refleksoterapijā. Kas tā ir - vienkārši masāža?
- Kad pirtnieki un masieri bija sapratuši, ka kaut ko par dzintaru zinu, viņi sāka prasīt, vai var dabūt lielāku dzintara gabalu, ar ko strādāt pa ķermeni. Liels dzintara gabals maksā, sākot no piectūkstoš eiro. Domāju, kā lai iegūst liela izmēra dzintara gabalu. Ja lielāks laukums, tad nevar kļūdīties ar akupunktūras punktiem, iedarbība ir precīzāka. Es zināju, ka to var izdarīt, bet nevarēju dabūt gatavu. Man tas prasīja piecus gadus, paņēmu arī pārtraukumu, jo uzreiz jau nesanāca. Dzintara disks ir izgatavots no smalcināta Baltijas dzintara, to saspiežot nelielā temperatūrā. Netiek izmantotas saistvielas, tas ir tīrs dzintars. Tajā nav naftas produktu. Uzsildot šādu disku, elektroni uzreiz strādā. Ar dzintara disku cilvēks var palīdzēt sev, es sastiepu muguru un dienas laikā tiku uz kājām. Labi palīdz pret galvassāpēm, jo var iedarboties lokāli.
Atgriežoties pie jautājuma, vai dzintara iedarbībā ir vairāk fizikas vai ķīmijas, varu atbildēt: jo vairāk es to pētu, jo vairāk pārliecinos, ka fizika gūst virsroku. Jā, dzintarskābe izdalās, tomēr elektronu iedarbība ir spēcīgāka. Atcerieties, kādreiz fizikālās terapijas kabinetos izmantoja ebonīta nūjiņas. Kāds krievu zinātnieks eksperimentēja ar ebonīta diskiem, jo ebonītam un dzintaram ir līdzīga elektronu darbība. Zinātnieks ebonīta diskus izmantoja lūzumu ārstēšanā, lūzumi sadzija bez komplikācijām.
- Vai dzintara veids nosaka procedūras efektivitāti?
- Baltijas dzintarā ir no trim līdz astoņiem procentiem dzintarskābes, tas ir atkarīgs no ķīmiskā sastāva un oksidācijas pakāpes. Ja dzintara gabalu turētu ar skābekli piesātinātā telpā, tas ar laiku apaugtu ar garozu, kurā koncentrējas dzintarskābe.
- Kāds dzintars ir ieteicamāks - ar garozu vai bez?
- Ja gribas vairāk uzņemt dzintarskābi, tad vajadzīga garoza. Ja gribas elektronu iedarbību, tad garozu nevajag. Kaļiņingradas medicīnas centrā ir izpētīts, ka vislabāk strādā pulēts dzintars, jo ir lielāks laukums, no kā var izdalīties elektroni. Jau paskatoties uz dzintara gabaliņu, var noteikt, vai tas ir piesātināts ar skābekli. Piesātināts dzintars nav caurspīdīgs.
- Dzintars noder tikai cilvēkiem?
- Pilnīgi visiem dzīvajiem organismiem, jo tie sastāv no šūnām. Visām šūnām vajadzīga dzintarskābe. Arī augiem ir nepieciešams dzintars. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Krievijā plaši eksperimentēja. Divos blakus esošos laukos vienā dienā iesēja vienas šķirnes rudzus. Vienu lauku apstrādāja ar dzintarskābi, otru nē. Vēroja, kā rudzi auga, novāca ražu, nosvēra. No dzintarskābes apstrādātā lauka ieguva par četrdesmit procentiem lielāku ražu.
Mājās septiņus vai astoņus gadus eksperimentējam ar orhidejām. Sieva nopērk veikalā pusbeigtas orhidejas, apkaisa ar dzintara pulveri. Ēdamkaroti sasmalcinātu dzintara putekļu uzber, un viss. Atkopjas. Eksperimentējam ar tomātu stādiem. Dzintarskābe baro šūnas, augam novērš stresu, kad mainās temperatūra, uzlabo augsni. Pagājušogad siltumnīcā tomāti ražoja līdz oktobra vidum. Novēroju, ka tomātu stādi ir zaļāki, kāti resnāki.
- Pats nēsājat dzintara rotas?
- Nē, man visapkārt ir dzintars, ar to pietiek. Pirms padsmit gadiem es dzintarus liku zem gultas. Sajūta bija laba. Nervu sistēma nomierinās. Biju uztaisījis dzintara gultu, izstādē Ķīpsalā pat bijām. Gultā iestrādāti divsimt kilogrami dzintara.
- Cik daudz dzintara jāliek zem gultas?
- Cik ir.
- Diez vai daudziem būs lieli krājumi. Pāris gabaliņi jau neder?
- Tas gan ir par maz. Ja ir tikai daži dzintara gabaliņi, tos labāk likt uz akupunktūras punktiem.
- Kā cilvēks var zināt, ka viņš pērk, saņem pakalpojumu ar īstu dzintaru?
- Es paņemu rokā un redzu. Var pārbaudīt tā: glāzē ielej ūdeni, iemet dzintaru, ja uzpeld, tā ir plastmasa. Dzintaram jānogrimst. Var iebērt tējkaroti sāls, tad dzintaram vajadzētu uzpeldēt. Bet plastmasa uzpeldēs uzreiz, nenogrims.
PAR DZINTARU
Avots: Fragmenti no Ulda Krauzes raksta «Dzintara biorezonanses refleksoterapija ar dzintara disku».
ASTROLOĢISKĀ REPLIKA
Dzintars tiek uzskatīts par Lauvas zodiaka zīmes minerālu. Senajā Grieķijā uzskatīja, ka dzintaram piemīt Veneras īpašības un Saules spēks. Dzintara gabali, kuros atradās kukaiņi vai lapas, tika uzskatīti par spēcīgiem maģijas instrumentiem.
Senos avotos tiek minēts, ka dzintars nav ieteicams Vērša zodiaka zīmes pārstāvjiem. Kāpēc - nav zināms.
Guna Kārkliņa
