PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Pavasaris pie Igaunijas dižakmeņiem un ūdenskritumiem
Pavasarī, kad daba mostas, ceļotāji var izbaudīt aizraujošus piedzīvojumus un noklausīties interesantus stāstus Igaunijas avotiem un ūdenskritumiem bagātīgākajās vietās. Divu dienu ekskursijā būs iespēja piekļūt arī iespaidīgākajiem akmeņiem, apmeklēt tā dēvēto kapteiņu ciemu un ielūkoties noslēpumainajā, ačgārni plūstošajā Raganu akā.
Vietējais Pizas tornis
Neilgi pēc tam, kad tiek šķērsota Latvijas un Igaunijas robeža netālu no Rūjienas, debesīs parādās baznīca ar šķību torni, gluži kā slavenajā Itālijas ziemeļu pilsētā Pizā. Savām acīm var pārliecināties, ka plaisas starp torni un baznīcas pamatdaļu nav samanāmas, nav arī savilcējstīpu, kas liecinātu, ka torni kāds vēlas pasargāt no sagrūšanas. Laikam tas turas ar Dieva vārdu spēku. Tornis iezīmē Karksi ordeņa pilsdrupas, jo no kādreizējās militārās aizsargbūves palikušas tikai drupas. Ordeņa pils celtniecība aizsākās 13. gadsimtā. Karksi ieleja ir viena no skaistākajām un slavenākajām vietām Igaunijas pilsētā Viljandīmā, uzskata igauņi.
Avots, kurš vārās, un citi
Ceļš tālāk ved Pandiveres augstienes virzienā. Pandiveres augstiene ir viens no bagātākajiem upju izteces reģioniem Igaunijā. Plānais augsnes slānis ir niecīgs šķērslis nokrišņu ūdeņiem, tie ātri iesūcas dziļumā un atkal izplūst augstienes malās daudzu avotu veidā. Tādi ir arī Norvēģu avoti. Pirmais no tiem ir īpaši efektīgs. Avota pamatu veidojošās baltās smiltis vārās, turklāt nevis vienā, bet uzreiz vairākās vietās. Avota ūdens izveidojis varenu dīķi, kas savienojies ar strauju upi.
Šajā apvidū no zemzemes izlaužas vairāk nekā 40 avotu - kāds izplūst lepnā vientulībā, kā dziļākais Igaunijas avots Sopa (4,8 m), bet vairāki sagrupējušies draudzīgās kompānijās cits citam blakus.
Valdnieka sievas Lindas misēklis
Nākamais ceļojuma mērķis ir Kallukses dižakmens. Tas sevi izrāda visā krāšņumā - liels dīvainas formas akmens, kam piekļāvies no tā atšķēlies gabals. Šo akmeni nesusi igauņu zemju valdnieka Kaleva sieva Linda, bet atgadījusies ķibele... Tas nu guļ, izbāzis varenos sānus no zemes.
Ūdenskritumi
Lahemā Nacionālajā parkā ceļotāji apmeklē ūdenskritumus, kas atrodas Nemmeveski kanjona apkārtnē - Nemmeveski ūdenskritums uz Valgejegi upes ar nodegušās elektrostacijas derivācijas kanālu turpina dzīvot savu atlikušo dzīvi, bet skaisto Vasaristi ūdenskritumu var aplūkot tikai pavasarī, rudenī vai arī slapjās vasarās, jo sausajā gadalaikā ūdens strautā izsīkst un par ūdenskritumu liecina vien kaļķakmens kāples - pakāpienveidīga iežu daļa.
Pastaiga pa kapteiņu ciemu
Otrajā ceļojuma dienā būs iespēja izstaigāt Kesmu pussalas akmeņaino piekrasti un Kesmu kapteiņu ciemu, kur gandrīz katrā ģimenē bija savs kapteinis vai stūrmanis. No nedaudz vairāk nekā 100 ģimenēm ir nākuši 62 kapteiņi. Kesmu kā nākamā kapteiņu ciema vēsture aizsākusies 1804. gadā, kad tur nodibināja pirmo igauņu jūrskolu. No 1798. līdz 1920. gadam ciemā uzbūvēti vairāk nekā 40 kuģi. Daži no kuģu vārdiem ir atrodami uz metāla plāksnēm, kas piestiprinātas lielam akmenim. Bijušajā jūrskolas ēkā izveidots Jūrniecības muzejs. Augustā trīs dienu garumā norisinās tautas mūzikas festivāli, kas piesaista vairāk nekā 10 000 apmeklētāju.
Uz pussalas ziemeļu galu ved dabas taka. Te redzami ledāja un jūras sanestie akmeņi, no kuriem iespaidīgākais ir 5,5 m augstais Vecā Jura akmens. Pussalas akmeņainais gals ir īsta ūdensputnu paradīze. Uz akmeņiem jūrā sēž gulbji, atpūšas kaijas. Mazliet tālāk redzama Sārtrēmes saliņa, līdz kurai var aizbrist sausā vasarā.
Atceļā jūras krastā saskatāms augsts akmeņu krāvums, ko gadiem ilgi veidojuši jūrnieki, kuri sekojuši ticējumam, ka te nolikts akmens tā licējam nesīs veiksmi un atgriešanos. Pēc nostāstiem, pirmo akmeni esot nolicis zviedru karalis Gustavs II Ādolfs pateicībā Dievam par glābiņu trakojošajā vētrā, kas to piemeklēja Lahemā piekrastē.
Augstākais un maz apmeklētais
Un nu laiks aplūkot 7,8 m augsto Tammispeas akmeni - augstāko Igaunijā. Daudzos ceļvežos tiek norādīta aplama informācija par to, ka augstākais Igaunijas akmens ir Jāņa - Toma akmens, taču tā augstums ir tikai 7,6 m. Tammispeas milzis ir iespaidīgs, bet tā apkārtne liecina par to, ka turp nebrauc daudz cilvēku.
Velns un raganas, un trejkrāsu upuravoti
Kad pienācis laiks doties māju virzienā, jāpiestāj pie vēl dažiem dabas objektiem. Ūdenskritums Turjekeldri stāvkrastā ir maz pazīstams. Vēl nesen pie šī ūdenskrituma varēja piebraukt pa nelielu lauku ceļu, bet nu šāda iespēja ir liegta un ūdenskrituma apmeklētājiem ir jārēķinās ar apmēram 800 m garu pārgājienu pāri ganībām. Ūdenskrituma nosaukumu var tulkot kā «Velna vīna pagrabi». Pēc nostāstiem, laiku pa laikam no tā tekot vīns un to tirgojot daiļas meičas, tādējādi papildinot velna bankas kontu. Ūdenskrituma lejasdaļa ir veidota no smilšakmens, bet augšdaļa - no kaļķakmens, un vieglāk izskalojamajā lejasdaļā, zem ūdenskrituma, izveidojusies plaša niša, no kuras skats uz ārpasauli ir pilnīgi cits. Ūdens tek no 6 m augstuma, un skats ir iespaidīgs.
Beidzamā apskates vieta ir trīskrāsu upuravoti. Lai pie tiem piekļūtu, ir jāpaiet pa meža taku. Skats, kas paveras starp kokiem, aizrauj. Pirmais avots ir spilgti zilganzaļā tonī. Avota dziļumā smiltis vārās, bet ūdens krāsa fascinē. Laikam jau tā jutās arī senie igauņi, jo viņi avotus izmantoja kā ziedošanas vietu pagānu dieviem. Netālu ir vēl divi avoti, katrs no tiem - citā krāsā: vienam melna, bet otram balta. Kā lai senais igaunis te nesajustu maģisko spēku klātbūtni?
Visbeidzot klāt ir Eiropas unikālākā dabas parādība - Tuhalas Raganu aka, no kuras pavasarī ūdens plūst ačgārni - ārā. Šo ainu var vērot tikai vienu līdz trīs nedēļas, tāpēc ir grūti prognozēt, kad Raganu aka sāks un beigs darboties. Taču mēģināts nav zaudēts!