Mopsis atgādina britu valstsvīru Vinstonu Čērčilu – tukls, nedaudz izlaidīgs dzīves baudītājs. Kaprīzs, histērisks. Harismātisks un neatlaidīgs. Ja suns varētu ķepā noturēt viskija glāzi, bet zobos cigāru – nudien dzīvnieku pasaules Čērčils! Ne velti Vinstona sieva Klementīne vīru dēvēja par mopsīti.
Numeroloģe Ineta Ventniece-Krīgere, divu suņu - mopša Simona un takša Oto - saimniece, ir pārliecināta, ka mīļdzīvnieki ir līdzvērtīgi cilvēkam. Lielākā kļūda ir uzskatīt, ka suns, kaķis vai cits lolojumdzīvnieks ir zemāka kasta. Mīļdzīvniekam, tāpat kā cilvēkbērnam, ir jāizvēlas dotumiem, raksturam, interesēm piemērotākā nodarbe. Ticat vai ne, bet suns var būt guļava, un nevajag viņu raut pastaigā jau pulksten sešos no rīta. Dažs kaķis labprāt ļausies dresūrai, bet cits staigās, kur pašam tīk. Cilvēks spēj piejaucēt gan pitonu, gan varānu, gan lauvu, gan lāci. Vai arī pretēji - dzīvnieki pieradina cilvēku. Ineta Ventniece-Krīgere saka: tā nav alegorija, ne velti ir cilvēki, kurus dzīvnieks pabāž zem tupeles.
Sargies kļūdu
Numeroloģe apzinās, ka viņai iebildīs kinologi, veterinārārsti un citādi domājošie. Viņa uzsver, ka dalās ar saviem uzskatiem un pieredzi. Ineta Ventniece-Krīgere ir pētījusi zirgu, suņu, kaķu, lielo papagaiļu, jūrascūciņu numeroloģiskos datus. «Daudzus gadus pētot dzīvnieku datus, ko klienti man ir rādījuši, novēroju, ka arī suņiem un kaķiem var piedēvēt pilnīgi visas cilvēku rakstura īpašības: slinkumu, aktivitāti, neapmierinātību, impulsivitāti. Saimnieks kļūdās, ja vadās pēc stereotipiem, audzinot dzīvnieku. Dīvāna suns grib iet ārā ap pulksten vienpadsmitiem, divpadsmitiem, bet viņu rauj laukā jau ap pieciem, sešiem. Tas ir nepareizi. Suns būs neapmierināts un, skaties, piečurās saimniekam kurpes, jo uzskata, ka netiek respektēts,» viņa stāsta.
Tipiska kļūda ir apriori pieņemt, ka vienas šķirnes suņiem visiem būs vienāds raksturs, prasības, izturēšanās. Arī aktīvais taksis var būt flegmatisks eksemplārs. Izņēmums? Tieši tā. Tāpēc suns ir jāaudzina, ne tikai vadoties pēc šķirnei raksturīgajām īpašībām, bet arī respektējot dzīvnieka individuālās īpatnības.
Iespējams, lieki par to atgādināt, un tomēr. Vēl viena kļūda ir izvēlēties dzīvnieku pēc mirkļa impulsa «patīk - nepatīk». Ieraudzīji melnu kaķīti ar baltu ķepiņu un: «Man to vajag!» Jo tik smukiņš. Jo tik labi piestāvēs dzīvokļa interjeram. Jo draudzenei arī ir līdzīgs kaķītis un staigā saitītē, un visi par viņiem jūsmo. «Ja tev dzīvnieks patīk, bet viņš raujas prom, tad tas nav tavējais. Neņem. Dzīvnieks ir jārespektē. Ja paņemsi pret viņa gribu, tad suns vai kaķis ilgi nenodzīvos, nomirs,» brīdina numeroloģe.
Un vēl kas. Ja vien neesat dzīvnieku psihologs un jau iepriekš izpētījis potenciālos dzīvnieka saimniekus, dāvināt mīļdzīvnieku nevajag gan. Ja saimnieka un dzīvnieka enerģijas būs opozīcijā, nelaimīgi būs visi.
Saikne ar budismu
Viņa nebīstas teikt, ka piekrīt budisma pārdzimšanas mācībai - suņi un kaķi varētu būt nosodītas cilvēku dvēseles, kam šajā dzīvē ir jāizpērk iepriekšējās dzīvēs sastrādātās cūcības. Ikviena tikšanās ar dzīvnieku nav nejauša. Vai tas būtu no patversmes paņemts suns vai sētā pieklīdis kaķis. Tā nav nejaušība, tā bija jānotiek.
Pastāv uzskats, ka dzīvnieks spēj pasargāt savu saimnieku no slimībām, tās uzņemot. Jo dzīvniekiem un cilvēkiem mēdz būt arī vienādas slimības. Onkoloģiskās, piemēram. Vai epilepsija.
Ja dzīvnieks kaut ko saplēš, sabojā, tātad tam ir iemesls. Tas signalizē, ka cilvēkā ir enerģētisks haoss un viņam ir jātiek ar sevi galā. Bet dzīvnieku nedrīkst uztvert kā apgrūtinājumu un dusmoties uz viņu, tas ir grēks.
Analizējot dzīvnieka rīcību, cilvēks var kļūt pats sev psihoterapeits, atklāt savas vājās vietas, ēnas puses. Kāpēc tā? Jo šis nejaukais suns, kas ir saplosījis dīvānu, cita cilvēka mājā, iespējams, būs rāms kā jēriņš. Tad kas nav kārtībā ar mani?
Ja dzīvniekam ir smadzenes, tātad ir arī dvēsele, nevis vienkārši refleksi. Arī mitoloģijā dzīvniekiem tiek piedēvētas cilvēkam raksturīgas īpašības. To var skaidrot ar mītisko, maģisko domāšanu, bet vai pastāv tikai viens skaidrojums?
Iepazīsti sevi
Pirms iegādāties dzīvnieku, cilvēkam jāiepazīst sevi un jāatbild uz jautājumu, kas viņš grib būt dzīvniekam? Pakļauties vai dominēt?
Ja suns kāps uz galvas savam saimniekam, tad to pašu darīs viņa bērni, vecmāmiņa, kaimiņi un vienu reizi sastapts pasažieris trolejbusā. Tāpat kā ir cilvēki līderi, arī dzīvnieki var uzkundzēties par sevi enerģētiski vājākam radījumam, pat ja tas ir cilvēks. Radības kronis.
Ineta Ventniece-Krīgere neslēpj, ka abi viņas suņi ir enerģētiski spēcīgāki par savu saimnieci un lieliski prot izmantot viņas lādzīgo raksturu. Savus suņukus viņa dēvē par mistiķiem, cilvēku pasaulē tādus sauc par dziedniekiem. Neko ļaunu Simons un Oto nedara, viņi prot panākt savu, un tas ir - dzīves baudīšana.
Jo pašpietiekamāks, neatkarīgāks ir cilvēks, jo grūtāk viņam būs uzupurēties. Līdera tipa cilvēks dos priekšroku kaķim - tas nav jāved ārā, nav jādresē. Ja vien suņa apkalpošanu - melno darbu - veiks kāds cits ģimenē, tad mājas «ģenerālis» labprāt leposies ar savu sunīti. Līderis nevēlēsies ierobežot savu komfortu. Tomēr zināmā dzīves vai brieduma posmā arī gan valdonīga, gan pakļāvīga rakstura cilvēki var mainīt mājdzīvnieka prioritātes, un kaismīgs «kaķinieks» pēkšņi kļūst par aktīvu «suņinieku», bet ilggadējs suņa saimnieks sāk sapņot par pūkainu kaķabērnu, lai kompensētu savu valdonīgumu un kļūtu empātiskāks.
Cilvēkbērnu untumiem, visticamāk, pakļauties nevajadzētu. Bērna vai pusaudža vecumā reti kurš spēj pielāgot savas intereses dzīvniekam. Numerologs to redzēs ciparos - tiešām, kāds jau no bērna kājas būs tas, ko mēdz dēvēt par zirgu vārdotāju. Viņam pielīp ne tikai dzīvnieki, bet laika gaitā - arī veci cilvēki un bērni.
Pirms neilga laika izvērtās skaļas diskusijas par bērniem medniekiem - ļaut vai neļaut medīt un no kāda vecuma. Numeroloģei par to savs sakāmais. Senos laikos bija bende, bija āksts un karalis. Nevar visi būt mednieki vai bendes, ja salīdzinām ar senlaikiem. Ja medībās sūtīs cilvēku, kuram tas ir kaitīgi viņa emocionālā stāvokļa vai rakstura īpašību dēļ, to var uzskatīt par iejaukšanos enerģētikā. Tādējādi tiks nodarīts kaitējums gan cilvēkam, gan dzīvniekiem, kurus viņš iznīcinās nepavisam ne mednieka ētikas robežās.
Kaķim - savu astrologu
Numeroloģe uzskata, ka astrologs un numerologs var sastādīt mājdzīvnieka natālo un numeroloģisko karti. «Ja dzīvniekam un cilvēkam var būt vienas un tās pašas slimības, tad kāpēc lai nepētītu arī astroloģiski un numeroloģiski? Šobrīd pat suņiem pielāgo homeopātiju un Baha ziedu terapiju.»
Sunim savs astrologs vai numerologs? Piemērs no dzīves. Numerologa ģimenē nonāca suns. Iepriekšējais saimnieks to nebija nedz mīlējis, nedz gādājis par viņu. Suns bija kastrēts. Viņš savā jaunajā mājvietā uzvedās tā, it kā grasītos nomirt. Nolīda kaktiņā, gulēja. Vienaldzīgi skatījās cilvēkiem cauri. Numerologs jau nebūs numerologs, ja nesaciparos sava suņa matricu. Ahā, īsts alfa tēviņš, ko iepriekšējais saimnieks atstāja bez vaislas tēviņa mantības. Suns tika aizvests pie veterinārārsta. Ārsts konstatēja, ka sunim ir hormonālas problēmas, ko izraisīja kastrācija, jo šim suņu donžuānam pati daba bija piešķīrusi labus gēnus, ko nodot pēcnācējiem. Viņa dzīves jēga bija sekss, daudz seksa. Tas tika liegts, un sākās veselības problēmas.
Līdzīgi ir ar kaķenēm - ja īstenas dzimtas turpinātājas sterilizē, tad kaķu dāma savas ciešanas sublimē slimībās. Tieši tāpat kā numerologa suns.
Ko vēl var redzēt zvaigznēs un ciparos? To, vai suns būs paklausīgs skolēns un ir piemērots dresūrai. Tātad - labs izstāžu suns. Tam patiks gozēties uzmanībā, pucēties. Bet spītnieku nevarēs izdresēt. Nav vērts mocīties un mocīt. Galu galā, arī skolā ir paklausīgi un nepaklausīgi skolēni. Ja zina pareizo pieeju, var saprasties ar visiem. Bet tas nu gan - kas der vienam, tas neder visiem. Dzīvnieku pasaulē ir tāpat.
Vienu kaķi var glaudīt, murcīt, staipīt, ģērbt leļļu drēbēs un vizināt ratos, jo viņam patīk tādi mīlestības uzplūdi, bet otram nenāc par tuvu. Iekodīs. Šņāks. Skrāpēs. Slikta audzināšana? Salīdzināsim ar cilvēkiem. Ne visiem patīk, ka viņiem pieskaras. Ir cilvēki vientuļnieki, un ir sabiedrības dvēseles. Cilvēks var pateikt, kas nepatīk, kaķis kož un skrāpē. Arī kaķim vajag savu plašu teritoriju un vienatni. Arī suns var būt vientuļnieks. Arī haskijs var negribēt skriet pajūgā un vilkt cilvēku. Varbūt viņš tāds ir viens, bet šim sunim ir tiesības negribēt rīkoties pēc cilvēka izstrādātiem noteikumiem. Cilvēku mēs respektējam un nelienam bučoties par katru cenu, bet dzīvnieku nereti gribam pāraudzināt.
Savukārt kompānijas cilvēki, atvainojiet, dzīvnieki, labprāt sadzīvos ar kompanjonu, vai tas būtu viņa dzimuma vai kāds cits īpatnis. Dzīvojot vieni, viņi ātri aizies bojā. Mājdzīvnieka horoskopā - zvaigžņu vai ciparu kartē - to var izlasīt. Vēl ir līdzība ar cilvēku pasauli - tā dēvētie karmiskie dvīņi. Dzīvniekam saikne ar citu dzīvnieku vai cilvēku ir tik īpaša, ka to nevar izskaidrot. Šķiet, ka esi sastapis savu otro Es.
Var būt arī pretēji. Cilvēka un dzīvnieka disonanse ir tik liela, ka diskomforts dzīvniekā izraisa vēlmi nomirt. Un viņš nomirst.
Gardēži - vai neļaut ēst cilvēka ēdienu?
Arī dzīvnieki ir gardēži. Ineta Ventniece-Krīgere vēlreiz atsaucas uz budismu. «Ir suņi un kaķi, kam patīk izmeklēts ēdiens. Un viņi reizēm apēd mandarīnu, avokado, makarūnu. Ir kaķi, kas trako pēc putukrējuma. Zinu, ka veterinārārsti par to ļoti rāsies, bet dzīvē notiek citādi. Sunim, kaķim iedod pankūciņu, kanēļmaizīti, un pēc tam nekādu vēdera problēmu, un diabēts arī nav. Iepriekšējā dzīvē, iespējams, dzīvnieciņš ir bijis cilvēks, dzīvojis augstdzimušā ģimenē, ticis lutināts. Ja tas tā nebūtu, tad sunim un kaķim pietiktu ar presēto barību un viņi mums neprasītu kotleti vai našķi. Ja jau viņi būtu ieprogrammēti ēst tikai cieto barību vai savu - kaķa vai suņa - barību, tad kāpēc kaķi interesē desa? Kāpēc suņi un kaķi grib pagaršot no cilvēku galda? Un kāpēc lai mēs reizēm nepalutinātu savu dzīvnieku?»
Arī piemērs no kaķu dzīves. Viena metiena kaķēnus paņēma jauns pāris. Katram sava kaķenīte. Viena no kaķenēm ēd tikai izmeklētu ēdienu - nedēļā viņa vismaz vienu reizi bauda garneles. Turklāt pāra skaitu. Sešas vai astoņas. Otra kaķu māsa garnelēm uzšķauda un ēd parastu kaķu barību.
Būt vai nebūt atbildīgam
Mīļdzīvnieku nevajag ieviest pilnīgi visiem cilvēkiem. Tad arī nenāksies to pamest. Ja cilvēks nav tendēts rūpēties par dzīvnieku, viņam to nevajag. Un punkts. Tāpat kā nevajag paņemt dzīvnieku, lai kompensētu kaut ko. Teiksim, attiecības. Ak, man nav līdzās vīrieša vai sievietes, paņemšu kaķīti vai suni. Un dzīvošu laimīgi. Ja kāds ir laimīgs, būdams kopā ar citu cilvēku, tad dzīvnieks nespēs kompensēt cilvēku. Tik un tā būs jāmeklē dzīvs cilvēks, jāveido attiecības.
Bet tas arī esot pārbaudīts, ka suņa vai kaķa enerģija spēj uzlabot cilvēku savstarpējās attiecības. Vai arī tās sagrauj, ja izvēlēts neatbilstošs dzīvnieks. Piemēram, enerģētiski spēcīgāks, kurš uzkundzējas līdzīgi kā enerģijas vampīriņš.
Ja dzīvnieks būtu cilvēks…
Dzīvniekam atbilstīgākā «profesija», raksturs
Pūdelis - grāmatvedis
Bīgls - brīvdomātājs, hipsters
Sanbernārs - glābējs
Labradors - ārsts, psihologs
Kollijs - auklīte
Buldogs - psihiatrs
Dobermanis - specdienestu darbinieks
Pekinietis - ierēdnis
Taksis - bārmenis, šveicars
Sibīrijas haskijs - loģistikas darbinieks, šoferis
Ielas kaķis - izsitējs, pašpuika
Kanādas sfinkss - galma kaķis, karalis
