Ne tikai latvieši, bet arī citas tautas savā folklorā dzīvniekus mēdz raksturot ar konkrētām īpašībām: lapsa ir viltīga, suns – uzticīgs, zaķis – bailīgs, gailis – gudrs, vilks – lētticīgs. Tas nepavisam nesaskan ar zoologu zināšanām par dzīvniekiem. Kaut arī cūka ir inteliģents dzīvnieks, pasaki latvietim, ka viņš ir cūka, un būsi ieguvis nelabvēli. Vai nosauc kādu sievieti par kazu, skat, nāksies tiesāties. Toties ķīnieši cūku ir izcēluši kā vienu no sava zodiaka 12 dzīvniekiem un kaza viņiem nav lamuvārds, bet labvēlības un pieticības simbols.
Līdzības starp latviešu un ķīniešu teikām ir viegli atrodamas. Caur puķēm, lai skaistāk izklausās, tiek skaidrots acīm redzamais, novērotais un piedzīvotais. Pēc ķīniešu ticējumiem, vismaz seši dzīvnieki mājās nes laimi. Skaidrs arī, kāpēc - izdzīvošanas minimums. Un tie ir vērsis, zirgs, kaza, gailis, cūka un suns. Pārējie seši - žurka, tīģeris, trusis, pūķis, čūska un pērtiķis - Ķīnas kultūrā ir ļoti iemīļoti, tāpēc tiek izcelti.
Zodiakā dzīvnieki novietoti pēc iņ un jan principa. Latviešiem var šķist interesanti, ka šo principu ķīnieši īsteno atkarībā no… dzīvnieku ekstremitāšu nagu skaita (īsumā - pāra un nepāra skaits, un pat dažām čūskām esot rudimentāras pakaļkājas). Izņēmums ir žurka, kam ir četri pirksti priekšējām un pieci - pakaļējām kājām. Tāpēc žurka ir pirmajā vietā, unikāla. Patiesības labad jāteic, ka žurkas ķepām ir pieci pirksti, bet priekšējām kājelēm malējie pirksti ir krietni īsāki, tāpēc varētu būt radies skaidrojums par žurkas īpašo iņ un jan stāvokli, jo tai itin kā ir gan pāra, gan nepāra nagu skaits.
Ķīniešu leģenda vēsta, ka pēc Budas aicinājuma ierasties, lai katram rindas kārtībā tiktu piešķirta vieta zodiakā, dzīvnieki devās ceļā, bet viņu nonākšana galamērķī raksturo katra dzīvnieka dabu un vienlaikus - attiecīgajam dzīvniekam atbilstīgajā gadā dzimušo cilvēku. Stāsts par ķīniešu zodiaka veidošanos ir šāds. Vērsis sāka ceļojumu pie Budas pāri upei, bet Žurka, palūdzot atļauju, iekārtojās viņam uz muguras. Kad abi bija gandrīz galā, Žurka noslīdēja no Vērša muguras un piesteidzās pie Budas pirmā. Viņa tika atalgota par prasmi izmantot apstākļus savā labā. Rāmais Vērsis šo scēnu pārdzīvoja vienā mierā. Gados jaunais Tīģeris sacentās ātrumā ar Vērsi, bet nedaudz zaudēja. Spēks bija, pietrūka pieredzes un izturības. Viņam sekoja Trusis. Piektais Budu sasniedza Pūķis, sestā - Čūska, bet septītais ielēkšoja Zirgs. Astotā no miglas plīvurā tītās upes iznira Kaza, Devītais - Pērtiķis. Tā kā vajadzēja pārpeldēt upi, piesardzīgais Pērtiķis pārliecinājās, ka briesmas nedraud, un tikai pēc tam līda ūdenī. Tāpēc citkārt tik nadzīgais dzīvnieks ieradās viens no pēdējiem. Desmitais iesoļoja Gailis, kurš bija aizkavējies, jo ilgi un gari klāstīja savai daudzgalvainajai saimei, kā tai jādzīvo viņa prombūtnes laikā. Vienpadsmitais atskrēja Suns. Viņš visu rīta cēlienu nositās ar mājas darbiem, jo bija daudz pienākumu. Kad bija aprūpējis mājas soli, Suns metās ūdenī un peldēja pie Budas. Noguris, nosvīdis, viņš esot saaukstējies un pēc tam bieži slimojis. Ne nu steigusies, ne aizelsusies, pēdējā atlīgoja Cūka, pēc citiem avotiem, Mežacūka. Buda šim dzīvniekam piešķīra atlikušo zodiaka gadu - teiksim, ka par skaistām acīm. Cūkas laime, cūcene - arī mēs zinām, ko tas nozīmē.
SIMBOLISKĀ NOZĪME
Katram zodiaka dzīvniekam ir simboliska nozīme. Dzīvnieki zodiakā izvietoti tā, lai pārī viena dzīvnieka īpašības būtu pretējas otram. Tādējādi tiek sasniegta iņ un jan harmonija.
Žurka simbolizē gudrību, attapību;
Vērsis - darba mīlestību, pacietību;
Tīģeris - drosmi, spēku, izlēmību;
Trusis - piesardzību, ātrumu;
Pūķis - spēku, augstu morāli;
Čūska - lokanību, elastību, mērķtiecību;
Zirgs - spēju doties uz priekšu; pieticību;
Kaza - prasmi vienot, labvēlību;
Pērtiķis - mainību;
Gailis - pastāvību;
Suns - uzticību;
Cūka - draudzīgumu.
