PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. 2019. gada nozīmīgākie notikumi astronomijā un kosmosa izpētē
 
©AFP

2019. gads aizritēs «Apollo 11» misijas zīmē – vasarā apritēs 50 gadu, kopš Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kuri pastaigājušies pa Mēness virsmu. Ja veiksmīgi beigsies «Space X» un «Boeing» izstrādāto kosmosa kuģu izmēģinājumi, amerikāņiem pēc gandrīz astoņu gadu pārtraukuma (kopš «Space Shuttle» programmas slēgšanas 2011. gada vasarā) atkal būs pašiem savi transporta līdzekļi, ar kuriem nokļūt Starptautiskajā kosmosa stacijā. Bet no trim Saules un diviem Mēness aptumsumiem Latvijā būs redzami vien abi pēdējie – ja nepievils laika apstākļi.

21. janvāris - pilns Mēness aptumsums

Šis aptumsums būs redzams ļoti plašā teritorijā, un ir cerības, ka tā kulminācija neies secen arī Latvijas iedzīvotājiem - visu sabojāt var tikai mākoņi. Pilnā aptumsuma fāze sāksies pulksten 6.41 pēc Latvijas laika un ilgs līdz pat pulksten 7.43, maksimumu sasniedzot divpadsmit minūtes pāri septiņiem. Papildu stimuls janvāra rītā mosties agrāk un atlicināt laiku, lai paraudzītos debesīs, varētu būt fakts, ka nākamais pilnais Mēness aptumsums mūsu valstī būs novērojams vien 2025. gada 7. septembrī.

22. janvāris - debesīs tuvu atradīsies Venera un Jupiters

Pirms saullēkta raugoties debesīs austrumu virzienā, pat ar neapbruņotu aci būs iespējams saskatīt divus spilgtus punktus - Veneru un Jupiteru, kas debess jumā atradīsies faktiski blakus viens otram.

30. janvāris - «Chandrayaan-2» misija uz Mēnesi

Indijas kosmosa izpētes pārvalde ISRO ieplānojusi vērienīgu misiju, kuras laikā uz Mēness virsmas tiks nogādāts visurgājējs. Tā zinātniskie instrumenti paredzēti Mēness dzīļu temperatūras noskaidrošanai dažādos tā reģionos, un ieplānots, ka visurgājējs divu nedēļu laikā veiks aptuveni 150 līdz 200 kilometru garu ceļu. Šī arī būs pirmā reize, kad kāds cilvēku izgatavots kosmiskais aparāts nosēdīsies tik tuvu Mēness dienvidpolam. «Chandrayaan-2» orbitālais aparāts ne tikai pildīs retranslatora funkcijas, bet arī mērīs rentgena starojumu, kas no Saules sasniedz Mēnesi, un rentgena starojumu, kas rodas uz paša Mēness virsmas.

13. februāris - «SpaceIL» misija uz Mēnesi

Izraēlas privātais uzņēmums «SpaceIL», kas sadarbojas ar valsts kompāniju «Israel Aerospace Industries», plāno uz Mēness nosēdināt 585 kilogramus smagu zondi, kuras uzdevums būs Zemes dabiskā pavadoņa magnētiskā lauka pētīšana. Savulaik «SpaceIL» piedalījās «Google» izsludinātajā sacensībā par pirmo privāto kosmosa kuģi, kas sasniegs Mēnesi un dokumentēs savu uzturēšanos uz tā. Noteiktajā termiņā neiekļāvās neviens no pretendentiem, taču «SpaceIL» atšķirībā no vairākiem citiem konkurentiem nolēma savu projektu novest līdz galam.

Marts - «CST-100 Starliner» bezpilota lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju

Pavasarī savu jauno kosmosa kuģi gatavojas «atrādīt» arī «SpaceX» galvenais konkurents «Boeing». Ja lidaparātam «CST-100 Starliner» automātiskā režīmā izdosies veiksmīgi sasniegt orbitālo staciju un atgriezties uz Zemes, jau augustā varētu notikt pilotējamais lidojums. Tiesa, «Boeing» programma ir iekavējusies, tāpēc NASA nesteidz šos lidojumus iekļaut savos oficiālajos plānos.

20. marts - pavasara ekvinokcija

Pulksten 23.58 pēc Latvijas laika iestāsies pavasara ekvinokcija, kad dienas un nakts garums ir gandrīz pilnīgi vienāds. Ar šo brīdi ziemeļu puslodē sāksies pavasaris.

6. un 7. maijs - Eta Akvarīdu meteoru plūsma

Ik gadu laika posmā starp 19. aprīli un 28. maiju mūsu planētas iedzīvotājiem naktīs iespējams vērot «zvaigžņu lietu», ko sarūpējusi Haleja komēta. Ziemeļu puslodē meteoru plūsma ir vājāka un izredzes ieraudzīt vairāk par 30 «krītošajām zvaigznēm» stundā ir niecīgas, taču dienvidu puslodē labos laika apstākļos iespējams stundā novērot par vairāk nekā 60 Zemes atmosfēru sasniegušo un spilgti uzliesmojušo meteoru. Mēness fāze būs piemērota meteoru lietus vērošanai.

10. jūnijs - Jupitera vērošanas laiks

Jupiters kārtējo reizi atradīsies maksimāli tuvu Zemei. Ar labu tālskati pietiks, lai saskatītu planētas četrus lielākos pavadoņus, bet, ja vēlaties aplūkot tās mākoņu joslas un par Lielo Sarkano plankumu iedēvēto leģendāro vētras zonu, būs nepieciešams vidējas jaudas teleskops.

21. jūnijs - vasaras saulgrieži

Pulksten 18.54 pēc Latvijas laika iestāsies vasaras saulgrieži, kas ziemeļu puslodes iedzīvotājiem nozīmē - dienas būs sasniegušas savu maksimālo garumu un turpmāk pakāpeniski kļūs īsākas.

2. jūlijs - pilns Saules aptumsums

Arī otrais Saules aptumsums 2019. gadā Latvijas teritorijā dzīvojošajiem ies secen. Lai to vērotu, jādodas uz Čīli vai Argentīnu.

9. jūlijs - Saturna vērošanas laiks

Saturns, kas atradīsies maksimāli tuvu Zemei, debesīs būs redzams ar neapbruņotu aci, taču, lai saskatītu tā gredzenus un dažus prāvākos pavadoņus, vajadzēs vidējas jaudas teleskopu.

16./17. jūlijs - daļējs Mēness aptumsums

Latvijas iedzīvotājiem šā aptumsuma sākuma fāze (pusēnas aptumsums), kas sāksies neilgi pirms desmitiem vakarā, nebūs redzama, jo Mēness tobrīd vēl nebūs uzlēcis. Taču, sākot ar 23.00, jau ir vērts pievērst skatu ne īpaši augstu virs horizonta esošajam Mēnesim. Kulmināciju aptumsums sasniegs 17. jūlijā pulksten 00.30.

20. jūlijs - 50 gadu, kopš cilvēki spēra kāju uz Mēness

Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins - šo amerikāņu astronautu vārdus droši vien dzirdējuši pat tie, kuri īpaši neinteresējas par kosmosa izpētes programmām. 1969. gada 20. jūlijā «Apollo 11» misijas laikā modulis «Eagle», kurā atradās abi vīri, nosēdās uz Mēness virsmas, un pēc neilga laika misijas komandieris Ārmstrongs kļuva par pirmo cilvēku, kurš spēris kāju uz mūsu planētas dabiskā pavadoņa. Kopš tā laika vēsturē iegājuši viņa vārdi par to, ka šis bijis tikai mazs solis cilvēkam, bet milzīgs lēciens visai cilvēcei. Sazvērestības teoriju cienītāji gan turpina apgalvot, ka ne uz kāda Mēness amerikāņu astronauti nav bijuši un visa šī misija filmēta kādā no Holivudas kinostudiju paviljoniem.

12. un 13. augusts - Perseīdu meteoru plūsma

Svifta - Tatla komētas atstātā aste, kurai traucas cauri mūsu planēta, nodrošina iespaidīgu «zvaigžņu lietu», kura laikā ziemeļu puslodē modrs vērotājs var saskaitīt līdz pat 60 meteoriem stundā. Diemžēl šogad Perseīdu meteoru plūsma laika ziņā sakritīs ar pilnmēnesi, kas nozīmē gaišākas debesis.

23. septembris - rudens ekvinokcija

Rudens ekvinokcijas brīdis ir pulksten 10.50 pēc Latvijas laika. Pēc šā brīža nakts garums ziemeļu puslodē sāks pārsniegt dienas garumu.

11. novembris - Merkurs uz Saules fona

Astronomisko novērojumu cienītājiem šis būs īpašs brīdis - Merkurs atradīsies tieši starp Zemi un Sauli, un teleskopos, kas aprīkoti ar gaismas filtriem, būs iespējams redzēt nelielās planētas virzīšanos pāri Saules diskam. Tiesa, lai pilnībā izbaudītu šo skatu, ir jādodas uz rietumu puslodi, taču entuziasti uzskata, ka tas ir tā vērts, atgādinot, ka nākamreiz ko līdzīgu būs iespējams redzēt vien 2039. gadā.

Decembris - «Chang'e 5» misija uz Mēnesi

Ķīnas kosmosa izpētes aģentūras misijas galvenais mērķis ir savākt un uz Zemi atgādāt vismaz divus kilogramus Mēness grunts paraugu. Ja visurgājējs ar šo uzdevumu tiks galā, tā būs pirmā reize kopš 1976. gada, kad zinātnieki tiks pie jauniem Mēness iežu paraugiem. Jāatgādina gan, ka «Chang'e 5» misija līdz šim vairākas reizes pārcelta, jo ķīniešiem bija radušās problēmas ar nesējraķetes izstrādāšanu.

Decembris - «Hayabusa 2» atceļā uz Zemi

Japāņu kosmiskā zonde «Hayabusa 2», kas 2018. gada jūnijā sasniedza Rjugu asteroīdu, dosies atceļā uz Zemi - ja misija būs izrādījusies veiksmīga, tās konteineros atradīsies asteroīda grunts paraugi.

13. un 14. decembris - Geminīdu meteoru plūsma

Līdz 120 meteoriem stundā spēj sarūpēt asteroīda «3200 Phaethon» atstātā putekļu aste, tāpēc Geminīdu meteoru plūsmu pamatoti uzskata par vienu no krāšņākajām. Diemžēl, gluži tāpat kā Perseīdu meteoru plūsmas laikā, gaidāms pilnmēness.

22. decembris - ziemas saulgrieži

Pulksten 6.19 pēc Latvijas laika būs brīdis, kad Saule debess jumā būs sasniegusi tālāko pozīciju dienvidos, kas ziemeļu puslodē nozīmē īsāko dienu un garāko nakti.

26. decembris - gredzenveida Saules aptumsums

Gada trešais Saules aptumsums būs novērojams tikai Āzijā - vislabāk Indijas dienvidos, Šrilankas ziemeļos un Indonēzijas rietumos.