Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) pētnieki ieguvuši vēl vienu apstiprinājumu hipotēzei, ka mūsu galaktikas centrā atrodas supermasīvs melnais caurums. Žurnālā «Astronomy & Astrophysics» viņi apraksta novērotos gāzes uzliesmojumus, kas fiksēti pavisam netālu no melnā cauruma notikumu horizonta – robežas, kuru šķērsojot tas «aprīs» matēriju.
Mūsdienās astronomi uzskata, ka pa supermasīvam melnajam caurumam atrodas katras galaktikas centrā, raksta UPI.
Izņēmums nav arī galaktika, kurā atrodas Saules sistēma jeb Piena ceļš. 1974. gadā tika identificēts aptuveni 26 000 gaismas gadu attālumā no Zemes esošs kompakts radiostarojuma objekts, ko nodēvēja par «Sagittarius A*» («Strēlnieks A*»). Aplēses liecina, ka šī objekta diametrs ir aptuveni 66 miljoni kilometru, bet tā masa četrus miljonus reižu pārsniedz Saules masu.
«Sagittarius A*» apvidum pievērsts ESO pētnieku rīcībā esošais instruments «GRAVITY» (tas apkopo četru Čīlē uzbūvētu infrasarkano staru teleskopu savāktos datus), un, pateicoties tam, izdevies veikt atklājumu, skaidrojis Maksa Planka Starpplanētu fizikas institūta pētnieks Olivers Pfuls. «Bija ļoti satriecoši novērot, kā ap masīvu melno caurumu riņķo gāzveida viela, kuras ātrums sasniedza 30% no gaismas ātruma,» viņa sacīto citē UPI. Pfula kolēģis Reinhards Gencels, kurš ir publikācijas galvenais autors, uzsvēris, ka šādi novērojumi bijuši ESO komandas sapnis, taču tikai retais cerējis, ka tas piepildīsies tik drīz.
