Pētnieki atklāj aizvien jaunus aspektus, kas liecina, ka ilgstoši lidojumi kosmosā un atrašanās bezsvara stāvoklī atstāj negatīvu ietekmi uz astronautu veselību. Žurnāls «Nature» vēsta, ka daudziem astronautiem regulāri ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, bet «Ophthalmology» raksta par redzes pasliktināšanos.
«Nature» publikācijas autori par «kosmisko drudzi» nodēvējuši fenomenu, kas atklāts, regulāri sekojot līdzi vienpadsmit Starptautiskajā kosmosa stacijā pabijušo astronautu ķermeņa temperatūras svārstībām. Atklājies, ka pēc aptuveni divarpus mēnešu ilgas uzturēšanās stacijā tās iemītnieku ķermeņa temperatūra sāk pakāpeniski paaugstināties un ar laiku kļūst par grādu vai pat vairāk augstāka nekā atrodoties uz Zemes. Pat samērā nelielas temperatūras svārstības ietekmē cilvēka pašsajūtu un fiziskās spējas, atgādina pētījuma autori, norādot, ka fiziskas piepūles gadījumā astronauti ļoti strauji sakarst, un daudzi no viņiem sūdzējušies par šo problēmu. Paaugstināta ķermeņa temperatūra arī palielina dažādu iekaisumu risku, raksta «Nature». Pētnieki gan secinājuši, ka pēc atgriešanās uz Zemes astronautu ķermeņa temperatūra ātri vien normalizējas.
Savukārt «Ophthalmology» publicētā pētījuma autori konstatējuši, ka aptuveni ceturtdaļa neilgu lidojumu dalībnieku un puse astronautu, kas bijuši iesaistīti vismaz pāris mēnešus ilgās misijās, sūdzējušies par problēmām ar redzi. Kosmosa izpētes universitāšu asociācijas (USRA) pētnieks Kristiāns Otto un viņa kolēģi secinājuši, ka ilgstoša uzturēšanās bezsvara apstākļos var novest pie redzes nervu deformācijas. Tā, domājams, ir saistīta ar to, ka bezsvara stāvoklī cilvēka ķermenī šķidrumu sadalījums ir citāds nekā gravitācijas apstākļos. Arī šajā gadījumā pēc atgriešanās uz Zemes deformācija izzūd, taču tas var notikt tik strauji, ka noved pie mikrotraumas, noskaidrojuši zinātnieki.