PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. 2018. gada nozīmīgākie notikumi astronomijā un kosmosa izpētē

Šogad aprit 50 gadu, kopš trīs amerikāņu astronauti kosmiskajā kuģī «Apollo 8» desmit reizes aplidoja apkārt Mēnesim, būtiski pietuvinot mirkli, kad uz mūsu planētas pavadoņa kāju spēra pirmais cilvēks. Mēness un arī Marss gadu desmitiem tikuši uzskatīti par potenciāliem izejvielu ieguves avotiem, taču beidzamajā laikā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta asteroīdiem, un šogad divus šādus «kosmosa klaidoņus» apciemos japāņu un amerikāņu kosmiskās zondes. Starptautiskas zinātnieku komandas ieplānojušas uzsākt nozīmīgas Saules un Merkura izpētes misijas, bet entuziasti ar nepacietību gaida trīs Saules un divus Mēness aptumsumus, turklāt beidzamie vismaz daļēji būs novērojami arī Latvijā – ja vien debesis nesegs mākoņi.

31. janvāris - pilns Mēness aptumsums

Pirmais no pieciem gada aptumsumiem pilnībā būs novērojams ļoti plašā teritorijā Āzijā, Klusā okeāna reģionā un Ziemeļamerikas rietumu daļā. Latvijā vēlā pēcpusdienā, pēc pulksten 17.00, būs redzama vien daļējā aptumsuma beidzamā fāze, kuras laikā Mēness būs tik tikko uzlēcis un atradīsies zemu virs horizonta.

15. februāris - daļējs Saules aptumsums

Šis aptumsums būs novērojams, kā mēdz sacīt, pasaules otrā malā - Antarktīdā, daļā Čīles un daļā Argentīnas teritorijas.

20. marts - pavasara ekvinokcija

Pulksten 18.15 pēc Latvijas laika iestāsies pavasara ekvinokcija, kad dienas un nakts garums ir gandrīz pilnīgi vienāds. Ar šo brīdi ziemeļu puslodē sāksies pavasaris.

5. maijs - «InSight» misija uz Marsu

Jau vairākas reizes atliktā misija paredz uz Sarkanās planētas virsmas nogādāt aparātu, kura uzdevums būs veikt ģeofizikālus mērījumus, ar kuru palīdzību būs iespējams analizēt Marsa kodola, mantijas un garozas uzbūvi. Paredzēts, ka nolaižamais aparāts Marsa virsmu sasniegs 26. novembrī.

6. un 7. maijs - Eta Akvarīdu meteoru plūsma

Ik gadu laika posmā starp 19. aprīli un 28. maiju mūsu planētas iedzīvotājiem naktīs iespējams vērot «zvaigžņu lietu», ko sarūpējusi Haleja komēta. Ziemeļu puslodē meteoru plūsma ir vājāka un izredzes ieraudzīt vairāk par 30 «krītošajām zvaigznēm» stundā ir niecīgas, taču dienvidu puslodē labos laika apstākļos iespējams stundā novērot pat vairāk nekā 60 Zemes atmosfēru sasniegušo un spilgti uzliesmojušo meteoru. Mēness fāze (dilstošs, taču joprojām paliels spīdeklis) šogad gan nebūs īpaši piemērota «krītošo zvaigžņu» vērošanai.

9. maijs - Jupiters vistuvāk Zemei

Ja vien nebūs mākoņains laiks, visas nakts garumā debess jumā būs labi saskatāms Jupiters. Ar labu tālskati būs iespējams saredzēt tā četrus lielākos pavadoņus, bet vidējas jaudas teleskops dos iespēju vērotājam izšķirt Jupitera mākoņu slāņus.

20. maijs - 40 gadu kopš «Pioneer Venus» programmas uzsākšanas

1978. gada 20. maijā ceļā uz Veneru devās šīs planētas orbitālais aparāts «Pioneer Venus Orbiter», bet 8. augustā tam sekoja «Pioneer Venus Multiprobe», kas sastāvēja no četrām mazākām zondēm, kuru uzdevums bija pētīt Veneras atmosfēru. Ierīces sniedza zinātniekiem nenovērtējamu informāciju par apstākļiem, kas valda uz Veneras un tās atmosfērā. Viena no mazajām zondēm turpināja pārraidīt datus aptuveni stundu pēc tam, kad bija sasniegusi Veneras virsmu, bet orbitālais aparāts darbojās līdz pat 1992. gada oktobrim.

21. jūnijs - vasaras saulgrieži

Pulksten 13.07 pēc Latvijas laika iestāsies vasaras saulgrieži, kas ziemeļu puslodes iedzīvotājiem nozīmē - dienas būs sasniegušas savu maksimālo garumu un turpmāk pakāpeniski kļūs īsākas.

27. jūnijs - Saturns vistuvāk Zemei

Ar vidējas jaudas teleskopu būs iespējams saskatīt gan Saturna gredzenus, gan dažus tā spilgtāk izgaismotos pavadoņus.

Jūlija sākums - izšķirsies zondes «Juno» liktenis

Jūlija sākumā 2011. gadā startējusi zonde «Juno» būs veikusi 12. apli Jupitera orbītā, un, noslēdzoties misijas pirmajai fāzei, NASA zinātnieki lems, vai to pagarināt. Lēmums būs atkarīgs no tā, kā Jupitera spēcīgā magnetosfēra būs ietekmējusi zondes zinātniekos instrumentus. Ja tālāka datu vākšana būs problemātiska vai pastāvēs risks, ka «Juno» var zaudēt vadību un sadurties ar kādu no Jupitera pavadoņiem, misija tiks pārtraukta, dodot zondei komandu pazemināt orbītu, kas novedīs pie aparāta iznīcināšanas Jupitera agresīvajā atmosfērā.

AFP

Jūlijs - zonde «Hayabusa 2» pietuvosies asteroīdam «Ryugu»

2014. gada 3. decembrī palaistā Japānas kosmosa izpētes aģentūras JAXA zonde pašlaik ir ceļā uz asteroīdu, kura oficiālais nosaukums ir «162153 Ryugu». Asteroīda spektrs liecina, ka tam piemīt gan C tipa, gan G tipa asteroīdu pazīmes, un tieši tas visvairāk ieinteresējis zinātniekus. Iecerēts, ka pēc asteroīda sasniegšanas uz tā tiks «izsēdināti» trīs miniatūri ar dažādiem zinātniskiem instrumentiem apgādāti visurgājēji, kas pa asteroīda virsmu pārvietosies, izmantojot atsperu sistēmu, kā arī aparāts, kura uzdevums būs savākt asteroīda grunts paraugus. Pēc aptuveni gadu ilgas asteroīda izpētes «Hayabusa 2» šos paraugus 2020. gada nogalē būtu jānogādā uz Zemes.

13. jūlijs - daļējs Saules aptumsums

Arī gada otrais Saules aptumsums būs novērojams vien zemeslodes pašos dienvidos - Antarktīdā un dažos Austrālijas dienvidu reģionos.

27. jūlijs - pilns Mēness aptumsums

Pilnais Mēness aptumsums būs redzams lielākajā daļā Eiropas, Āfrikā, Āzijas rietumos un centrālajā daļā, virs Indijas okeāna un Austrālijas rietumos. No aptuveni pulksten 22.30 to varēs novērot arī Latvijā, bet maksimālā aptumsuma fāze būs redzama pulksten 23.21.

27. jūlijs - Marss vistuvāk Zemei

Naktī, kad būs novērojams pilns Mēness aptumsums, maksimāli tuvu mūsu planētai atradīsies Marss, ko labi izgaismos Saule. Ar vidējas jaudas teleskopu būs iespējams saskatīt tumšas detaļas uz planētas oranžās virsmas.

31. jūlijs - «Parker Solar Probe» misija uz Sauli

NASA zonde «Parker Solar Probe» būs pirmais cilvēka roku darinātais kosmosa aparāts, kas veiks mērījumus mūsu zvaigznes vainaga ārējā daļā (aptuveni 5,9 miljonus kilometru no Saules nosacītās virsmas), kur valda milzīgs karstums un spēcīga radiācija. Misijas uzdevums ir iegūt vairāk informācijas par noslēpumaino Saules vainagu, kā arī izprast Saules vēja veidošanās principus. NASA inženieri lēš, ka zonde pēc virknes sarežģītu manevru (lai iegūtu vajadzīgo trajektoriju, tā septiņas reizes «apciemos» Veneru) Saules vainaga ārējai daļai izšausies cauri 2024. gada 19. decembrī. Pērn zonde tika nosaukta astrofiziķa Jūdžina Pārkera vārdā, un šī ir pirmā reize, kad kosmiskajam aparātam piešķir kāda vēl dzīva cilvēka vārdu. Pārkers vēl 1958. gadā izteica hipotēzi par Saules vēja pastāvēšanu, taču pieredzējušākie kolēģi jauno zinātnieku izsmēja, un viņa rakstu publicēšanai pieņēma vien pēc vairākiem gadiem.

AFP

Augusts - zonde «OSIRIS-Rex» sasniegs asteroīdu «Bennu»

1999. gadā atklātais asteroīds «101955 Bennu», kura diametrs sasniedz 490 metrus, ir viens no tiem kosmiskajiem objektiem, kas potenciāli var radīt draudus mūsu planētai - speciālisti lēš, ka pastāv 1:2700 varbūtība, ka tas varētu ietriekties Zemē XXI gadsimta nogalē. Misijas plāns paredz, ka zonde uz ilgāku laiku kļūs par asteroīda pavadoni, tās zinātniskie instrumenti tiks izmantoti šī debess ķermeņa izpētei. 2020. gadā zonde veiks strauju manevru, pietuvojoties gandrīz pašai asteroīda virsmai, lai ar «robotrokas» palīdzību paņemtu tā grunts paraugus. Zinātnieki lēš, ka labākajā gadījumā izdosies iegūt aptuveni divus kilogramus grunts paraugu, ko uz Zemes plānots nogādāt 2023. gadā.

11. augusts - daļējs Saules aptumsums

Aptumsums, kas sāksies 11. augusta rītā, būs labi novērojams Krievijas ziemeļu daļā, Kanādas ziemeļaustrumos, Grenlandē un pašos Eiropas ziemeļos.

12. un 13. augusts - Perseīdu meteoru plūsma

Svifta - Tatla komētas pamestā aste, kurai traucas cauri mūsu planēta, nodrošina iespaidīgu «zvaigžņu lietu», kura laikā ziemeļu puslodē modrs vērotājs var saskaitīt līdz pat 60 meteoriem stundā. Perseīdu meteoru plūsmas laikā Latvijā bieži vien ir ļoti piemēroti apstākļi «krītošo zvaigžņu» skaitīšanai.

17. augusts - Venera vistuvāk zemei

Naktī debess jumā augstu virs horizonta būs labi saskatāma Venera.

23. septembris - rudens ekvinokcija

Rudens ekvinokcijas brīdis ir pulksten 4.54 pēc Latvijas laika. Pēc šī brīža nakts garums ziemeļu puslodē sāks pārsniegt dienas garumu.

Oktobris - «BepiColombo» misija uz Merkuru

Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Japānas kosmosa izpētes aģentūras (JAXA) kopīgā misija uz Saules sistēmas vismazāk izpētīto planētu tehnisku iemeslu dēļ atlikta jau vairākas reizes, taču ir cerības, ka visas problēmas būs izdevies atrisināt un zonde, kas sastāv no diviem kosmiskajiem aparātiem, varēs doties tālajā ceļā. Lai nonāktu stabilā orbītā ap Merkuru, tai būs vienu reizi jāaplido Zeme, divas reizes Venera un sešas reizes jāpalido garām pašam Merkuram. Plānots, ka orbitālie aparāti MPO (tā uzdevums būs planētas kartēšana) un MMO (tas pētīs Merkura magnetosfēru) Saulei tuvākās planētas orbītu sasniegs 2025. gada decembrī. Līdz šim Merkuru apmeklējušas tikai divas kosmiskās zondes - «Mariner 10» pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu vidū un «Messenger» pirms nepilniem desmit gadiem.

13. un 14. decembris - Geminīdu meteoru plūsma

Līdz 120 meteoriem stundā spēj sarūpēt asteroīda «3200 Phaethon» atstātā putekļu aste, tāpēc Geminīdu meteoru plūsmu pamatoti uzskata par vienu no pašām krāšņākajām. Mēness, kas būs pirmajā ceturksnī, norietēs jau neilgi pēc pusnakts, nodrošinot lieliskus apstākļus meteoru vērošanai.

21. decembris - 50 gadu kopš «Apollo 8» misijas starta

«Apollo 8» bija otrais pilotējamais lidojums ASV realizētās programmas «Apollo» ietvaros, un astronauti Frenks Bormens, Džeimss Lovels un Viljams Anderss kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kuri atstāja Zemes orbītu, sasniedza Mēness orbītu un kosmosa kuģī aplidoja apkārt Zemes dabiskajam pavadonim, protams, kļūstot arī par pirmajiem, kuri savām acīm skatījuši noslēpumaino Mēness neredzamo pusi. Ceļš līdz Mēnesim prasīja trīs diennaktis, un nākamo 20 stundu laikā «Apollo 8» desmit reizes apriņķoja mūsu planētas pavadoni. Ziemassvētku vakarā tiešraidi no kosmosa kuģa demonstrēja ASV televīzijas kanāli, astronauti lasīja Pirmās Mozus grāmatas ievadu, un šī pārraide tobrīd kļuva par visvairāk skatītāko ASV televīzijas vēsturē.

22. decembris - ziemas saulgrieži

Pulksten 0.23 pēc Latvijas laika būs brīdis, kad Saule debess jumā būs sasniegusi tālāko pozīciju dienvidos, kas ziemeļu puslodē nozīmē īsāko dienu un garāko nakti.