PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Kādi bijuši ievērojamākie rekordi gadu mijas noskaņās?

Tuvojoties Ziemassvētkiem, nolēmām ielūkoties Ginesa rekordu grāmatā un pāris citos līdzīgos izdevumos, lai noskaidrotu, kādi sasniegumi tur minēti saistībā ar šiem svētkiem, un izrādījās, ka rekordu netrūkst – gan nopietnu, gan nenopietnu.

Ak eglīte, ak, eglīte

Nedz Ziemassvētki, nedz Jaungads vismaz mūsu platuma grādos nav iedomājami bez eglītes, tāpēc sākumā par dažādiem rekordiem, kas saistīti tieši ar šiem mūžzaļajiem kokiem. Par visu laiku garāko egli, kas izrotāta un izlikta publiskai apskatei, tiek uzskatīts koks, ko 1950. gadā novietoja pie ASV Sietlas pilsētas tirdzniecības centrā «Northgate». Centra darbiniekiem nācās pamatīgi nomocīties, lai 67,36 metrus garo egli nogādātu pilsētā, kur to izrotāja ar vairāk nekā 3600 elektriskajām spuldzītēm un dažādām eglīšu mantiņām. Taču pūliņi bija to vērti, jo jau desmitgadēm ilgi šo Ginesa rekordu grāmatā ierakstīto sasniegumu neviens nav apdraudējis un, ņemot vērā sabiedrības pieaugošās rūpes par vides aizsardzību, diez vai apdraudēs.

Riodežaneiro lagūnā uzstādīta 85 metrus augsta mākslīgā egle. / AFP

Beidzoties svētkiem un sākoties nākamajam gadam, daudzās ģimenēs uzvirmo diskusijas par to, vai beidzot nav pienācis laiks «iznest eglīti», taču izrādās, ka pasaules slavu var nodrošināt nesteigšanās paveikt šo darbiņu. 2015. gadā rekordu grāmatās tika iemūžināts ASV Viskonsinas štatā dzīvojošā Nīla Olsona vārds - viņa mājoklī joprojām atradās glīti izpušķota (rotājumi gan bija pamatīgi noputējuši) eglīte, kas bija greznota, gaidot 1974. gada Ziemassvētkus. Egles stumbrs bija ievietots podiņā, kur Olsona kungs regulāri pielēja ūdeni, tāpēc koka skujas pat nebija nobirušas. Rekordista stāsts gan ir diezgan skumjš, jo izrādās, ka 1974. gadā viņš gaidījis ciemos visus piecus dēlus, taču vecākais, kurš ticis ievainots karā Vjetnamā, nav spējis ierasties. Olsons nolēmis saglabāt eglīti līdz brīdim, kad ciemos uz Ziemassvētkiem sabrauks visi pieci dēli, tomēr dažādu iemeslu dēļ tas tā arī nekad nav noticis...

Pērn Ginesa rekordu grāmatā tika ierakstīts arī Rīgas vārds - Rātslaukumā uzstādītajā eglē ilumināciju ieslēdza ar pasaulē lielākās Rūba Goldberga mašīnas palīdzību. 10 minūšu laikā tika veiktas 412 mehāniskas darbības, katra no kurām izraisīja nākamo, un galu galā eglīte tika «iededzināta».

Vides aizsardzības vārdā pasaulē aizvien populārākas kļuvušas mākslīgās eglītes, lai gan speciālisti jau sen aprēķinājuši - to ražošanai tiek patērēts vairāk dabas resursu, nekā nepieciešams, lai izaudzētu nelielu eglīti, kas pilnībā apmierinās dzīvokļa vai privātmājas iemītnieku vajadzības pēc svētku rotas.

Savulaik mākslīgās eglītes tika uzskatītas par modes lietu un statusa apliecinājumu. Par vecāko šāda veida eglīti tiek uzskatīts 30 centimetru garais izsmalcinātā podiņā ievietotais «kociņš», ko jau vairāk nekā 130 gadus izmanto Lielbritānijas Viltšīras grāfistē dzīvojošā Pārkeru ģimene. Pasaulē vecākās Ziemassvētku eglītes īpašniece Dženeta Pārkere stāstījusi, ka kāda viņas priekštece šo rotu iegādājusies tālajā 1886. gadā, ļoti iespējams, ka slavenajā «Woolworths» veikalā.

Jau vairāku gadu desmitu garumā daudzās pilsētās svētku atmosfēru nodrošina mākslīgās egles, un varētu sarakstīt veselu brošūru par to, no kādiem tik materiāliem tās tiek izgatavotas un kādas formas šiem «kokiem» piešķir to būvētāji. Līdz ar to arī rekordu atsevišķās kategorijās (piemēram, prāvākā no celtniecības paletēm vai plastmasas pudelēm uzslietā «egle») ir vesels lērums.

Nozīmīgāku rekordu gan ir mazāk. Par augstāko egli atzīta 85 metrus augstā konstrukcija, kas jau vairākus gadus tiek būvēta Riodežaneiro lagūnā. Savukārt uz lielākās egles titulu pretendenti ir divi. Šrilankā pērn tika uzstādīta 72,1 metru augsta mākslīgā egle, taču pirms vairākiem gadiem Šanhajā uzstādītās egles saimnieki apgalvo, ka viņu «koks», lai arī ir zemāks (55 metri), toties kuplāks, un tā kopējais tilpums pārsniedzot Šrilankas egles tilpumu.

Šrilankieši uzskata, ka viņu 72 metrus augstā egle ir pasaulē lielākā. / AFP

Un vēl - izrādās, ka egles var veidot ne tikai no dažādiem materiāliem, bet arī cilvēkiem. Ginesa rekordu grāmatā ierakstīts, ka lielāko «dzīvo egli» izveidojuši 2945 Hondurasas iedzīvotāji, taču ar to nav mierā Indijas Čenganuras iedzīvotāji, kuri apgalvo, ka 2015. gada decembrī piesaistījuši 4030 cilvēku, kuri pilsētas stadionā nostājušies tā, lai pēc formas atgādinātu egli.

Uzposta un greznota

Lai eglīte varētu nonākt svinētāja mājoklī, kādam tā ir jānocērt. Ginesa rekordu grāmatā kā pasaulē veiklākā Ziemassvētku eglīšu cirtēja minēta amerikāniete Ērina Lavoijī. 2008. gadā Vācijā notikušajās sacensībās viņa cirvi vicināja tik veikli, ka divu minūšu laikā nogāza 27 standarta izmēra eglītes.

Nākamais solis ir eglītes izpušķošana. Protams, rotājumi var būt bagātīgāki un trūcīgāki, tāpēc ašāko rotātāju sacīkstēs noteikts standarts - eglītē jāiekarina vismaz 15 stikla bumbas, 100 lampiņas un 2 eņģeļmatu virtenes. Papildu punkti par to, cik glīts izdevies noformējums, netiek piešķirti, un kopš 2013. gada rekordiste šajā jomā ir Šārona Džuantua no Eseksas grāfistes, kura spēja izpušķot eglīti 36,89 sekundēs.

Par klasisko Ziemassvētku eglīšu rotājumu tiek uzskatītas stikla bumbas. Lielākajai no tām, kuru patiešām izdevies iekārt eglē, diametrs sasniedzis 4,58 metrus, bet svars 481 kilogramu - šis rekords 2014. gadā sasniegts Dienvidtirolē Itālijā. Bet Krievijas galvaspilsētā Maskavā jau pāris gadus tiek novietots «eglītes rotājums», kura diametrs sasniedz 17 metru. Tā iekšienē ierīkota neliela deju zāle, bet rotājumu izgaismo 23 000 gaismas diožu lampiņas, pateicoties kurām tas ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā pasaulē lielākā gaismas diožu skulptūra.

Eglīšu bumbu izgatavošana XVI gadsimta nogalē tika uzsākta Laušas ciematā Vācijā. Arī mūsdienās «Laušas rotājumi» ir īpašā cieņā, un 2008. gadā kompānija sāka ražot 20 000 eiro vērtas eglīšu bumbas, kas bija rotātas ar zeltu un dimantiem, kas svēra 5,1 karātu. Taču gadu vēlāk britu kompānija «Hallmark Jewellers» izgatavoja tradicionālo eglītes bumbu no baltā zelta, izrotājot to ne tikai ar dimantiem, bet arī rubīniem, un šī kareklīša cena sasniedza astronomiskus 110 000 eiro. Strīdi par to, kas ir īstais rekordists, vēl turpinās, jo vācieši saviem konkurentiem pārmet, ka viņu rotājums esot izgatavots tikai vienā eksemplārā.

Mūsdienās gan eglīšu mantiņas - bumbas, rūķi, eņģelīši - pakāpeniski iziet no modes, publiskās vietās eglītes vairs neizgaismo ar svecītēm vai brīnumsvecītēm, un arī tradicionālās elektrisko lampiņu virtenes aizstātas ar gaismas diodēm. Nominācijā «jo spožāk, jo labāk» nepārspēts ir Austrālijas pilsētas Kanberas iedzīvotājs Deivids Ričardss, kurš pie savas mājas novietoto 21 metru augsto mākslīgo egli 2015. gadā izrotāja ar 518 838 gaismeklīšiem, šādā veidā jau trešo gadu pēc kārtas labojot pats sev piederošo Ginesa rekordu. Bet pašu vērienīgāko ilumināciju 2014. gadā sarīkoja Ņujorkas štata Lagrānžvilā dzīvojošā Geju ģimene, kas savu 0,8 hektārus plašo īpašumu divu mēnešu laikā izgreznoja ar 601 736 lampiņām.

20 metrus augstā Santaklausa skulptūra bija uzstādīta Sanpaulu. / AP

Laikos, kad naftas cenas bija augstas, ar plašu vērienu mēdza izcelties arābu šeihi. 2010. gadā Apvienoto Arābu Emirātu Abū Dabī pilsētas viesnīcas «Emirates Palace» vestibilā tika uzstādīta ar juvelierizstrādājumiem rotāta 13,1 metru augsta Ziemassvētku eglīte, kuras vērtība mazliet pārsniedza 9 352 000 eiro. Eglīte bija izrotāta ne tikai ar 181 no zelta, sudraba un dārgakmeņiem darinātu juvelierizstrādājumu, bet arī parastiem rotājumiem un, protams, tika stingri apsargāta.

Santaklauss un citas tradīcijas

Ziemassvētku gaidīšana saistās ar dažādām tradīcijām, dodot iespēju izpausties rekordu medniekiem. Piemēram, lielākais jebkad redzētais adventes kalendārs 2007. gada decembrī bija ierīkots pie tolaik nule kā atjaunotās Svētā Pankrasa dzelzceļa stacijas Londonā - tas bija 71 metru augsts un 23 metrus plats. Bet somu florists Pasi Jokinens-Kārters 2013. gadā sasniedza Ginesa rekordu, izgatavojot 3 940 000 eiro vērtu adventes vainagu. Viņa recepte bija ļoti vienkārša - retākos pasaulē sastopamos ziedus dekorēt ar dimantiem un rubīniem.

Pirms elektroniskās saziņas ēras ļaudis svētku priekšvakarā mēdza cits citam pa pastu sūtīt apsveikuma pastkartes. Ginesa rekordu grāmatā iekļuvuši amerikāņi Vorens Nords un Tors Andersens, kuri vienu un to pašu pastkarti viens otram pārmaiņus sūtījuši 57 gadu garumā - no 1930. līdz 1987. gadam. Savukārt pasaulē dārgākās pastkartes gods pienākas 1843. gadā zīmētai angļu mākslinieka Džona Kelkota Horslija pastkartei, kas 2001. gadā izsolē Viltšīrā tika iegādāta par 22 300 eiro.

Bet 2008. gadā vairāk nekā 2000 Rumānijas pilsētas Brašovas pilsētas skolēnu kopīgiem spēkiem sacerēja 413,8 metrus garu vēstuli Ziemassvētku vecītim jeb Santaklausam, uzskaitot visas tās dāvanas, ko vēlas saņemt Ziemassvētkos. Vēsture klusē, vai tās varētu satilpt pasaulē lielākajā dāvanu zeķē. Tā 2011. gadā tika izgatavota Toskānā un bija 51,53 metrus gara, bet attālums no zeķes pirkstgala līdz papēdim sasniedza 21,63 metrus.

Pasaulē lielākais piparkūku nams. / Reuters

Ja jau par dāvanām, tad - kā zināms, tās gādā Santaklauss, un daudzi brīnās, kā viņš tik īsā laikā paspēj apdāvināt tik daudz ļaužu. Jau gadiem ilgi pasaulē klīst sazvērestības teorija, saskaņā ar kuru vecītim esot ļoti daudz dubultnieku un klonu, kuri palīdz izdalīt dāvanas, un to dokumentāli apstiprinājusi arī Ginesa rekordu grāmata, atzīstot, ka 2007. gada decembrī Deri pilsētā Ziemeļīrijā uz salidojumu pulcējušies tieši 13 000 Santaklausu. Par ātrāko no visiem tiek uzskatīts amerikānis Braiens Lengs, kurš, tērpies klasiskajā Ziemassvētku vecīša tērpā, 2015. gadā Filadelfijas maratonu veica 2 stundās, 54 minūtēs un 2 sekundēs. Salīdzinājumam - pasaules rekords maratonskrējienā ir 2:02:57.

Lielāko Santaklausiem veltīto piemiņas lietu kolekciju savulaik bija savācis kanādiešu kolekcionārs Žans Gajs Lekers, kura krājumos bija vairāk nekā 25 000 lietiņu - atklātnes, pastkartes, figūriņas, salvetes, piespraudes un brošas. Bet varenākā Santaklausa figūra (20x7x4 metri) 2013. gadā tika uzstādīta pie tirdzniecības centra «Norte» Sanpaulu pilsētā.

Kā nu bez kārumiem

Gadu mijas svētki asociējas ar dažādiem našķiem, starp kuriem neiztrūkstošas ir dobas šokolādes figūriņas, kas pēc izskata atgādina Santaklausu. Lielākā daļa šādu Ziemassvētku vecīšu tiek bez pūlēm notiesāti vienā paņēmiena, bet tas būtu grūti izdarāms ar Itālijas pilsētas Kantu konditoru 2011. gadā pagatavoto - šis šokolādes vīriņš bija 5 metrus augsts un uz svētku laiku tika novietots tirdzniecības centrā «Mirabello».

Savukārt franču pavārs Patriss Rožē 2010. gadā izgatavoja 9,75 metrus augstu un četras tonnas smagu Ziemassvētku eglīti no tumšās šokolādes. Tikai izejvielu iegādei vien viņš iztērēja 45 000 eiro un pie meistardarba strādāja aptuveni mēnesi. Bet pasaulē garāko Ziemassvētku kūku 2011. gadā pagatavoja Ķīnas pilsētas Šanhajas pavāri. Vaniļas kūka ar šokolādes glazūru tika izvietota uz garum gariem galdiem vienā no Šanhajas viesnīcām, un, kad to izmērīja, ķīniešiem Ginesa rekords bija rokā - 1068 metri.

Ir ierasts, ka jau labu laiku pirms svētkiem izplatās kārdinoša piparkūku smarža, un Ginesa rekordu grāmatai ir ko sacīt arī šajā sakarā. 2013. gadā entuziastu grupa Teksasas štata Braienā uzbūvēja pasaulē lielāko piparkūku namiņu vai, pareizāk sakot, īstu namu. Šī ēka bija 18,28 metrus gara, 12,8 metrus plata un 3,07 metrus augsta (augstākajā vietā). Savukārt amerikāņu pavārs Džons Lovičs jau vairākus gadus pēc kārtas uzlabojis savu rekordu kā pasaulē lielākā piparkūku ciemata radītājs. Beidzamo reizi izstādē, kas tiek demonstrēta Ņujorkas Zinātņu zālē, viņa ciematiņā «GingerBread Lane» bija 1251 lielāka un mazāka ēka.